Foto – LETA

Ja arī karosim, tad citādi, nekā to iedomājas igauņu eksperti 0

Paldies brāļu tautai igauņiem, kas ar savas avīzes “Postimees” starpniecību nupat apsveica mūs novembra svētkos – Lāčplēša dienā un Latvijas valsts proklamēšanas dienā –, norādot, ka no drošības viedokļa mūsu valsts ir tukša vieta, ka mēs neesam ne spējīgi aizsargāt savu zemi, ne sadarboties starptautiskā līmenī. 


Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Neesmu militārais eksperts, tikai žurnālists, kas šad tad uzraksta kādu rak-stu par armiju un aizsardzību, taču pat man acīs iedūrās vairākas acīmredzamas tendenciozitātes, muļķības, analīzes neesamība un meli. Piemēram, nepatiesība ir apgalvojums, ka Latvijas armijai praktiski neesot prettanku ieroču un pretgaisa aizsardzības sistēmu. Ir, un pietiekami modernas, esmu tās redzējis darbībā. Igauņi lepojas, ka viņiem ir obligātais militārais dienests, kādas simts bruņumašīnas un vajadzības gadījumā viņi varēs sapulcināt kādu tūkstoti vairāk profesionālu sauszemes spēku karavīru. Tas tā ir, taču tad arī jāpasaka, kas Latvijai ir labāks nekā Igaunijai: spēcīgāka un daudzskaitlīgāka zemessardze; NATO standartiem atbilstošs militārs poligons Ādažos, kuru igauņi intensīvi izmanto; moderni patruļkuģi iepretim igauņu panīkušajai kara flotei, kuras daudzi virsnieki un speciālisti nebūt ne patriotisku iemeslu dēļ pametuši, lai pie Somālijas krastiem apsargātu svešzemju preču kuģus un pelnītu lielāku naudu. Jāpasaka arī, kas Latvijai slikts nav, bet Igaunijai ir. Augsta ranga nodevēji un spiegi.

Nesen pieķertie igauņu drošības policijas virsnieki Dresens, Poders un jo īpaši augsta ranga militārpersona Simms Krievijas labā ir tik daudz saspiegojuši un tik lielu postu nodarījuši NATO, ka to nevar atsvērt ne 100 bruņumašīnas, ne tūkstotis kājnieku, ne par kādu procentu lielāks aizsardzības budžets.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šitādu mērīšanos ar to, kas kam labāks, varētu turpināt, bet tam nav jēgas. Jo skaidrs, ka, ja arī karosim Baltijas teritorijā, tas nebūs karš pagājušā gadsimta izpratnē, kad patiešām karavīru un bruņumašīnu daudzums varēja būt un bieži bija izšķirošs. Gandrīz 100% skaidrs, ka mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā Baltijā starptautiskam militāram konfliktam jābeidzas dažu dienu laikā: vai nu tas kļūs nepanesams agresoram, vai arī mobilizēsies starptautiskā sabiedrība, NATO.

Gribētos domāt, ka igauņu tā saucamā pētījuma autori vēlējušies pašuzmundrināties šajā tumšajā veļu laikā. Žēl tikai, ka uz savas kaimiņu tautas rēķina.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.