Izstaigāti 300 000 ha mežu 0
Aizrautīgs stāstītājs, viņa “stihijas” ir daba, mežs un glezniecība – tā īsi var raksturot mežu taksatoru Mārtiņu Dāboliņu, kuru plašāka sabiedrība zina arī kā grāmatas ”Meža skandālista memuāri” autoru.
Viņš uzrakstījis tai arī turpinājumu ”Ceļojumi mežā, mākslā, politikā”, kuras koptēlu papildinās paša gleznas un fotogrāfijas. Manuskripts melnrakstā tiek sakārtots izdošanai, jāatrod vien finansējums.
Mārtiņš Dāboliņš: ””Latvijas Avīzei” esmu uzticīgs jau kopš laikraksta izdošanas sākuma. Abonēju uz visu gadu. Tā kā esmu nacionālo un klasisko vērtību atzinējs, mans domubiedrs ir arī avīze, kas allaž ir šo pozitīvo vērtību aizstāve. Avīze mani ieinteresē ne tikai ar tās nacionāli stingro stāju, bet arī ar materiāliem par tautsaimniecību, mežu problēmām un mākslu. Esmu neatkarīgais mežu eksperts, tiesās aizstāvētas gan meža īpašnieku, gan arī mežsaimnieku intereses. Starp citu, ar laikrakstu esmu sadarbojies, sūtījis materiālus žurnālistei Anitai Jaunbelzerei.”
Mārtiņš Dāboliņš uzteic laikraksta vispusību, ziņu korektumu un aktualitāti. ”Priecājos par Zigfrīda Dzeduļa profesionālajiem rakstiem, kuros analizētas īpašuma problēmas. Esmu iecienījis arī publikācijas par vēsturi, tautas likteņgaitām.”
Viņa mātei bijuši vienpadsmit brāļi un māsas, daži arī represēti. Tēvs Jāzeps Dāboliņš esot bija pasniedzējs LLA Veterinārijas fakultātē, arī talantīgs ķīmiķis, piedalījies fabrikas ”Dzintars” parfimērijas produktu izstrādē. Trešās atmodas laikā Mārtiņš Dāboliņš dežurējis barikādēs Doma laukumā pie Radio nama.
”Lasu arī rakstus par mākslu, jo tā, īpaši glezniecība, man ir tuva. Savu pasaules redzējumu atainoju ainavās, portretos, aktos un klusajās dabās.” Autors sevi raksturo kā meža skandālistu. Kāpēc?
”Saku, ko domāju. Nevienam neiztopu un ne velna nebaidos! Manas atziņas reizēm bijušas pretrunā ar meža nozares vadības postulātiem.”
Meža apgaitās esot izstaigājis apmēram 300 000 ha, salīdzināšanai – tas esot apmēram sešas reizes apiet apkārt zemeslodei pa ekvatoru. Mežs var būt arī bīstams. Tā reiz vienam gadījās sastapt alni auru laikā, dzīvnieks strauji nāca virsū…
Tobrīd vienīgais pašaizsardzības veids bijis nomesties četrrāpus un atdarināt suņa riešanu. Alnis pārsteigumā apstājies…
”Diemžēl mežus apsaimnieko mazāk, nekā vajadzētu (vajag vairāk sanitāro un kopšanas ciršu), lauksaimniecības zeme aizaug, meži pieaug. Vislielākie mežu kaitnieki ir bebri, tie savairojušies jau kāds pusmiljons! Kur gan to nav, visā Latvijā – ūdenstecēs, ezeros, zivju dīķos.”
