Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
29. maijs, 2012
Drukāt

Iztirgotas sēklas – ‘Nasing spešl’*

durbe_seklas_ivrasbusmanis_11

Tik tiešām – nekas īpašs. Paši audzē sēklas, pārdod un visiem citiem pastāsta, kā tās jāaudzē. Ikviens varētu atkārtot to pašu un iegūt tādu pašu ražību kā Flakši savā zemnieku saimniecībā “Krastmaļi” Durbes novada Dunalkas pagastā.

 

Šeit iespējams apskatīt un lejupielādēt foto no “LA” dienas Durbē.

Ražība ir divreiz augstāka nekā Latvijas vidējā. Piemēram, hibrīdajai airenei un sarkanajai auzenei – virs tonnas, baltajam āboliņam – līdz 800 kg no hektāra.

Tomēr zemnieki, noklausoties visas agronomiskās pamācības augstas ražas iegūšanai, parasti saķer galvu un neuzņemas sekot Flakšu ieteikumiem. Pārāk sarežģīti saprast un īstenot. Vieglāk pirkt sēklu no jauna. Tas arī ir Flakšu ģimenes uzņēmējdarbības pamats: labas zināšanas, atklāti spēles noteikumi un labas kvalitātes sertificētas sēklas. Konkurences trūkst, jo zālāju sēklas Latvijā nevar saražot, cik pieprasīts.

“Krastmaļos” sēklu pārdod kopā ar padomu. Un parāda, kā “zāle var būt vēl zaļāka”. “Latvietis latvietim parasti nestāsta, kā viņš lauku apstrādā. Kaut mocīsies un viņam neaugs, viņš nepaprasīs kaimiņam, kas jādara. Dāņu agronoms mūs iemācīja, ka atvērtība atmaksājas. Arī mēs cenšamies strādāt. Un latvieši lēnām kūst,” novērojusi saimniece Iveta Flakse.

“Ir bijuši gadījumi, kad pircēju atrunājam no konkrētu sēklu iegādes, ja saprotam, ka tas viņam neaugs,” papildina dēls Mārtiņš. “Par padomu naudu neprasām. Tā atgriežas ar saimnieku ilgtermiņa uzticību.”

 

“Krīze piespieda pārorganizēties: nevis sūtīt lielos sēklu maisus uz Lietuvu fasēšanai, bet pašiem fasēt maisiņos. To uzņēmās mūsu dēls Mārtiņš,” atklāj viņa mamma. Tagad no lauka līdz pircējam sēklu piegādā Mārtiņa vadītā firma “Krastmaļi sēklas”.

 

“Pirmajā gadā pārdevām 70 t, pērn – jau 180. Starpību nosedzam ar iepirktajām sēklām – gan no Priekuļiem, gan ārzemju. Šogad pieprasījums tik liels, ka vajadzēja papildu sēklas iepirkt no Dānijas. Zālāju sēklu bumu radīja gan labās piena cenas, gan biogāzes ražotāju vajadzības,” stāsta Mārtiņš. “Turklāt šo bumu grūti paredzēt, jo zālāju sēklas var ievākt tikai trešajā gadā, tātad četrus gadus iepriekš vajag zināt, ka tās vajadzēs. Zemnieki labāk izvēlas, teiksim, miežu sēklu audzēšanu, jo pavasarī iesēto rudenī dabū atpakaļ,” viņš papildina.

Sēklu pieprasījumu “Krastmaļi” pilnībā apmierināt vēl nespēj. Zemnieku saimniecības īpašnieks Jurijs Flaksis nevēlas to apmierināt, palielinot apsaimniekojamo hektāru skaitu. “Saimnieciski efektīvāk, ja mēs iegūstam nevis 500 kg timotiņa no hektāra, bet 700 kg. Labāk vairāk no hektāra nekā vairāk hektāru. Izdevīgāk ir iegūt zināšanas un dabūt lielāku ražu nekā paņemt simt hektārus klāt.”

“Ir ideja kļūt par Latvijas zālāju sēklu centru, bet uz šo mērķi jāiet pakāpeniski gadiem, ja mēs to vēlamies veikt augstākā līmenī, nu vismaz tādā kā Dānijā,” piebilst Mārtiņš. Vakar tika nodota jaunā gatavās produkcijas noliktava.

* SIA “Krastmaļi sēklas” vispieprasītākais zālāju sēklu maisījums pļaušanai un ganīšanai ar balto un sarkano āboliņu, timotiņu, auzeni un skareni, arī šopavasar pilnībā iztirgots.

 

Uzziņa

Zemnieku saimniecība “Krastmaļi”

atrodas Durbes novada Dunalkas pagastā,

īpašnieks Jurijs Flaksis,

apsaimnieko 500 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, no kuriem sēklas tiek audzētas 300 hektāros,

saimniecība specializējusies zālāju sēklkopībā, pākšaugu un graudu audzēšanā, saimniecībā  pieci strādājošie,

no kopsaimniecības pārņemtā graudu noliktava 20 gados izveidota par specializētu sēklu sagatavošanas ražotni,

ar sēklu tirdzniecību nodarbojas SIA “Krastmaļi sēklas”, ko vada viņa dēls Mārtiņš,

sēklas pārdod vietējā tirgū un eksportē uz Igauniju, Skandināviju.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+