Kultūra
Literatūra

Izvēlētas 12 dzimtas ceļojošajai izstādei “Dzimtas grāmata”0

Publicitātes foto

Noslēgusies Latvijas ģimeņu iesūtīto darbu vērtēšana, un ir zināmas 12 ģimenes, kuru relikvijas nākamgad būs apskatāmas ceļojošajā izstādē “Dzimtas grāmata” lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ietvaros, informē projekta īstenotāji.

Izvēlēto grāmatu vidū ir dzimtas pētījumi, nošu grāmatas, bērnības atmiņu pieraksti un citas vērtīgas laika liecības.

Vasaras vidū lasīšanas veicināšanas projekts “Bibliotēka” aicināja ģimenes un dzimtas visā Latvijā iesaistīties izstādes “Dzimtas grāmata” veidošanā, iesūtot savu stāstu un aprakstu par grāmatu, kas ģimenei ir īpaši nozīmīga.

Žūrijas komisijas sēdē 30. oktobrī tika izskatīti visi iesūtītie pieteikumi un izstādei izvēlēti Ansviesuļu-Egļu, Siliņu, Vesmaņu, Rudoviču, Ketneru, Kozuļu, Dobeļu, Mālmaņu, Garozu, Bīriņu, Kansku un Sviklānu dzimtas stāsti.

Izstādei tika pieteiktas gan grāmatas, kas gadu gaitā atradušās ģimenes bibliotēkās, gan arī tādas, kas iznākušas pavisam nesen, kā arī pašu dzimtas pārstāvju sarakstīti darbi.

Tas, cik daudzas dzimtas bija pieteikušas savas ģimenes vēstures pētījumus, liecina, ka arvien vairāk cilvēku ieinteresēti izzināt savas saknes.

“Iesūtīto pieteikumu vidū ir divi ļoti seni un iespaidīgi dzimtu stāsti. Vienā no tiem dzimtas saknes izpētītās jau no 16. gadsimta līdz pat mūsdienām. Citas dzimtas vēsture dokumentēta līdz 17. gadsimtam. Izveidoti arī dzimtas koki, kas ir ļoti apjomīgs un laikietilpīgs darbs. Interesanti, ka cilvēki brīvajā laikā pēta un sastāda dzimtas koku, gadiem ilgi meklējot savas saknes, lēnām atrodot un apkopojot informāciju par simtiem savu senču,” stāsta žūrijas komisijas pārstāvis, Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs.

“Starp pieteikumiem redzam dzimtas, kuru pārstāvji spēlējuši lielu lomu Latvijas politiskajā un kultūras dzīvē. Šīm dzimtām joprojām ir svarīga tās vēsture, un, par spīti visām grūtībām, viņi nav samalti laika griežos. Dzimtās augstu tiek vērtētas personības.

Arī bērniem tālāk tiek doti nozīmīgo senču vārdi, kā arī stāstīts par senču vēsturi, tādējādi lolojot šo piemiņu.

Dzīve Latvijā turpinās, un tas ir ļoti skaisti. Pieteikumos saskārāmies arī ar bērnības gadu atmiņu grāmatu, humorīgiem stāstiem, receptēm un cilvēciskām emocijām. Vairāki darbu iesniedzēji nav ne rakstnieki, ne literāti, ne lielu un senu dzimtu pārstāvji, bet gan vienkārši cilvēki, kas izrāda mīlestību, apkopojot savas vecmāmiņas bērnības stāstus,” iezīmē Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone.

“Mani ļoti uzrunāja nestandarta pieteikums – nošu grāmata. Interesanti, kā dzimta visas sajūtas un emocijas izsaka notīs un mūzikā, nevis vārdos. Tādā veidā tiek rasta iespēja lielu informācijas daļu paslēpt. Vērtīgi, ka paaudzes spējušas šo vēstījumu saglabāt un nodot tālāk,” min projekta “Bibliotēka” organizatore Jekaterina Kuzņecova.

Saistītie raksti

Astoņus stāstus žūrija izvēlējās no konkursā iesūtītajiem pieteikumiem, savukārt četrus – no ģimenēm, kas piedalās grāmatas “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” izstrādē.

Izstāde 2020. gada sākumā būs apskatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Liepājas latviešu biedrības namā un Latgales vēstniecībā “Gors”.

LA.lv