×
Mobilā versija
Brīdinājums +19.6°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Pirmdiena, 20. augusts, 2018
17. janvāris, 2018
Drukāt

Zināmi “Lielās mūzikas balvas” nominanti. Par mūža ieguldījumu suminās Romualdu Kalsonu

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Par izcilu sniegumu gada garumā uz balvu pretendē Rīgas kamerkoris "Ave Sol", orķestris "Rīga", kā arī baroka orķestris "Collegium Musicum Riga". Attēlā: "Collegium Musicum Riga" uzstājas Rundāles pilī.

Vakar tika paziņoti “Lielās mūzikas balvas 2017” (LMB) – augstākā Latvijas valsts apbalvojuma mūzikā – nominanti astoņās kategorijās. Balvu par mūža ieguldījumu saņems komponists Romualds Kalsons.

Šogad LMB ceremonija notiks jau 24. reizi, un, kā sacīja kultūras ministre Dace Melbārde, balva dzimusi zem laimīgas zvaigznes, jo šo gadu laikā izveidojies plašs to saņēmušo izcilību spektrs. Aptverts plašs mūzikas jomu un kultūrtelpas loks, kurā darbojas idejām apveltīti cilvēki.

Balvu pasniegs 6. martā svinīgā ceremonijā Nacionālajā operā, un norisi tradicionāli translēs LTV 1. kanāls un Latvijas Radio 3 “Klasika”. “Latvijas Koncertu” valdes loceklis Guntars Ķirsis teica, ka ceremonijas veidotāji būs visa žūrija, jo tieši no viņu lēmuma atkarīga svinīgā vakara muzikālā puse, tomēr solīti arī daži pārsteigumi. Laureāti tradicionāli saņems Armanda Jēkabsona darinātu sudraba statueti un naudas prēmiju 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Žūrijas priekšsēdētājs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) emeritētais profesors Vilnis Strautiņš uzsvēra, ka aizvadītā muzikālā sezona bijusi iezīmīga ar norisēm 32 visdažādākajās vietās Rīgā, arī mūzikai šķietami neierastās telpās, bet Aknīstes novadā – pat kādā kaltē. Par ievērības cienīgiem atzīti 150 koncerti, uzvedumi, mūziķi, bet balvai no tiem nominēts 21 septiņās kategorijās – pa trim pretendentiem katrā.

Mūža balvas saņēmēja komponista Romualda Kalsona devums ir jo bagāts – opera “Pazudušais dēls”, 20 partitūras simfoniskajam orķestrim. Pie skaņraža slavenākajiem darbiem pieder Minhenē un Berlīnē skanējušais Vijoļkoncerts – arī pasaulē ievērību guvušās latviešu vijolnieces Baibas Skrides sniegumā. Tāpat – Klarnetes koncerts, ko bieži atskaņo arī ārzemēs, skaņdarbs ērģelēm, vokālie cikli… Romualds Kalsons desmit gadus bijis katedras vadītājs JVLMA. Viņa audzēkņu vidū ir tādi šobrīd pazīstami skaņraži kā Kristaps Pētersons un Santa Ratniece.

Triju pretendentu vidū uz Gada jaunā mākslinieka titulu ir kontrabasists Matīss Eisaks, kurš patlaban studē šā instrumenta spēli Brno Mūzikas akadēmijā Čehijā. Pavasarī jaunais mūziķis iegūs bakalaura grādu, bet par tālākiem mērķiem izteikties atturējās. “Esmu patīkami pārsteigts, ka Latvijā mūzikas balvai izvirza kontrabasistu, jo šo instrumentu solo lomā pie mums tā īsti nav ierasts redzēt,” viņš sacīja, “arī kontrabasistu Latvijā nemaz nav tik daudz, ārzemēs gan konkurence mūsu vidū ir ļoti liela.” Viņa konkurenti uz balvu ir Londonā un Berlīnē studējusī vijolniece Kristīne Balanas un traversflautiste Maija Kļaviņa, kura pārvalda visdažādākos vēsturiskā mūzikas instrumenta veidus.

Zināmu pārsteigumu žūrija sagādājusi nominācijā par izcilu sniegumu gada garumā. Tradicionāli šeit izvirzīti tikai kolektīvi – mūziķiem individuāli ir sava balva “Gada mūziķis”. Šoreiz izcila snieguma kategorijā nav tie, kurus ierasts redzēt pretendentu sarakstā vai ik gadu, bet pavisam citi vārdi. Kā lēmumu pamatoja žūrijas loceklis, JVLMA docētājs Boriss Avramecs, tas liecina par nominētā Rīgas kamerkora “Ave Sol” augsto profesionālo līmeni, muzicējot gan koncertā Nacionālajā bibliotēkā Ziedoņa zālē, gan atskaņojot dažādu zemju autoru līdz šim Latvijā nedzirdētus skaņdarbus. Konkurents Māra Kupča vadītais baroka orķestris “Collegium Musicum Riga” žūrijas ievērību izpelnījies ar dalību Senās mūzikas festivālā Rundālē, koncertiem Sv. Magdalēnas baznīcā, pašu rīkoto festivālu “Vivat Curlandia”, koncertiem Lietuvā un Francijā, ar agrāk nekad Latvijā neskanējušu 17. un 18. gs. autoru darbu atklāsmi. Savukārt pūtēju orķestris “Rīga”, lielā mērā pateicoties tā galvenajam diriģentam Valdim Butānam, izveidojies par īpaša Latvijā līdz šim nebijuša tipa orķestri, kuram pa spēkam jebkādas sarežģītības pakāpes mūzika, arī simfoniskā un džezs.

 

Komponists Romualds Kalsons, kurš radījis daudzus nozīmīgus latviešu mūzikas darbus, šogad saņems balvu par mūža ieguldījumu. Foto - Lita Krone/LETAKomponists Romualds Kalsons, kurš radījis daudzus nozīmīgus latviešu mūzikas darbus, šogad saņems balvu par mūža ieguldījumu. Foto - Lita Krone/LETA

“Lielās mūzikas balvas 2017” nominanti

* Par mūža ieguldījumu: komponists Romualds Kalsons.

* Gada jaunais mākslinieks: vijolniece Kristīne Balanas, kontrabasists Matīss Eisaks, traversflautiste Maija Kļaviņa.

* Gada jaundarbs: Krists Auznieks, “Uguns un roze”, pirmatskaņojums 25. augustā koncertzālē “Cēsis” – “Sinfonietta Rīga” un diriģents Normunds Šnē; Andris Dzenītis, klavierdarbu cikls “Astoņstūris”, pirmatskaņojums 9. septembrī Latgales vēstniecībā GORS – ­pianists Reinis Zariņš; Linda Leimane, “Dialexica”, pirmatskaņojums 12. augustā festivālā “Sansusī” – “Sinfonietta Rīga” un diriģents Normunds Šnē.

* Par izcilu darbu ansamblī: klavesīniste Ieva Saliete; čelliste Ieva Upatniece; altiste Santa Vižine.

* Gada uzvedums: Riharda Vāgnera “Tanheizera” iestudējums LNO, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisors Vilpu Kiljunens (rīkotājs – LNOB); Jāņa Šipkēvica un Marta Pujāta dziesmu izrāde “Zenīts” koncertzālē “Cēsis” festivālā “LNSO vasarnīca”, režisors Viesturs Meikšāns (rīkotājs – LNSO); Osvaldo Golihova operas “Ainadamar” iestudējums Cēsu pils parka estrādē, diriģents Andris Poga, režisors Viesturs Kairišs (rīkotājs – Cēsu Mākslas festivāls).

* Gada koncerts: 25. Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla atklāšanas koncerts 3. martā koncertzālē “Lielais dzintars” – solisti Iveta Apkalna, Dita Krenberga, Reinis Zariņš, Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Atvars Lakstīgala (rīkotājs – Liepājas Simfoniskais orķestris); “Brāmss iedvesmo Plakidi” Rudens kamermūzikas festivālā 18. oktobrī Mazajā ģildē – Agnese Egliņa, Ieva Parša, Egīls Šēfers un Guna Šnē (rīkotājs – “Latvijas Koncerti”); “Divas Ceturtās. Tīrs. Šūmanis” Baltijas simfoniskajā festivālā 25. novembrī Lielajā ģildē – solists Guntars Freibergs, LNSO, diriģente Kristīne Poska (rīkotājs – LNSO).

* Par izcilu sniegumu gada garumā: Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, galvenais diriģents Andris Veismanis; baroka orķestris “Collegium Musicum Riga”, mākslinieciskais vadītājs Māris Kupčs; orķestris “Rīga”, galvenais diriģents Valdis Butāns.

* Gada mūziķis: ērģelniece Iveta Apkalna; ģitārists Matīss Čudars; saksofonists Arvīds Kazlausks.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+