Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
26. janvāris, 2012
Drukāt

Izvēle enerģētikas nozarē

Foto - LETAFoto - LETA

Vairāk nekā 200 enerģētikas nozares eksperti vakar Rīgā diskutēja un izteica priekšlikumus “Latvijas enerģētikas stratēģijai 2030”.
 Ekonomikas ministrija (EM) visiem diskusijas dalībniekiem un arī Latvijas cilvēkiem (projektu var vērtēt ministrijas mājas vietnē) ir sagatavojusi trīs iespējamos enerģētikas nozares izaugsmes modeļus, kas balstīti uz drošības, ilgtspējas un konkurētspējas nosacījumiem.

 

Proti, konservatīvo, sabalansēto un ambiciozo scenāriju. Kā norādīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, jauna stratēģija nozarei ir vajadzīga gan tāpēc, ka patlaban spēkā esošie Latvijas plānošanas dokumenti ir paredzēti līdz 2016. gadam, tajos iekļautā informācija un mērķi jau patlaban ir novecojuši, gan arī tāpēc, ka ES procesus enerģētikas nozarē plāno līdz 2050. gadam. Viņš gan atzina – var plānot nekļūdīgi nacionālo politiku, tomēr nevar nekļūdīgi paredzēt tehnoloģiju attīstību un citus procesus pasaulē.

Vienlaikus ar jaunās stratēģijas vērtēšanu sabiedrībā beidzot sākta diskusija, cik esam gatavi maksāt par enerģijas drošumu, neatkarību un “zaļumu”? “Būs jāizvēlas viens vissvarīgākais izaugsmes virziens, par visiem maksāt nespēsim,” teic ekonomikas ministrs. Viņš arī norādīja uz lielajiem riskiem saistībā ar neskaidrajiem procesiem pasaules tautsaimniecībā, kas uzliek lielu atbildību par šo ilgam termiņam paredzēto lēmumu apstiprināšanu.

 

Konservatīvais scenārijs

Šis virziens paredz vismazākos naudas ieguldījumus, tomēr rada risku nākotnē par enerģiju maksāt vairāk, pieaugot fosilo energoresursu cenām. Atjaunojamo energoresursu (AER) daļas palielināšanai naudu nav iecerēts ieguldīt, tādējādi valsts kļūs aizvien vairāk atkarīga no energoresursu cenu svārstībām pasaulē. EM eksperti uzskata – cenu stabilizēšanai un efektīva tirgus izveidei vajadzīga lielāka konkurence, līdz ar to tirgus liberalizācija. Šis scenārijs paredz enerģijas importa samazināšanu par 25%.

 

Sabalansētais scenārijs
energtab

Vakar izpelnījās vislielāko ekspertu atbalstu, arī EM uzskata par ļoti vēlamu tāpēc, ka notiks plūstoša pārēja no fosilā kurināmā uz AER, ļaujot piemērot pārdomātus risinājumus. Otrs iemesls – aktīva energoefektivitātes pasākumu īstenošana ļauj piedalīties emisiju tirdzniecības sistēmā un gūt labumu no darījumu siltumnīcefektu izraisošo gāzu kvotām. Šis scenārijs arī ļaujot uzlabot energoapgādes drošumu, plānojot lielas, līdzsvarotas ilgtermiņa investīcijas infrastruktūrā un risku dalīšanā, izvairoties no straujiem energoapgādes tarifu kāpumiem.

 

Ambiciozais scenārijs

Īsā termiņā noteikti visdārgākais. Paredz papildu infrastruktūras objektu būvniecību, enerģijas cenas ļauj prognozēt nemainīgā līmenī stabila resursu izmantošanas samazinājuma dēļ. Nodrošina pozitīvu ietekmi uz energoapgādes drošību un samazina atkarību no fosilo energoresursu cenām. Izmantojamo AER īpatsvars enerģijas pie šā scenārija sasniegtu 60%, transportā 20%, siltuma patēriņš uz vienu kvadrātmetru dzīvojamās platības 75 kWh (patlaban aptuveni 200 kWh), bet atkarība no enerģijas importa samazinātos par 75%.

 

Svarīgākie secinājumi

D. Pavļuts foruma dalībniekiem uzsvēra – laikā, kad naftas cena tiek prognozēta 50 – 150 dolāru intervālā (šā gada prognoze), ir grūti runāt par scenārijiem, tāpēc valstij un nozarei ir vajadzīgs izaugsmes virziens, stratēģija. Ministrs saistībā ar enerģijas patēriņu aicināja meklēt atbildes uz četriem vienkāršiem jautājumiem – cik, par ko, kam un kad maksāt? Svarīga ir arī vakar izskanējusī Latvijas uzņēmēju gatavība pieciest papildu naudas izdevumus ar nosacījumu, ka nauda par enerģētikas nozares tehnoloģijām paliek Latvijā. Tātad ir vajadzīga šo ražošanas iekārtu ražošanas kā nozares veidošana.

Stratēģijas projektu uzlabos un gatavos iesniegšanai Ministru kabinetā šā gada martā vai aprīlī.

Juris Ozoliņš, enerģētikas eksperts: “Stratēģijā vēl ir ļoti daudz pretrunu, nav saprotams, ko autori domā ar zaļo enerģiju – pie tās nevar pieskaitīt hidroelektrostacijās ražoto elektroenerģiju. Nav atrodama arī Latvijas pozīcija attiecībā pret atomenerģiju. Stratēģijas projektam patlaban ir diskusijas raksturs, tas arī nav slikti. Tomēr tai vajag lietišķumu, tā ir jāietērpj likumos. Ar enerģētikas stratēģiju ir skaidri jāpasaka, ko valsts vēlas sasniegt, kādu uzņēmējdarbības vidi enerģētikā veidosim privātajiem investoriem.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+