Mobilā versija
+20.2°C
Vineta, Oļegs
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
22. aprīlis, 2017
Drukāt

Izvēle starp sirdi un prātu: Vai uzvarēs Putina draudzene Lepēna? (14)

Foto - AP/LETAFoto - AP/LETA

23. aprīlī gaidāma Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā iespējami dažādi pārsteigumi, jo neviens neņemas droši prognozēt, kuriem diviem kandidātiem būs iespēja spēkoties par uzvaru otrajā kārtā 7. maijā. Šīs vēlēšanas var būtiski mainīt Eiropas politisko kārtību, jo galveno pretendentu vidū ir tādi, kas aģitē par Francijas izstāšanos no Eiropas Savienības un NATO.

Pēc pagājušā gada pārsteigumiem, ko sagādāja Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās, lielas pārmaiņas iespējamas arī Francijā, kur prezidenta vēlēšanas svētdien iezīmēs jauna ceļa sākumu. Līdzšinējais prezidents, sociālists Fransuā Olands ir tik nepopulārs, ka jau laikus atteicās pretendēt uz otro termiņu prezidenta amatā.

 

Barjera pret ekstrēmistiem

Ja arī Francijā turpināsies citviet pieredzētais populisma vilnis, tas varētu nozīmēt radikālās Nacionālās frontes līderes Marinas Lepēnas uzvaru. 48 gadus vecā Lepēna uzskata, ka Francijai vajadzētu sekot Lielbritānijas piemēram un sarīkot referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības. Viņa arīdzan apņēmusies atjaunot Francijas nacionālo valūtu, izstājoties no eirozonas. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka Lepēnai ir ļoti labas izredzes iekļūt prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kas notiks 7. maijā un kurā par uzvaru cīnīsies divi kandidāti, kam pirmajā kārtā būs izdevies savākt visvairāk balsu. Lepēnas reālākais pretinieks ir jauneklīgais Emanuels Makrons, bijušais baņķieris un ekonomikas ministrs, kurš pirms gada nodibināja pats savu partiju “En Marche!” (Uz priekšu!). Taču uz iekļūšanu balsošanas otrajā kārtā ir vēl divi nopietni pretendenti: konservatīvo līderis, bijušais premjers Fransuā Fijons un radikāli kreiso ideju paudējs Žans Liks Melenšons. Saskaņā ar aptauju datiem, pirmajā kārtā gan Lepēna, gan Makrons varētu cerēt uz 20 līdz 25 procentiem balsu, bet Fijons un Melenšons atpaliek tikai nedaudz un vēl varētu iejaukties cīņā par uzvaru.

Skaidrs, ka arī šoreiz izšķirošā būs vēlēšanu otrā kārta, kurā Francijas vēlētāji tradicionāli devuši priekšroku mērenāk noskaņotiem politiķiem, nevis radikālu uzskatu sludinātājiem. Frančiem ir teiciens, ka vēlēšanu pirmajā kārtā viņu izvēli nosaka sirds, bet otrajā kārtā jābalso ar prātu. Piemēram, prezidenta vēlēšanās 2002. gadā pirmās kārtas barjeru negaidīti pārvarēja Lepēnas tēvs, toreizējais Nacionālās frontes līderis Žans Marī Lepēns, bet otrajā kārtā viņš cieta smagu sakāvi, piekāpjoties Žakam Širakam ar 18% pret 82%. Franči toreiz jokoja, ka “labāk balsot par blēdi (Širaku), nevis fašistu (Lepēnu)”.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

  2. Jānis Rožkalns (1958) Atbildēt

    Dabiskais nacionālisms tagad Francijā tālu nav tik tīrs, lai Lepēna vinnētu, Lepēna nav tik morāli/ētiski tīrs cilvēks, nezinoša Dabas likumus, lai sekotu Dabas likumiem. Tapēc Lepēna nevinnēs – visa politiskā, negaumīgā, krāsainā, vāji izglītotā šļura, kas ir lielais vairākums, nobalsos par karjeristu Markoni.

  3. Vai tur bildē,lepeņiha ar savu māsu?

  4. Viennozīmīgi_ Lepēna ir labākā no visiem kandidātiem!!!

  5. Viennozīmīgi – Lepēna ir labākai prezidenta kandidāts Francijai.

  6. Man patīk Lepēna. Viņa redz soli tālāk, ka augšas vairs nevar un apakšas vairs negrib dzīvot pa vecam. Ir nobriedusi revolucionāra situācija. ES nav spējīga radikāli mainīties, jo katrai valstij ir savas intereses. Neviens negrib nabagus uzturēt. Lieli kopīgi mērķi var būt tikai līdzvērtīgam valstīm, ar līdzvērtīgu ekonomiku un labklājību.

  7. Gan jau moskaļi aplauzīsies,tāpat kā ar Trampu.

  8. grigulei līdzīga, kaut kas šarikoviem ģīmjos vienāds

  9. jā, uzvarēs prāts vai glupie sarkanie- 8.marta lezbas

  10. Fotoattela abas “damas” pec izskata ir loti lidzigas.Ka ir garigo attistibu nav zinams.

  11. Pamazām pienāk Eiropas civilizācijas gals.Agrākās Lielbritānijas,Francijas,Spānijas impērijas kam piederēja kolonijas visos kontinentos smēla no tām bagātības un iegūto varenību izmantoja savstarpējos karos. Koloniju ziņā apdalīt jutās Vācija ,kas šo ,,netaisnību,,gribēja likvidēt izraisot 1. un 2. pasaules karu. Tagad jāsaņem koloniālās pagātnes sekas katrai valstij pēc nopelniem.
    Vienīgais glābiņš Eiropai izdzīvot būtu dibināt Eiropas savienotās valstis lai tā būtu spēkā līdzvērtīga Ķīnai ,Indijai,Brazīlijai un tai pašai Krievijai.

  12. Ja Eiropā un arī Latvijā turpinās ignorēt “Brexit” mācības, tad nekāds brīnums nebūs, ja uzvarēs Lepēna.
    Briselē un Rīgā joprojām tikai filozofē un pļāpā, bet pēc Francijas vēlēšanām ES būs arī kaut kas reāli jādara, lai ierobežotu migrantu plūsmas starp valstīm. Un tie ir daudz stingrāki noteikumi tiem, kuriem patīk klaiņot un padzīvot citā valstī, jo skaidri redzams, ka tas ir arī valsts drošības jautājums. Neoliberālismu un visādas Šengenas zonas apkārt braukāšanā varēs aizmirst!

Šrēders kāpj amatos Krievijā (2)Vācijas ekskanclers iecelts "Rosneftj" direktoru padomē
Draugiem Facebook Twitter Google+