Iztīrīt skursteni, nepārkurināt krāsni. Ugunsdzēsēju padomi aukstajam laikam 0
Netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams – sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, savlaikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu, atgādina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 C. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām.
Pārbaude – reizi trīs gados!
Lai izvairītos no nelaimes un varētu droši uzturēt siltumu, kurinot malkas, gāzes vai cita veida apkures ierīci, reizi trijos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. To drīkst veikt sertificēti skursteņslauķi. Par to jāpārliecinās, lūdzot darba veicējam uzrādīt apliecinošos dokumentus. Bojātu skursteņu ekspluatācija ir bīstama!
VUGD atgādina, ka sodrēji no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā divas reizes apkures sezonā – apkures krāsnīm un virtuves pavardiem; reizi mēnesī – ilgdedzes speciālajām krāsnīm.
Apmēram puse no ar apkuri saistītiem ugunsgrēkiem izceļas tieši apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu dēļ; lielākā daļa no tiem saistīti tieši ar cietā kurināmā apkures iekārtām.
Nolietojas arī malkas plītis
Lietojot malkas plīti, jāatceras, ka plītis laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, savlaikus nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.
Cietā kurināmā krāsns (virtuves pavarda) kurtuves priekšā degtspējīgu materiālu grīda jāpārklāj ar degtnespējīga materiāla loksni (skārds u.c.), kuras izmēriem jābūt ne mazākiem par 50 cm perpendikulāri kurtuves ailai un 70 cm paralēli tai.
Kurināmie materiāli (ogles, kūdra), kam piemīt pašaizdegšanās spēja, jāuzglabā speciāli šim nolūkam pielāgotās telpās vai laukumos (ne tuvāk par 6 m no degtspējīgām ēku vai būvju konstrukcijām).
Piesardzības pasākumi – vienkārši, bet svarīgi
VUGD aicina iedzīvotājus šajā aukstajā laikā ievērot elementāru piesardzību. Ekspluatējot vietējās apkures ierīces aizliegts:
– novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā tuvāk par 1,2 metriem;
– atstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi;
– novietot uz apkures ierīcēm degtspējīgus priekšmetus un materiālus (žāvēt drēbes, apavus utt.); – – – kurināt krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus; vēdināšanas kanālus – – izmantot kā apkures krāšņu vai pavardu dūmvadus;
– izmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus; tās pārkurināt.
Tā kā apkures sezonā vistraģiskākie ugunsgrēki notiek tieši naktī, kad cilvēki guļ un nepamana ugunsgrēka izcelšanos. Dzīvojamās telpas ir nepieciešams aprīkot ar dūmu detektoriem, kas ar skaņas signāla palīdzību signalizēs par ugunsgrēka izcelšanos, ļaujot laicīgi izsaukt ugunsdzēsējus glābējus.
Dūmu detektors ir neliela izmēra ierīce, kura patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka faktorus (dūmu koncentrāciju, siltumu) un par to ar spalgu, 80 dB skaņas signālu aptuveni pusstundu nepārtraukti brīdināt mājokļa iemītniekus.
Ugunsdzēsības aparātu vai ugunsdzēsības pārklāju šī ierīce neaizvieto. Tās uzdevums nav dzēst, bet gan brīdināt par izcēlušos ugunsnelaimi.
Ja izcēlusies ugunsnelaime, VUGD atgādina nekavējoties zvanīt uz tālruņa numuru 112.
