Foto – LETA

Prezidents iztikšot ar ekspertiem un darba grupām
 6

Valsts prezidents Andris Bērziņš vakar, tiekoties ar Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju Egilu Levitu, paziņoja, ka ir pieņēmis lēmumu no 1. novembra pārtraukt viņa vadītās komisijas darbību.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Valsts prezidenta preses dienests informēja, ka prezidents divu gadu laikā esot pārliecinājies, ka veiksmīgāk strādā konkrētiem uzdevumiem izveidotas ekspertu darba grupas, nevis pastāvīgas komisijas, kuru darbība nereti ir nesistemātiska arī komisiju dalībnieku profesionālās noslogotības dēļ. Vienlaikus A. Bērziņš aicināja E. Levitu visdrīzākajā laikā pieņemt lēmumu par konkrētu ekspertu grupu veidošanu jautājumos, kuri skar neatkarīgo valsts institūciju vienota pārraudzības modeļa izveidošanu un administratīvā procesa uzlabošanu. Esot nepieciešams veidot ekspertu grupu arī politisko partiju sistēmas nostiprināšanai.

E. Levits uzskata, ka šis ir Valsts prezidenta Bērziņa lēmums par to, kā viņš turpmāk organizēs darbu ar tiem cilvēkiem, kuri viņam sniedz atzinumus. “Acīmredzot prezidents domā, ka ekspertu grupas darbs būs lietderīgāks nekā vienas pastāvīgas konstitucionālo tiesību komisijas veikums.” Komisija strādāja brīvprātīgā kārtā, nesaņemot par savu darbu atalgojumu, un pēdējais tās veikums ir Satversmes preambulas projekts, kas izraisījis plašas diskusijas. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne uzsvēra, ka daudzās Eiropas valstīs konstitucionālo tiesību un citu juridisko jautājumu eksperti, kas palīdz prezidentam un valsts pārvaldei, par savu darbu prasa desmitiem tūkstošu latu. Komisijā strādāja izcilākie Latvijas konstitucionālo tiesību speciālisti: profesores Daiga Rezevska un Ineta Ziemele, Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits, Latvijas Universitātes lektors advokāts Lauris Liepa, arī Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš… I. Čepāne pauda cerību, ka prezidenta lēmums nav vērsts pret Satversmes preambulas projektu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vairāki juristi bija pārsteigti, ka Valsts prezidents lēmumu pieņēmis laikā, kad tiek pausts tik daudz asu viedokļu par komisijas izstrādāto preambulas projektu.

E. Levits sacīja, ka viņš vēl neesot devis gala vārdu prezidentam, ka turpinās darbu kā eksperts A. Bērziņa piedāvātajā projektā, jo viņam esot daudz darāmā akadēmiskajā laukā.

Savukārt Juridiskās augstskolas prorektors M. Mits atzina, ka, spriežot pēc prezidenta argumentācijas, A. Bērziņš acīmredzot maina savu padomdevēju funkcijas saturisko darbību. Šī komisija nebija veidota tikai viena konkrēta jautājuma lemšanai. Tiesa, A. Bērziņš tai deva uzdevumus, taču tā bija neatkarīgu ekspertu komisija. Iespējams, ka no ekspertiem Valsts prezidents sagaidīs ātrāku rezultātu, bet vai kvalitatīvāku – vaicā Konstitucionālo tiesību komisijas pārstāvji.

Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera padomniece juridiskajos jautājumos Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere, kura stāvēja pie šīs komisijas izveidošanas šūpuļa, ļoti kritiski vērtēja A. Bērziņa lēmumu. Viņa uzsvēra, ka tikai augstas raudzes speciālisti spēj veikt apjomīgus un ļoti nozīmīgus pētījumus, uz kuriem balstoties var pieņemt stingri izsvērtus lēmumus. Tomēr prezidents nolēmis, ka eks-
perti darba grupās to izdarīšot labāk. Šāda pieeja jau tika izmantota, lai izstrādātu likumdošanas priekšlikumus izpildvaras stiprināšanai un prezidenta pilnvaru paplašināšanai, kuri ir nodoti Saeimas tālākai lemšanai. Saeimas deputāti, apspriežot šos priekšlikumus, secināja, ka tajos ir diezgan daudz neskaidrību.

Reklāma
Reklāma

Par prezidenta lēmumu ir gandarīti vairāki “Saskaņas centra” deputāti, tostarp arī Andrejs Elksniņš, kurš sociālajā tīklā twitter pauž gandarījumu par prezidenta lēmumu.

A. Bērziņš ir likvidējis arī Stratēģiskās attīstības komisiju. Joprojām strādā Vēsturnieku komisija un Valsts valodas komisija, kā arī Valsts heraldikas komisija. Pie Valsts prezidenta kancelejas ir izveidotas arī padomes – Mazākumtautību konsultatīvā padome, Militārā padome un Nacionālās drošības padome, kā arī ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei.