Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. marts, 2013
Drukāt

Izstāde jaunām idejām mājai

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Aizvadītās nedēļas nogalē Rīgā, Ķīpsalas izstāžu centrā gadskārtējā (pēc skaita jau 27.!) starptautiskā būvniecības izstāde “Māja I 2013” atkal sapulcināja kuplu dalībnieku skaitu – vairāk nekā 420 nozares uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Itālijas, Austrijas un citām Eiropas valstīm. 


Izstādes “Māja I” projekta grupas direktors Andris Pencis stāsta, ka, tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad četrās dienās izstādi apmeklējuši ap 50 000 cilvēku. Viņaprāt, uzņēmumu lielā atsaucība un kuplais izstādes apmeklētāju skaits liecina, ka ļaudis arvien vairāk pievēršas būvēšanai un remontiem savos mājokļos un ka no krīzes pamazām ķepurojamies ārā. Viņaprāt, ik gadu rīkotās būvniecības izstādes rosina cilvēkus jaunu ideju īstenošanai, reizē palīdzot ražotājiem noskaidrot, kādi ražojumi viņiem visvairāk nepieciešami.

 

“Lego” pieaugušajiem

“Latvijas finieris” izstādē demonstrēja Rēzeknes novada Verēmu pagastā uzceltajā ražotnē no bērza saplākšņa izgatavotas būvdetaļas, no kurām ikviens cilvēks ar paša rokām var izgatavot laivu. Tā meitas uzņēmuma “Riga Wood Baltic” tirdzniecības pārstāvis Arvīds Ozoliņš stāsta, šīs būvdetaļas ir kā bērniem pazīstamā “lego” spēle, tikai krietni lielākas un šoreiz tās domātas pieaugušajiem. Laiva ir tikai viens no iespējamiem saplākšņa izmantošanas veidiem.

No jau gatavām būvdetaļām ikviens savā mājā var uzbūvēt daudz praktisku lietu, piemēram, āra “sirdsmājiņu”, komposta kasti, iekštelpu kāpnes. Saplākšņa būvmateriāli turklāt ir vairākas reizes lētāki nekā kāpņu izgatavošanai līdz šim biežāk lietotie ozola vai oša kokmateriāli.

Lai iepazīstinātu cilvēkus, ko ar pašu rokām un turklāt bez īpašas mākas vēl iespējams uzbūvēt no jau gatavām saplākšņa būvdetaļām, “Latvijas finieris” pat izveidojis mājaslapu: www.izgatavopats.lv.

 

Universālā stiklšķiedra

Vienīgā stiklšķiedras ražotāja Baltijas valstīs – uzņēmuma “Valmieras stikla šķiedra”‘ – tirdzniecības projektu vadītāja Inita Niedzviedze atzīst: “Kaut arī lielākais noiets mūsu ražojumiem ir ārzemēs, kur vienmēr esam pārstāvēti visās lielākajās starptautiskajās izstādēs, tomēr cenšamies pavisam nezaudēt saikni ar pašmāju pircēju.”

Pašlaik Valmierā cita starpā no stikla šķiedras ražo vairāku veidu celtniecības sietus, kas ir universāls būvmateriāls, – tos izmanto gan sienu, griestu un grīdu remontam, gan ēku ārsienu siltināšanai, kas pēdējā laikā ir sevišķi aktuāla, ievērojot iedzīvotāju augošos izdevumus par siltumu.

 

Būvmateriāls 
no makulatūras

Izstādē bija pārstāvēts arī uzņēmums “Vides tehnika”, kas ēku siltināšanai mudina pievērsties dažādiem Latvijā un citās valstīs ražotajiem siltumu izolējošiem būvmateriāliem, piemēram, “Paroc” ražotajai beramajai akmens vatei, Vācijā ražotajai, ar pūšanas paņēmienu iestrādājamai priedes kokšķiedras vatei.

Cita starpā iesaka izmantot gan Latvijā, gan ārzemēs ražoto ekovati, ko iegūst no visparastākās makulatūras, – sasmalcinot papīru līdz šķiedrai un pievienojot piedevas – boraku un borskābi, kas aizsargā mājas koka būvdetaļas pret pelējuma sēnītēm, trupēšanu un pūšanu. Atšķirībā no polietilēna plēves ekovate “elpo”.

Tādējādi tā veicina gaisa apmaiņu telpās. Uzņēmuma tirdzniecības vadītājs Intars Rozmans uzskata, ka namā, kurā sienu, bēniņu un citu ēkas būvkonstrukciju siltuma izolācijā izmantota ekovate, iedzīvotājiem noteikti samazināsies izdevumi ēkas apsildīšanai.

 

“Zaļie jumti”
Maja2013_KM_11

Starp jumta seguma materiāliem, tostarp Vācijā no māla ražotajiem dakstiņiem, zviedru betona dakstiņiem vai tepat, Latvijā, no Papes ezerā grieztām niedrēm gatavotā jumta seguma uzmanību izstādē piesaistīja uzņēmuma “Niedru jumti” īpašais piedāvājums – īpašs jumta konstrukciju segums, ko var apaudzēt ar ziediem un ziemcietīgiem 
augiem.

Uzņēmuma projektu vadītājs Antons Knesis stāsta – kādu veidot šo “zaļo jumtu”, tas atkarīgs no katra mājas īpašnieka gaumes un prasmes. Protams, šādi jumta dārzi priecē acis pašiem un apkārtējo māju kaimiņiem, vienīgi to kopšana prasa lielāku gādību. Tomēr, viņaprāt, nākotnē “zaļajiem jumtiem” būs arvien lielāka piekrišana, sevišķi pilsētās, jo tie sekmē ogļskābās gāzes izmešu uzsūkšanu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+