Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
25. novembris, 2014
Drukāt

Britānijai nākas saskarties ar nopietnākajiem teroristu draudiem vēsturē (7)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Bažījoties par teroristu uzbrukumiem, briti jau vasarā paaugstināja terordraudu līmeni. Apsardze tika pastiprināta arī pie Britānijas premjerministra Deivida Kemerona biroja.

Britānijas iekšlietu ministre Terēza Meja paziņojusi, ka valdība jau tuvākajā laikā iecerējusi ieviest jaunus pasākumus iespējamo terordraudu likvidēšanā. Viņa atklājusi, ka jaunie noteikumi tiks ietverti valsts pretterorisma un drošības likumā, kurš grozījumus varētu piedzīvot jau šajā nedēļā, informē Apvienotās Karalistes mediji.

Intervijā britu laikrak­stam “The Daily Telegraph” Britānijas iekšlietu ministre norādīja, ka šobrīd valstij nākas saskarties ar vēsturē lielākajiem teroristu uzbrukumu draudiem. “Teroristu draudi ir lielāki nekā jebkad pirms vai pēc 2001. gada 11. septmebra teroristu uzbrukumiem ASV,” sacīja Meja, piebil­stot, ka neviena cita teroristiskā organizācija nav radījusi tādu apdraudējumu britiem kā šobrīd organizācija “Islāma valsts”, kurā iesaistījušies arī vairāku rietumvalstu pilsoņi. Sarunā ar britu laikrakstu Meja skaidroja, ka šobrīd teroristu grupas ir “krietni atšķirīgākas” nekā agrāk. “Šobrīd lielākos draudus rada uz vardarbību tendēti individuālisti jeb tā dēvētie vientuļie vilki [personas, kuras uzbrukumus īsteno patstāvīgi, neiesaistoties teroristiskos grupējumos],” norādīja Meja.

Šo iemeslu dēļ britu parlamentā šonedēļ nonāks labojumi pretterorisma un drošības likumā. Meja iecerējusi veikt virkni labojumu. Pirmkārt, Britānijas iekšlietu ministre rosina liegt apdrošināšanas kompānijām izmaksāt kompensācijas par izpirkuma naudu, kas teroristiem tiek maksātas apmaiņā pret ķīlnieku atbrīvošanu. Britu laikraksts “The Guardian”, atsaucoties uz ANO datiem, norāda, ka pēdējā gada laikā teroristiskā organizācija “Islāma valsts” no izpirkuma maksām saņēmusi vairāk nekā 35 miljonus eiro. Britu valdība tradicionāli atteikusies maksāt izpirkumus, skaidrojot, ka šāda taktika tikai veicina teroristu aktivitātes un nodrošina tiem finansējumu. Otrkārt, paredzams, ka, pēc jaunajiem noteikumiem, britu tiesībsargi varēs atņemt pases Britānijas pilsoņiem, kuri tiks turēti aizdomās par teroristiskām aktivitātēm, ļaujot valdībai kontrolēt teroristu rindās karojošo cilvēku iespējamu atgriešanos Britānijā.

Tāpat, pēc jaunajiem noteikumiem, Britānijas interneta pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs pienākums saglabāt informāciju par saviem klientiem. Kaut arī Liberāldemokrātu partijas biedri pauduši bažas, ka šādi noteikumi varētu pārkāpt iedzīvotāju tiesības uz privātumu internetā, jaunie noteikumi, visticamāk, stāsies spēkā. “Šie noteikumi neļaus mums identificēt pilnībā visus cilvēkus, kas mums būtu vajadzīgi. Nacionālā noziegumu apkarošanas aģentūra joprojām nebūs spējīga identificēt visus cilvēkus, kuri piekļūst nelegālām interneta vietnēm,” skaidroja Meja.

Šonedēļ Britānijā ir izvērsta kampaņa, kurā iedzīvotāji tiek informēti par iespējamiem teroristu uzbrukumiem. Šajā kampaņā tiks iesaistīti vairāk nekā trīs tūkstoši britu policistu, kuri sniegs sabiedrībai informāciju par terorisma apkarošanu, ziņo britu raidsabiedrība “BBC”. Pretterorisma vienību pārstāvji par augsto draudu līmeni stāstīs skolās, universitātēs, lidostās, tirdzniecības centros, kinoteātros, dzelzceļa stacijās un citās sabiedriskās vietās.

Dienu pirms informēšanas kampaņas sākuma Londonas policijas priekšnieks Bernards Hogans-Hovs uzsvēris, ka lielākās bažas rada teroristi, kuri uzbrukumu plāno un to cenšas īstenot vienatnē. “Šādi uzbrukumi neprasa pārāk lielu gatavošanos, to izpildei nav vajadzīgs liels skaits cilvēku, un šo uzbrukumu sarežģītības līmenis ir zems. Tas nozīmē, ka mums ir ļoti īss laiks, lai iejaukots un lai novērstu šādus uzbrukumus,” skaidroja Britānijas galvaspilsētas policijas priekšnieks. Viņš arī norādīja, ka parasti tiesībsargi gadā izjauc vienu teroristu plānotu uzbrukumu. Taču šogad britu tiesībsargiem izdevies nepieļaut “četrus vai piecus” uzbrukumus.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Tur jau,šķiet, pamatiedzīvotāji ir mazākumā….. Drīz arī pie mums tā būs, tikai migranti no citas puses..
    Bet arī tie Lielbritānijas pamatiedzīvotāji ir pamatigs sajaukums- velsieši,skoti (no Īrijas),ulādi, ģermāņi (tai skaitā ziemeļģermāņi), franči u.c.

  2. Pašiem jāorganizē un pašiem jānovērš. Visam jābūt kā Čaplina filmā.

  3. Visticamāk, ka tulkots pa tiešo no angļu valodas, kur lieto apzīmējuma vārdu brittish – kas attiecas uz cilvēkiem, valsts iestādēm un procesiem Lielbritānijā. Par Britāniju var saukt Anglijas dienviddaļu, jo to kādreiz apdzīvoja briti – daļa no tiem glābās no angļu(no Dānijas) un sakšu iebrukuma un pārcēlās uz vietu ko mūsdienās sauc par Bretaņu.

    • Kā tādu nosaukumu Britānija neviens nelieto – tās vietā lieto Apvienotā Karaliste, kurā ietilpst Lielbritānija(sala) un Ziemeļīrija.

  4. Kaut ko esmu laikam palaidusi garam, domaju, ka Lielbritanija ir Lielbritanija ,bet-Britanija?

    • Lielbritānija bija tad,kad saule nenorietēja viņi piederošās zemēs,bet tagad tāda britānija vien palikusi un pēc nenovēršamās Skotijas,Velsas ,Īrijas atdalīšanās vispār pārstās eksistēt.

Draugiem Facebook Twitter Google+