Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
9. jūnijs, 2016
Drukāt

Izstādē “Restart” fotogrāfijas loma pagātnē un tagadnē

Restart_4

“Rīgas mākslas telpā” Rīgas fotogrāfijas biennāles ietvaros līdz 12. jūnijam skatāma starptautiska laikmetīgās mākslas un fotogrāfijas izstāde „Restart”, kurā piedalās 18 mākslinieki no Baltijas, Eiropas un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Laikmetīgās mākslas un fotogrāfijas izstādi “Restart” raksturo ideja par nepieciešamību dziļāk saprast šodienas pasauli, pētot saistību starp pagātni un nākotni. Izstādes ideju skaidro kuratore Inga Brūvere: “Izstāde ir par to, vai nākotne iespaido tagadni, var tikai fantazēt, minot, kādas būs mūsu nākotnes atmiņas? Vienlaikus izstādē izvirzītas šodienas fotogrāfijas kā mākslas prakses tendences, jo moderno tehnoloģiju straujās attīstības rezultātā nākas pārvērtēt arī attēlu nozīmi un to sniegto vēstījumu. Šodien fotogrāfija ir visur. Klasiskajām fotogrāfijām, kā estētiskās un dokumentējošā attēla uzstādījumam, pievienojusies virkne citu priekšstatu, kas rada jauna satura apzināšanās nepieciešamību. Kā laika telpā mainījusies izpratne par fotogrāfiju un tās klātbūtni mākslas darba ietvaros? ”

Straujajā ikdienas skrējienā mēs katru stundu, katru minūti to vien darām, kā radām aizvien jaunus atmiņu slāņus un zūd fotogrāfijas romantiskā vērtība. “Domājams, visi jau esam ar dalītām emocijām pieņēmuši, ka digitālā fotogrāfija aizvieto kā domu pierakstus dienasgrāmatās, tā redzamā atveidus skiču bloknotos, radot ilūziju, ka visbeidzot katrs ar vieglu rokas kustību var ticami iemūžināt, dokumentēt īstenību,” skaidro viena no izstādes veidotājām mākslas zinātniece Aiga Dzalbe un piebilst: “Izstādes “Restart” 18 mākslinieki pēta, pārbauda fotogrāfiju kā sociālu mediju, kas prezentē pagātni un ietekmē nākotni. Ieceres pamatā likta pārliecība, ka atmiņa mums ir dota tāpēc, lai orientētos nākotnes situācijās. Pieredze, atmiņas ir mūsu eksistences pamats, brīnumains, visai maz izpētīts psiholoģisks process – cilvēkam dabiski piemītošās informācijas glabāšanas un papildināšanas tieksmes radīts arhīvs, ko nemitīgi un neprognozējami apdraud dažādi destruktīvi spēki…”

Izstādē “Restart” mākslinieki pārstāv dažādas tautības un dažādas paaudzes un vairums no viņiem ir dzimuši 80. gados postsociālistiskajās Austrumeiropas zemēs. A. Dzalbe raksturo mākslinieku darbus un izceļ īpašo katrā no tiem: “Berlīnē strādājošais lietuviešu fotogrāfs Pauls Herbsts sērijā “Sapņu materiāls” aplūko mūsu esamības tumšāko daļu, attēlos atdarinot mūsu neapzinātās, slēptās alkas un ar nolūku savietojot tās kā simbolu valodā tulkojamus sapņus. Savukārt Kazahstānas mākslinieks Aleksandrs Ugajs un maskavietis Daņila Tkačenko darbojas galvenokārt ar atmiņām un nostaļģiju, ko rosina Padomju Savienības utopiskās ideoloģijas atstātais mantojums. Poļu māksliniece Agņeška Polska un Tallinā dzīvojošais francūzis Kamilla Lorelli abi savos darbos apspēlē ieroču tematiku. Filosofiski, jēgpilni, dekonstruējot banālos priekšstatus, fotogrāfiju analizē Šanhajā dzīvojošā latviete Zane Mellupe. Kā aktuāla tendence izstādē atklājas arī interese par cilvēka ķermeni, kas tāpat kā dzīves stāsts bieži tiek dekonstruēts un pakļauts dažādām manipulācijām. Šī tendence spilgti izpaužas skandināvu mākslinieču Evas Stēnramas, Katinkas Goldbergas, somietes Karolīnas Papas, kā arī vācietes Izabelles Venceles sērijās. Visiespaidīgāko stāstu izstāsta Argentīnā dzimusī spāņu māksliniece Amālija Ulmane savā “Instragram” profilā īstenotajā četru mēnešu ilgajā performancē “Izcilības & perfekcijas”, kurā pati ar savu ķermeni publiski nodemonstrē, cik viegli ir manipulēt ar auditoriju, izmantojot “meinstrīma” arhetipus un tēlus.”

Savukārt pieredzējušais Latvijas fotogrāfs Uldis Briedis atskatās uz 41 gadu senu ceļojumu, kurā tika apzinātas latviešu kolonijas Krievijā. Viņš skatītājiem izstādījis fotostāstu par kādu leģendāru ceļojumu: Rīga–Vladivostoka, 1975. gadā, kas veikts kopā ar vēsturnieku un mūziķi Ingvaru Leiti.

Pievienot komentāru

Strīdā par Laikmetīgās mākslas muzeju no KM piedzen 652 335 eiro (1)Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta par labu SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" no Kultūras ministrijas (KM) piedzina 652 335 eiro saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu.
Draugiem Facebook Twitter Google+