Francijas Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna priekšvēlēšanu kampaņas laikā apmeklēja arī fermas, lai izrādītu rūpes par lauksaimnieku interesēm. Lepēna ir viena no favorītēm cīņā par Francijas prezidenta posteni.
Francijas Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna priekšvēlēšanu kampaņas laikā apmeklēja arī fermas, lai izrādītu rūpes par lauksaimnieku interesēm. Lepēna ir viena no favorītēm cīņā par Francijas prezidenta posteni.
Foto – AP/LETA

Izvēle starp sirdi un prātu: Vai uzvarēs Putina draudzene Lepēna? 14

23. aprīlī gaidāma Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā iespējami dažādi pārsteigumi, jo neviens neņemas droši prognozēt, kuriem diviem kandidātiem būs iespēja spēkoties par uzvaru otrajā kārtā 7. maijā. Šīs vēlēšanas var būtiski mainīt Eiropas politisko kārtību, jo galveno pretendentu vidū ir tādi, kas aģitē par Francijas izstāšanos no Eiropas Savienības un NATO.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Pēc pagājušā gada pārsteigumiem, ko sagādāja Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās, lielas pārmaiņas iespējamas arī Francijā, kur prezidenta vēlēšanas svētdien iezīmēs jauna ceļa sākumu. Līdzšinējais prezidents, sociālists Fransuā Olands ir tik nepopulārs, ka jau laikus atteicās pretendēt uz otro termiņu prezidenta amatā.

Barjera pret ekstrēmistiem

Ja arī Francijā turpināsies citviet pieredzētais populisma vilnis, tas varētu nozīmēt radikālās Nacionālās frontes līderes Marinas Lepēnas uzvaru. 48 gadus vecā Lepēna uzskata, ka Francijai vajadzētu sekot Lielbritānijas piemēram un sarīkot referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības. Viņa arīdzan apņēmusies atjaunot Francijas nacionālo valūtu, izstājoties no eirozonas. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka Lepēnai ir ļoti labas izredzes iekļūt prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kas notiks 7. maijā un kurā par uzvaru cīnīsies divi kandidāti, kam pirmajā kārtā būs izdevies savākt visvairāk balsu. Lepēnas reālākais pretinieks ir jauneklīgais Emanuels Makrons, bijušais baņķieris un ekonomikas ministrs, kurš pirms gada nodibināja pats savu partiju “En Marche!” (Uz priekšu!). Taču uz iekļūšanu balsošanas otrajā kārtā ir vēl divi nopietni pretendenti: konservatīvo līderis, bijušais premjers Fransuā Fijons un radikāli kreiso ideju paudējs Žans Liks Melenšons. Saskaņā ar aptauju datiem, pirmajā kārtā gan Lepēna, gan Makrons varētu cerēt uz 20 līdz 25 procentiem balsu, bet Fijons un Melenšons atpaliek tikai nedaudz un vēl varētu iejaukties cīņā par uzvaru.

CITI ŠOBRĪD LASA

Skaidrs, ka arī šoreiz izšķirošā būs vēlēšanu otrā kārta, kurā Francijas vēlētāji tradicionāli devuši priekšroku mērenāk noskaņotiem politiķiem, nevis radikālu uzskatu sludinātājiem. Frančiem ir teiciens, ka vēlēšanu pirmajā kārtā viņu izvēli nosaka sirds, bet otrajā kārtā jābalso ar prātu. Piemēram, prezidenta vēlēšanās 2002. gadā pirmās kārtas barjeru negaidīti pārvarēja Lepēnas tēvs, toreizējais Nacionālās frontes līderis Žans Marī Lepēns, bet otrajā kārtā viņš cieta smagu sakāvi, piekāpjoties Žakam Širakam ar 18% pret 82%. Franči toreiz jokoja, ka “labāk balsot par blēdi (Širaku), nevis fašistu (Lepēnu)”.