Izveidots 29 profesiju saraksts, kurās ar atvieglotiem nosacījumiem varēs nodarbināt ārzemniekus 0
Ekonomikas ministrija (EM) saskaņošanai nodevusi noteikumu projektu “Saraksts ar specialitātēm (profesijām), kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki, piemērojot atvieglotus nosacījumus”, kurā ietverts saraksta ar 29 profesijām, kurās varēs nodarbināt ārzemniekus ar atvieglotiem nosacījumiem.
Sarakstā ietvertas tādas profesijas kā apstrādes rūpniecības jomas vadītājs, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji, zinātnieki, fiziķi un astronomi, matemātiķi, aktuāri un statistiķi, rūpniecības un ražošanas inženieri, būvinženieri, mehānikas inženieri, citur neklasificēti inženieri, elektroinženieri, elektronikas inženieri, specialitāšu ārsti, finanšu analītiķi, sistēmanalītiķi, programmētāji, tīmekļa lapu un multimediju veidotāji, lietojumprogrammu izstrādātāji, citur neklasificēti programmētāji un lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi, datu bāzu veidotāji un administratori, sistēmu administratori, datortīklu vecākie speciālisti, citur neklasificēti datu bāzu un tīklu vecākie speciālisti, elektortehnikas speciālisti, inženiermehānikas speciālisti, kuģu vadītāji un loči, gaisa kuģu piloti un tiem radniecīgu profesiju speciālisti, gaisa satiksmes vadības dispečeri, gaisa satiksmes drošības elektronikas speciālisti, vizuālās diagnostikas un terapijas iekārtu speciālisti, kā arī datortīklu un datorsistēmu speciālisti.
EM skaidroja, ka atlasītajās profesijās darbaspēka nepietiekamība var negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē. Par pamatu analīzei izmantotas EM vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, bet kā galvenās pazīmes profesiju atlasei šajā posmā iekļautas, pirmkārt, profesijā vidējā termiņā sagaidāms darbaspēka iztrūkums, otrkārt, attiecīgā profesija ir būtiska nozaru ar augstu pievienoto vērtību attīstībā.
No sākotnējā saraksta tika atlasītas tās profesijas, kur problēmas aizpildīt vakanci ir tiešā veidā saistītas ar darbaspēka trūkumu, nevis zemu atalgojuma līmeni profesijā. Analīzē tika izmantoti Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts ieņēmumu dienesta dati par vakancēm, darba meklētājiem un vidējo atalgojumu profesijās. Kā viena no pamatpazīmēm profesiju atlasē iekļauta prasība, lai vidējā atalgojuma likme profesijā nebūtu zemāka kā vidējais līmenis attiecīgā profesiju pamatgrupā.
Minētais profesiju saraksts turpmāk tiks aktualizēts pēc nepieciešamības, ņemot vērā situāciju darba tirgū un EM aktualizētās regulārās darba tirgus prognozes.
EM skaidroja, ka regulējuma atvieglošana ir nepieciešama, lai īstermiņā mazinātu darbaspēka trūkumu, kas būtiski ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, īpaši tādās nozarēs kā apstrādes rūpniecība un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Saskaņā ar EM prognozēm, iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā nākamajos gados turpinās sarukt, bet bezdarba līmenis līdz 2020.gadam pietuvosies 6%, kas var radīt līdzīgus darba tirgus pārkaršanas riskus kādi pastāvēja pirmskrīzes periodā.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajiem datiem, 2017.gada 31.martā Latvijā spēkā bija 4257 darba atļaujas ārvalstniekiem.
