Foto – LETA

Ja atvase nestiepjas garumā 0

Vedot bērnu pie pediatra vai ģimenes ārsta, ik pēc noteikta laika mazulim tiek mērīts augums. Arī vecākiem pašiem būtu jāseko līdzi savas atvasītes augšanai. Ja ķipara augums salīdzinājumā ar vienaudžiem tomēr ir mazs, neklātos to atstāt bez ievērības, sak, gan jau bērns pastiepsies, jo arī mēs, vecāki, taču esam normāla garuma! Jāatceras: bērna auguma garuma līkne ataino viņa veselības stāvokli.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
Lasīt citas ziņas

Lai nepalaistu garām kaut ko būtisku bērna veselības stāvoklī, ir svarīgi izdibināt, kāds ir mazā auguma cēlonis, uzsver Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne, kura specializējusies tieši augšanas traucējumu ārstēšanā. Ja bērns ir īsāks nekā vienaudži, vajadzētu noskaidrot, vai tā ir norma un vai aiz šā fakta neslēpjas veselības problēmas. Nedrīkst paļauties uz domu, ka visi jau izaug, jo tādējādi var zaudēt laiku un ārstēšanu uzsākt ar 
novēlošanos.

Kas ietekmē augšanu


Cilvēks stiepjas garumā līdz brīdim, kamēr neaizveras tā dēvētās kaulu augšanas zonas. Šis laiks atkarīgs no dzimumnobriešanas – cik agrīni tā sākusies un cik ilgi turpinās. Jo vēlāk sākas un garāku dzīves posmu notiek pubertāte, jo ilgāk bērns aug. Meitenēm pubertāte parasti sākas agrāk nekā zēniem, tāpēc viņas lielākoties ir augumā mazākas nekā stiprā dzimuma pārstāvji. Visbiežāk cilvēks aug līdz 18–21 gada vecumam. Kamēr šis process notiek, augšanas problēmas ir iespējams risināt.

CITI ŠOBRĪD LASA
“Atvasītes stiepšanās garumā ir pašsaprotams un reizēm tomēr sarežģīts process,” uzsver Iveta Dzīvīte-Krišāne. “Bērna attīstību un augšanu regulē daudzi savstarpēji saistīti faktori: iedzimtība, apkārtējā un emocionālā vide, fiziskā un psihiskā veselība, uztura kvalitāte. Bet visvairāk jebkurā bērna vecumposmā to ietekmē tieši augšanas hormons – ķīmiska viela, ko sintezē hipofīze, kas atrodas tieši zem smadzeņu puslodēm. Augšanas hormons no hipofīzes izdalās miegā. Tālab ir ļoti svarīgi, lai bērns vakaros laikus dotos gulēt. Visvairāk augšanas hormona, kā arī citu vairogdziedzera darbību un pubertāti regulējošo hormonu tiek saražoti dziļā miega fāzes laikā, kas iestājas 1–2 stundas pēc aizmigšanas, tāpēc ir tik būtiski bērnam nodrošināt netraucētu un pietiekami ilgu miegu.”
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.