Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
9. aprīlis, 2015
Drukāt

Egils Līcītis: Ja Bērziņš saka nē (3)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Diplomātiski izsakoties, vēlamo Valsts prezidenta kandidātu izraudzīsies un atbalstam nepieciešamās balsis sagādās tā sauktajos varas centros. Tur redzēsim iezīmējamies tikai lēmēju profilus, čukstiņi – suflieri teiks priekšā, un pie galarezultāta rēķināšanas pārsvarā būs tie paši vecie, nogurušie burvju mākslinieki, kas parasti no cilindriem velk ārā zaķus.

Protams, slavējama ir deputāta Ilmāra Latkovska rosme iesaistīt apspriešanā aprindas no zinātņu vīriem līdz skursteņslauķiem, un tamdēļ tauta sašūmējusies – rekur, veseli 88% gribot, lai televīzijā notiktu valsts pirmā amata pretendentu debates! Varbūt Beltes kungs pat darīs to prieku un varbūt pat debatēs divās valodās – tomēr citādi viss paliks pa vecam. Politiķi mums tādi kā arodslimnieki. Viņiem gribas otram atņemt pārvaldāmās teritorijas, pārdalīt lēņus, un plēšanās pēc amatiem, veļas mazgāšana politiķiem ir kudī svarīgāka nekā, piemēram, Latvijas Satversmes vai tautsaimniecības stāvokļa uzlabošana. Vēlētāji varēs mierināt sevi ar domu, ka 2015. gadā Valsts prezidenta vēlēšanās kandidāts vismaz būs “izkristalizējies”, politiķi mācēs izskaidrot, ka nav vis ņēmuši kuru katru fruktu, bet izvēlējušies to, kas ar čūskas gudrību, pūces vērīgumu un māk novērtēt lauksaimniecības ražojumu cenas. Pilī nevarēs akurāt ielikt izrakteni, par kuru visa nācija pārsteigumā piekrauj bikses.

Vismierīgākajā variantā par Rīgas pilskungu atstāj Andri Bērziņu. Cilvēks nav nekāda popzvaigzne, taču nav arī blamierējies un neplēsīs pils porcelānu. Pēc atgriešanās no Vīnes Bērziņtēvs sūtīšot videovēstuli, vai būtu ar mieru vēlreiz kandidēt. Tā kā viņš ir ģimenisks cilvēks, no svara būs tuvinieku domas par termiņa pagarinājumu, bet neskādēs arī puslīdz nodrošināts balsu vairākums Saeimā.

Ja Andris Bērziņš saka “nēvārdu”, tad gan būs vaļa krusteniskām kombinācijām un mahinācijām. Tiks iedarbināts partiju tirgus – uteņa mehānisms, kurā neviena amatvieta vairs nebūs droša, un nav zināms, vai andele neatdursies vakuumā – šaurajā bezizejā. Tad prezidenta kandidātos var parādīties visādi riekstiņu kungi ar miesīgiem radiem no vecās paaudzes politiķiem, kas līdz šim nebaudīja plašāku atbalstu un turējās dibenplānā. Ņemsim vērā, ka svaru kausos ir ne tikai iespējamās rokādes valdībā, piedāvājumi mainīties pirmajiem krēsliem, bet arī ģenerālprokurora un Augstākās tiesas priekšsēdētāja amati. Publika par politiķu apspriedes spīvumu varēs spriest pēc izdzerto alus pudeļu korķu daudzuma. Nesaki ne pieci, ka velni nenodedzina kārtību Latvijā kā Ziedoņa pirtiņu!

Tā kā formāli pašlaik prezidenta amats ir ZZS rokās, tad vēlētājiem nevajag stāvēt kā sālsstabiem, bet pēc tam, kad visi klucīši būs salikti vietās, no iniciatīvas bagātās partijas prasīt politisko atbildību, vai Latvijas nākotne ir drošās rokās. Vai – gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. šim onkulim vairs vispār nav jādod vārds! Mums pilnīgi neinteresē, ko viņš gvelž! Nekādas vairs tikšanās ar vadošajām Eiropas amatpersonām! Vai Industriālo Gigantu, favorītu amatpersonām. Ko tāds var, kā Bērziņš apspriest, piedāvāt un sarunāt? Galīgi garām!

  2. Bērziņš vēl paspēja arī savā pēdējā ārzemju vizītē dīvaini uzvesties. Cilvēks mūžu nodzīvojis, bet laikam nezina diplomātisko etiķeti. Varbūt es kļūdos, bet man palika visai neērti, kad TV rādīja, kā Bērziņa kungs visai familiāri klapēja pa muguru Austrijas prezidentam. It kā draudzīgs žests, bet diezin vai to var atļauties valstsvīru oficiālās vizītēs. Austrijas valstsvīrs tomēr nav nekāds ganu puika, kas izpelnījies mūsu prezidenta labvēlību, uzsitot uz pleca. Manuprāt labvēlību var izteikt daudz pieklājīgākā veidā, it īpaši,ja tās ir valsts pirmās personas.

  3. J. Jaunsudrabiņš, 1928. gads
    Tas ceļš uz valdību
    Ir grūts un bagats lielu maldību.

    Tad sākas tirgs un andele,
    Jo portfelis ir gards ka mandele.
    Tad krēslus bīda, pārbīda un kārto,
    Ar centra balsi melno drusku sārto.
    Pa kuluāriem visos kaktos slepi čuksti,
    Un kandidātiem stipri siržu puksti
    (Tas priekšā tiek, kas ir par pelēkāku pelēks,
    Jo partijai tas acīs nelēks.)
    Bet sūdzas pilsonis: kad avīzi es atviju,
    Es neredzu, ka viņi domā ar par Latviju.

    Nekas šai dzīve nemainās!

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (9)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+