Izvēle starp sirdi un prātu: Vai uzvarēs Putina draudzene Lepēna? 14
23. aprīlī gaidāma Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā iespējami dažādi pārsteigumi, jo neviens neņemas droši prognozēt, kuriem diviem kandidātiem būs iespēja spēkoties par uzvaru otrajā kārtā 7. maijā. Šīs vēlēšanas var būtiski mainīt Eiropas politisko kārtību, jo galveno pretendentu vidū ir tādi, kas aģitē par Francijas izstāšanos no Eiropas Savienības un NATO.
Pēc pagājušā gada pārsteigumiem, ko sagādāja Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās, lielas pārmaiņas iespējamas arī Francijā, kur prezidenta vēlēšanas svētdien iezīmēs jauna ceļa sākumu. Līdzšinējais prezidents, sociālists Fransuā Olands ir tik nepopulārs, ka jau laikus atteicās pretendēt uz otro termiņu prezidenta amatā.
Barjera pret ekstrēmistiem
Ja arī Francijā turpināsies citviet pieredzētais populisma vilnis, tas varētu nozīmēt radikālās Nacionālās frontes līderes Marinas Lepēnas uzvaru. 48 gadus vecā Lepēna uzskata, ka Francijai vajadzētu sekot Lielbritānijas piemēram un sarīkot referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības. Viņa arīdzan apņēmusies atjaunot Francijas nacionālo valūtu, izstājoties no eirozonas. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka Lepēnai ir ļoti labas izredzes iekļūt prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kas notiks 7. maijā un kurā par uzvaru cīnīsies divi kandidāti, kam pirmajā kārtā būs izdevies savākt visvairāk balsu. Lepēnas reālākais pretinieks ir jauneklīgais Emanuels Makrons, bijušais baņķieris un ekonomikas ministrs, kurš pirms gada nodibināja pats savu partiju “En Marche!” (Uz priekšu!). Taču uz iekļūšanu balsošanas otrajā kārtā ir vēl divi nopietni pretendenti: konservatīvo līderis, bijušais premjers Fransuā Fijons un radikāli kreiso ideju paudējs Žans Liks Melenšons. Saskaņā ar aptauju datiem, pirmajā kārtā gan Lepēna, gan Makrons varētu cerēt uz 20 līdz 25 procentiem balsu, bet Fijons un Melenšons atpaliek tikai nedaudz un vēl varētu iejaukties cīņā par uzvaru.
Skaidrs, ka arī šoreiz izšķirošā būs vēlēšanu otrā kārta, kurā Francijas vēlētāji tradicionāli devuši priekšroku mērenāk noskaņotiem politiķiem, nevis radikālu uzskatu sludinātājiem. Frančiem ir teiciens, ka vēlēšanu pirmajā kārtā viņu izvēli nosaka sirds, bet otrajā kārtā jābalso ar prātu. Piemēram, prezidenta vēlēšanās 2002. gadā pirmās kārtas barjeru negaidīti pārvarēja Lepēnas tēvs, toreizējais Nacionālās frontes līderis Žans Marī Lepēns, bet otrajā kārtā viņš cieta smagu sakāvi, piekāpjoties Žakam Širakam ar 18% pret 82%. Franči toreiz jokoja, ka “labāk balsot par blēdi (Širaku), nevis fašistu (Lepēnu)”.
