Izstāde par “latviešu Verdenu”: “Latviešu strēlnieki Nāves salā” 0
Ceturtdien, 14. aprīlī plkst. 15 Kara muzejā atklās izstādi “Latviešu strēlnieki Nāves salā. 1916. gads”, LA.lv pastāstīja Kara muzeja speciālists Mārtiņš Mitenbergs.
Ikšķiles priekštilta nocietinājumi jeb Nāves sala izveidojās 1915. gada rudenī, kad pēc straujās atkāpšanās no Kurzemes un Zemgales Krievijas karaspēks bija spiests pārcelties uz Daugavas labo krastu un ieņemt aizsardzības pozīcijas. Nelielā pussalā Daugavas kreisajā krastā iepretim Ikšķilei izveidojās uzbrukuma operācijām paredzēts placdarms aptuveni triju kilometru km garumā un pusotra platumā.
No 1916. gada aprīļa līdz septembrim Nāves salu kopā ar krievu daļām aizstāvēja 3. Kurzemes un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljoni. Tieši latviešu strēlnieki placdarmu iesauca par “Nāves salu”, jo priekšā bija vācieši, aizmugurē – Daugava.
Kopumā aptuveni 3 500 abu latviešu bataljonu strēlnieki Nāves salu aizstāvēja 119 dienas, zaudēja 167 kritušos, bet 449 strēlnieki pēc ievainošanas vai kontūzijas tika evakuēti.
1916. gada 8. oktobrī vācu karaspēks veica lielāko gāzu uzbrukumu Pirmā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā. Smagi cieta 173. Kameņecas kājnieku pulka karavīri, no kuriem 240 zaudēja dzīvību, pārējie smagi saindējās. No neredzamā ienaidnieka cieta arī Ikšķiles civiliedzīvotāji, apkārtējā daba.
Kara korespondents Arturs Tupiņš par Nāves sallu rakstīja: “Nekur citur visā pārējā krievu frontē nebij tik stipri nocietinātas vietas kā šeit, un nekur citur nenotika tik drausmīgas pozīciju cīņas. Tā bija vārda pilnā nozīmē mūsu pašu, latviešu Verdena.”
Mitenbergs stāsta, ka izstādē būs aplūkojami unikāli eksponāti – strēlnieku darināti gredzeni, Kumanta – Zeļinska gāzmaska un Nāves salas militāra karte, kas veidota uz koka planšetes, militāro karti uzklājot uz reljefas ģipša pamatnes. To izgatavojusi vācu karaspēka 8. armijas štāba 18. mērnieku nodaļa. Datēta ar 1917. gada aprīli. Karte bijusi Kara muzeja īpašums jau 20. gadsimta 20. gados, diemžēl nav saglabājušās ziņas, kā unikālais eksponāts ir nonācis muzeja krājumā.
Izstādes autore ir muzeja 1. Pasaules kara vēstures nodaļas vēsturniece Daira Jaunbērziņa.
