Mobilā versija
+2.7°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
8. novembris, 2017
Drukāt

Izturēja barbarus, padodas tūristiem

Ekrānšāviņš no Sott.netEkrānšāviņš no Sott.net

To cēla pirms 2000 gadiem, lai atvairītu barbarus, taču nu Adriana mūris ārzemnieku iespaidā lēnām padodas erozijai, raksta “Sott.net”.

Milzīgais apmeklētāju skaits, kura pieaugumu veicinājusi vājā mārciņa – tās ietekmē Lielbritāniju labprātāk apceļo gan paši briti, gan ārzemju tūristi –, veicinājis UNESCO Pasaules mantojuma vietas eroziju. Īpaši tas attiecas uz posmu pie Kaugepas – gleznainas ielejas, kuru ik gadus apmeklē desmitiem tūkstoši pastaigu mīļotāju.

Oktobra nogalē organizācija, kas rūpējas par šo Adriana mūra posmu, pie tā ar helikopteriem nogādāja 35 tonnas akmeņu, ar kuriem plānots līdz ziemai nostiprināt mūra pamatus, kuri arvien vairāk tiek atsegti nokrišņiem un vējam. Organizācijas pārstāve Bekija Heteringtone norādīja, ka tad, ja mūra pamatus pamestu nenostiprinātus, palielinātos risks, ka to veidojošie akmeņi varētu kļūt vaļīgi un apdraudēt pastaigu cienītājus.

“Tas ir liels darbs, tādēļ, cerams, mums to nevajadzēs darīt pārāk bieži,” sacīja Heteringtone.

Adriana mūra celtniecība sākās mūsu ēras 122. gadā un prasīja sešus gadus. Imperatora Adriana iecerētais aptuveni 117 kilometrus garais nocietinājums iezīmēja Romas impērijas galējo ziemeļu robežu. Tajā ir 16 forti un 80 vārti, kuri, iespējams, kalpoja kā muitas punkti starp romiešiem, piktiem un senajiem bretoņiem.

Līdz mūsdienām saglabājusies tikai desmitā daļa mūra, tā kā lielas tā daļas tika izmantotas ceļu būvniecībai 18. gadsimtā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+