Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. decembris, 2014
Drukāt

Izveidota pārtikas eksportētāju apvienība

Foto-LETAFoto-LETA
Uzziņa

Lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksporta kopvērtība 2013. gadā sasniedza 2,3 miljardus eiro jeb 21,2% no kopējā eksporta, kas ir augstākais rādītājs pēdējo astoņu gadu laikā.

Dati: Zemkopības ministrija

Pēc zivrūpnieku flagmaņa SIA “Karavela” iniciatīvas oktobrī izveidota Latvijas Pārtikas eksportētāju apvienība. Tajā pagaidām apvienojušās divas ražotāju organizācijas – Latvijas Zivrūpnieku savienība un Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, attiecīgi iesaistot abu organizāciju dalībniekus – piena un zivju produktu ražotājus.

Iespēju laiks

SIA “Karavela” līdzīpašnieks, Latvijas Pārtikas eksportētāju apvienības (LPEA) valdes priekšsēdētājs Andris Bite uzskata, ka Latvijai ir visas iespējas tuvāko gadu laikā strauji kāpināt pārtikas eksporta apjomus, izvirzoties līderpozīcijā Baltijā.

“Pārtikas pārstrādes joma Eiropā šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Vecajā Eiropā, tajā skaitā Skandināvijas valstīs, ir novērojama ilgstoša stagnācija un konkurētspējas kritums, kas saistīts ar ļoti augstām ražošanas un darbaspēka izmaksām. Tāpat strauju attīstību Eiropā piedzīvo privāto preču zīmju (“private label”) ietekme tirdzniecībā, kas paver Latvijas ražotājiem iespēju relatīvi ātri ieņemt virkni eksporta tirgu. Šo iespēju laiks nebūs bezgalīgs. Tas ir efektīvi jāizmanto.

Uzņēmums pēdējos gados sasniedzis apskaužamus panākumus – iekarojis Skandināvijas valstu tirgu, samazinājis eksportu uz riskanto Krievijas tirgu – šobrīd no kopējā eksporta apjoma NVS valstīs uzņēmums realizē 50%, otru pusi – rietumvalstu tirgos. Tieši uz Rietumiem “Karavela” ir gājusi mērķtiecīgi, stratēģisko lēmumu pieņemot aptuveni pirms septiņiem gadiem. Vēlāk sekoja ES finansējuma piesaiste un ražotnes rekonstrukcija, kā dēļ izdevies izveidot modernu ražotni. Stāstot par “Karavelas” eksporta “ceļa karti”, A. Bite atklāj – svarīgi ir piedalīties starptautiskās izstādēs, kas paver ceļu jauniem sadarbības partneriem.

Uz izstādēm – kopā

Zivrūpnieki uz izstādēm dodas kopā, startējot vienā stendā. Katru gadu izdodas piedalīties 5 – 6 izstādēs, un rezultāti ir redzami – 2009. gadā nozares uzņēmumu apgrozījums bija 65 miljoni eiro, bet pērn tas sasniedza 131 miljonu eiro.

Nozīmīgs ir ES un valsts līdzfinansējums, ko uzņēmēji var izmantot dalībai izstādēs. “Ja raugāmies uz eksporta atbalstu kā valsts investīcijām, lai pelnītu vairāk, tad šīs investīcijas ar garantiju ir atmaksājušās,” sacīja A. Bite. Zivrūpnieki kopīgi lēmuši par to, kurās izstādēs piedalīties, un tas ļāvis izvairīties no maznozīmīgiem forumiem, kur nauda vienkārši tiktu iztērēta bez atdeves. Tāpat nozarei ir svarīgi plānot savus darbus, tostarp izstādes ilgtermiņā, piemēram, 2016. gada izstādei Briselē vietas rezervācija jāveic jau tagad.

“Karavelas” pārdošanas vadītāja Rietumeiropas valstīs Sanita Ļegajeva atceras, ka pirms trim gadiem visu vajadzējis sākt no nulles. Tolaik daudzi neesot ticējuši eksporta piegādēm un pat gaidījuši “Karavelas” fiasko, taču ar pacietīgu darbu izdevies izcīnīt savu vietu Zviedrijas, Dānijas tirgū un jau nākamgad paredzēts iesoļot Lielbritānijā, ASV un Kanādas tirgū. Lielāko daļu produkcijas uzņēmums eksportē ar privātajām preču zīmēm, taču jau šobrīd 30% Skandināvijā tiek tirgoti ar “Karavelas” preču zīmēm, un tas noticis bez jelkādiem papildu ieguldījumiem savu produktu reklamēšanā.

S. Ļegajeva teic, ka svarīgas ir starptautiskas izstādes, rekomendācijas, tirgus pētījumi. Klienti īpaši novērtē uzņēmuma reputāciju, atsaucību un pozitīvu attieksmi, pacietību. Viņa atceras no pieredzes, kā no pirmās tikšanās reizes ar potenciālo sadarbības partneri līdz līgumam ir pagājuši trīs gadi un vēl pusgads bijis vajadzīgs, lai sāktu piegādes. Klienti novērtē arī valsts atbalstu un atzinību, un, ja uzņēmums ir kādas organizācijas biedrs vai saņēmis apbalvojumu, tas klientos rada lielāku drošību.

Aicina apvienoties

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks atzīst, ka šobrīd pienrūpniekiem eksports uz Krieviju ir apstājies un jāmeklē alternatīvi tirgi. Tāpēc laba iespēja ir jaundibinātā apvienība, kas ļautu visiem kopīgi startēt jaunu tirgu apgūšanā. “Jārod iespēja, lai blakus zivīm būtu piens un citi produkti,” viņš teica.

Savu “jā” jaunajai apvienībai teicis arī šokolādes trifeļu ražotājs “Pure Chocolate”, kas lielu daļu saražotā realizē citu valstu tirgos. “Tā ir ļoti laba lieta, ja varam kopīgi darboties un ietaupīt izmaksas, kas jātērē jaunu tirgu apgūšanā,” teica “Pure Chocolate” valdes priekšsēdētājs Pēteris Žimants. Par iestāšanos jaundibinātajā organizācijā domā arī citi pārtikas ražotāji. Atbalstu Latvijas Pārtikas eksportētāju apvienībai sola arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš teicās meklēt resursus, lai to varētu izdarīt.

Pievienot komentāru

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+