Egils Līcītis: Ja Bērziņš saka nē 3
Diplomātiski izsakoties, vēlamo Valsts prezidenta kandidātu izraudzīsies un atbalstam nepieciešamās balsis sagādās tā sauktajos varas centros. Tur redzēsim iezīmējamies tikai lēmēju profilus, čukstiņi – suflieri teiks priekšā, un pie galarezultāta rēķināšanas pārsvarā būs tie paši vecie, nogurušie burvju mākslinieki, kas parasti no cilindriem velk ārā zaķus.
Protams, slavējama ir deputāta Ilmāra Latkovska rosme iesaistīt apspriešanā aprindas no zinātņu vīriem līdz skursteņslauķiem, un tamdēļ tauta sašūmējusies – rekur, veseli 88% gribot, lai televīzijā notiktu valsts pirmā amata pretendentu debates! Varbūt Beltes kungs pat darīs to prieku un varbūt pat debatēs divās valodās – tomēr citādi viss paliks pa vecam. Politiķi mums tādi kā arodslimnieki. Viņiem gribas otram atņemt pārvaldāmās teritorijas, pārdalīt lēņus, un plēšanās pēc amatiem, veļas mazgāšana politiķiem ir kudī svarīgāka nekā, piemēram, Latvijas Satversmes vai tautsaimniecības stāvokļa uzlabošana. Vēlētāji varēs mierināt sevi ar domu, ka 2015. gadā Valsts prezidenta vēlēšanās kandidāts vismaz būs “izkristalizējies”, politiķi mācēs izskaidrot, ka nav vis ņēmuši kuru katru fruktu, bet izvēlējušies to, kas ar čūskas gudrību, pūces vērīgumu un māk novērtēt lauksaimniecības ražojumu cenas. Pilī nevarēs akurāt ielikt izrakteni, par kuru visa nācija pārsteigumā piekrauj bikses.
Vismierīgākajā variantā par Rīgas pilskungu atstāj Andri Bērziņu. Cilvēks nav nekāda popzvaigzne, taču nav arī blamierējies un neplēsīs pils porcelānu. Pēc atgriešanās no Vīnes Bērziņtēvs sūtīšot videovēstuli, vai būtu ar mieru vēlreiz kandidēt. Tā kā viņš ir ģimenisks cilvēks, no svara būs tuvinieku domas par termiņa pagarinājumu, bet neskādēs arī puslīdz nodrošināts balsu vairākums Saeimā.
Ja Andris Bērziņš saka “nēvārdu”, tad gan būs vaļa krusteniskām kombinācijām un mahinācijām. Tiks iedarbināts partiju tirgus – uteņa mehānisms, kurā neviena amatvieta vairs nebūs droša, un nav zināms, vai andele neatdursies vakuumā – šaurajā bezizejā. Tad prezidenta kandidātos var parādīties visādi riekstiņu kungi ar miesīgiem radiem no vecās paaudzes politiķiem, kas līdz šim nebaudīja plašāku atbalstu un turējās dibenplānā. Ņemsim vērā, ka svaru kausos ir ne tikai iespējamās rokādes valdībā, piedāvājumi mainīties pirmajiem krēsliem, bet arī ģenerālprokurora un Augstākās tiesas priekšsēdētāja amati. Publika par politiķu apspriedes spīvumu varēs spriest pēc izdzerto alus pudeļu korķu daudzuma. Nesaki ne pieci, ka velni nenodedzina kārtību Latvijā kā Ziedoņa pirtiņu!
Tā kā formāli pašlaik prezidenta amats ir ZZS rokās, tad vēlētājiem nevajag stāvēt kā sālsstabiem, bet pēc tam, kad visi klucīši būs salikti vietās, no iniciatīvas bagātās partijas prasīt politisko atbildību, vai Latvijas nākotne ir drošās rokās. Vai – gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr.
