Bērni

Ja bērna noslēgtība ir ģenētisks traucējums… Par autismu0

Mazliet par klusu, drusku pasīvs un tāds dīvains… Sevī noslēdzies bērns mulsina skolotājus. Taču vainīga nevis audzināšana, bet gan autisms – ģenētiski traucējumi.

Saskarsmē ar bērniem, kuriem ir autiskā spektra traucējumi, apkārtējie bieži vien neatpazīst sensoro stimulu nepieciešamību, tomēr šādos gadījumos īpaša pieeja ir ļoti būtiska. Lielākoties jau neierastu uzvedību uzskata par nepareizas vai nepietiekamas audzināšanas rezultātu.

Izprotot autiskā spektra traucējumus, ir vieglāk uztvert arī šādu bērnu uzvedību, palīdzēt tiem mijiedarbībā ar apkārtējo pasauli.

Viņi atšķiras no citiem, tādēļ nevar prasīt, lai skolā uzvestos tāpat kā pārējie. Lai arī sākumā tas ir grūti, šādiem bērniem ieteicams nedaudz citādāks individuāls mācību plāns.

Bieži situācijās, kas prasa mierīgu sēdēšanu un koncentrēšanos, bērni nesaprot, kur likt rokas, tādēļ palīdz graudu bumba vai saraina gumijas bumbiņa. Plaukšķināšana ar rokām vai citas aktivitātes šiem bērniem dod iespēju sajust, ka viņi kontrolē savu unikālo pasauli un tajā jūtas droši.

Viņiem ļoti nepieciešama rutīna, tāpēc ieteicams nemainīt galdu izvietojumu klasē un bērnu vietas pie tiem. Arī mācību stundu vēlams katru reizi sākt un pabeigt vienādi.

Ja bērni nedzird vai neklausās teiktajā, jāsaprot, ka to var radīt dzirdes sistēmas disfunkcija. Viņi pastiprināti un skaļi dzird pulksteņa tikšķēšanu, bet nedzird sev adresētu tekstu. Tādēļ skolotājiem jāpārliecinās, vai bērni saprot uzdevumu. Svarīgi saukt vārdā un runāt lēnāk, vienā teikumā nepārejot no vienas tēmas uz citu.

Dzirdes traucējumu dēļ skolas zvans var būt tikpat traumējošs kā stipras zobu sāpes. Ja bērni ir jutīgi pret skaņām, mūzikas stundās var izmantot austiņas, kas skaņu apslāpē, taču neapklusina pavisam. Turklāt šiem bērniem bieži vien stiprā puse ir vizuālā uztvere.

Nepatīkami un pat sāpīgi var būt arī pieskārieni, tādēļ bērni ar autiskā spektra traucējumiem atgrūž pat apkampienus. Tas nav tālab, ka nepazīst vai nevēlas, bet gan smadzenes citādi apstrādā saņemto stimulu. Taktilo sistēmu iespējams stimulēt, ieberzējot ādā losjonu, ripinoties ar jogas bumbu, spēlējoties ar speciālām bumbiņām, kas mazina stresu, ledus gabaliņiem vai pat vibrējošu zobu birsti.

Savukārt šūpošanās, lēkāšana un griešanās ieteicama, lai stimulētu vestibulāro sistēmu, kas rūpējas par kustēšanos un galvas pozīcijas izmaiņām.

Lai ikdienā palīdzētu šiem bērniem, ieteicams maigs apgaismojums, ar graudiem pildīti sēžammaisi, nomierinoša mūzika. Šāds sensorais stūrītis rada papildu drošības izjūtu. Tajā ieteicams novietot arī rotaļlietas, kas nomierina.

 

LA.lv