Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. februāris, 2014
Drukāt

Rubenis: dodot apraides atļauju PBK, nevarēja paredzēt nākotnes risku (14)

Foto - LETAFoto - LETA

Pirms vairāk nekā desmit gadiem toreizējā Nacionālā radio un televīzijas padome izdeva apraides atļauju Pirmajam Baltijas kanālam (PBK). Tās locekļi toreiz neesot iedomājušies par riskiem, ko šis kanāls būtu varējis nodarīt Latvijas informatīvajai telpai un sabiedrības saliedētībai. Tagad vadzis ir lūzis – nesen par medijiem atbildīgajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, kuras temats bija PBK, savs vērtējums bija jāsniedz Satversmes aizsardzības biroja, Drošības policijas un Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem. Tas nozīmē, ka šis jau vairs nav mediju telpas, bet nacionālās drošības jautājums.

“BMA” impērija


Pirmais Baltijas kanāls parādījās 2003. gadā, kad to izveidoja “Tem Art Group”, kas iepriekš nodarbojās ar vietējās reklāmas izvietošanu toreizējā no Krievijas retranslētajā kanālā “ORT”. Šādā veidā “Tem Art Group” sāka spēlēt jaunu lomu Latvijas mediju telpā un saņēma arī iespēju pārraidīt kanāla saturu Lietuvā un Igaunijā. “Tem Art Group” vēlāk pārtapa par mediju koncernu “Baltic Media Alliance” (“BMA”), kas līdzās PBK retranslē vēl Krievijas kanālus, kas pielāgoti Baltijas tirgum (“RenTV Baltija”, “NTV Mir” un Pirmais Baltijas mūzikas kanāls) un nodarbojas ar izdevējdarbību, izdodot izdevumus “MK – Latvija” un “MK – 
Igaunija”. “BMA” ir reģistrēta Londonā, bet PBK – Latvijā. “BMA” īpašnieki ir vietējais uzņēmējs Oļegs Solodovs un Krievijas pilsonis Aleksejs Pļasunovs.

Jautāju toreizējam NRTP vadītājam Ojāram Rubenim, tagadējam Latvijas Nacionālā teātra direktoram, par PBK apraides atļaujas izdošanas pamatotību, kurš atzina, ka vāji atceroties laiku pirms desmit gadiem. Viņš atzina, ka bijušas diskusijas, taču tās bijušas vispārīgas, turklāt PBK sevi pieteicis kā tirgus spēlētājs, kas veidos vietējo programmu, kā bijis norādīts tolaik iesniegtajā koncepcijā. Jautāts, vai viņš un padomes locekļi izvērtējuši riskus, ko šāds kanāls varētu radīt Latvijas informatīvajai telpai, O. Rubenis atbildēja retoriski: “Vai jūs, kad vakarā liekaties gulēt ar meiteni, domājat par riskiem? Vai es varu paredzēt risku desmit gadus uz priekšu? Tagad situācija ir būtiski mainījusies gan sabiedrībā, gan politikā.”

Cits toreizējās NRTP loceklis, publicists Ilmārs Šlāpins pašlaik atzīst, ka PBK esot liela ietekme Latvijā. “Kanāls piesaista cilvēkus, jo piedāvā saturiski kvalitatīvu un interesantu programmu. Tomēr kanāls atrauj Latvijas iedzīvotājus no vietējās informatīvās telpas citā realitātē. Tas jau ir kaitējums,” skaidroja I. Šlāpins. Vēl viens NRTP loceklis, tagad Kultūras ministrijas informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs Andris Mellakauls saka: “Ja mēs toreiz būtu iedomājušies, ka “maigā vara” var izvērsties naidīgās izpausmēs pret Latviju!” Bijušais padomes loceklis atceras, ka PBK iesniegtajā koncepcijā bijusi minēta apņēmība, ka vairāk nekā 50 procentiem pārraižu būs Eiropas audiovizuālie darbi, taču, strādājot padomē, viņš pārliecinājies, ka šī norma netiekot ievērota. Tas gan nebija iemesls, lai ierobežotu kanāla darbību. Kopumā raksturojot PBK, viņš runā par viedokļu daudzveidības trūkumu. “Jautājumi šā kanāla raidījumos netiek skatīti no vairākām pozīcijām. Skatītāja rīcībā nav pilns informācijas spektrs, lai izveidotos racionāls skatījums un secinājumi,” spriež A. Mellakauls.

Mūrniece: nav īstenotas mediju politikas


2004. gadā NRTP sodīja PBK par neobjektīvas informācijas izplatīšanu retranslētajā raidījumā “Gadsimta noslēpumi”, kurā noliegta Baltijas valstu okupācija. Toreiz NRTP piesprieda PBK naudassodu. Pēdējais skandāls saistībā ar PBK izcēlās pērn, kad retranslētajā raidījumā “Cilvēks un likums” tika sniegts melīgs 1991. gada 13. janvāra notikumu izklāsts pie Viļņas televīzijas centra, attaisnojot padomju agresiju. Kanālam Lietuvas radio un televīzijas komisija liedza trīs mēnešus raidīt saturu, kas tapis Krievijā, bet Latvijā, kur kanāls reģistrēts, tika uzlikts naudassods – 1500 latu. Ceturtdien Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome pieņēma lēmumu par lietvedības sākšanu administratīvā pārkāpuma lietā par PBK. Ekspertu vērtējumā PBK “grēko” regulāri. Nesen Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, kuras temats bija PBK (tās pārstāvji uz sēdi nebija ieradušies. – Ģ. V.) darbība Latvijā, starp aicinātajiem viesiem bija arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis, kurš prognozēja, ka 2015. gadā ar PBK līdzdalību iespējama plašāka informatīvā kampaņa pret Latviju, jo gada pirmajā pusē Latvija būs ES padomes prezidējošā valsts.

Kāpēc par to satraukums ir tikai tagad? “20 gadu laikā Latvijai būtiskas intereses ir atstātas pašplūsmā un nav veidota mediju politika,” skaidro 
I. Mūrniece. Viņa cer, ka Kultūras ministrijā tiks izveidota mediju politikas nodaļa, kas rūpēsies par nozari. “Esam nonākuši pie tā, ka mediji kļuvuši par valsts drošības jautājumu. Vadzis lūst, un lietu nevar atrisināt, jo tukšuma vietā, kur bija jābūt mediju politikai un nostiprinātām nacionālām vērtībām, pastāv naidīga propaganda. Lietuvā un Igaunijā to jūt mazāk, bet Latvijā tas izpaužas īpaši spēcīgi, jo šeit ir sašķelta etniskā situācija,” skaidroja I. Mūrniece. Tādēļ jautājums par medijiem iziet ārpus mediju politikas robežām un uz komisijas sēdi tika aicināti drošības iestāžu pārstāvji. “Risinājums nav rodams tikai mediju nozarē. Viens no risinājumiem ir pāreja uz vienotu izglītības sistēmu latviešu valodā,” skaidroja I. Mūrniece.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Rubenis izvairas no atbildības, par nesaredzētiem riskiem, tad ko viņš tur dara, ja nespēj riskus saredzēt par lielu algu? Neatbilstība amatam?

  2. Mazāk vajag “analizēt” – vairāk darīt. Ka tik tur viss nav korupcijā pagrimis. Pēta, analizē, atskaitās, apspriežās un kā pēc Merfi likumiem: jo vairāk apspriežās jo niecīgāks rezultāts.

  3. Rubeni,tu mazojies!Atmodas laika daudz ko paredzeji…

  4. Galvenais jau bija turēties pie siltiem krēsliem, ko draugi pa blatiņu sagādāja, bet domāt par valstiskām lietām – lai domā citi. Tagad arī tādā mīgstā siltā vietiņā – taisni bail, ka var pazaudēt. Tādēļ labāk neko neatcerēties un prognozes – nav jau gaišreģis, ka varētu kaut ko paredzēt. Ka tik nu līdz pensijai varētu te pasēdēt.

  5. patīkami, ka PBK bijušas menedžeris Belte tagad pelnīti atpūšas Latvijas televīzijas vadītāja krēslā. Nopelnu taču pietiek.

  6. Zinot krievijas tikumus to nebija grūti paredzēt un noslēgtais līgums pierāda mūsu tuvredzību.

  7. Mūsu valsts pamatu pamats – visu, kas var nest peļņu, izdāļāt citiem. Visus saistošos raidījumus ar reklāmas latiņiem atdodam, pašiem veidot labus raidījumus bez naudiņas nesanāk. Tieši tas pats ir ar bankām, lielveikalu ķēdēm. Tikai tādēļ sēžam dubļu peļķē un jūtamies tā ,bet ka varētu justie labāk, to vairs pat nespējam apjēgt.

  8. Nav ilgtspējīgas un kritiskas domāšanas! Jau 1991.gadā bija skaidrs, ka Latvijā palikušie 750 000 okupantu un kolonistu nākotnē radīs problēmas, bet Saeimā un valdībā sēdošie naivuļi to nesaprot vai arī saprot un tāpēc iet LPSR-2 ceļu, kur latvjus, krievus, citas tautības un noziedzīgos okupantus kausē kopā vienā laimīgā un draudzīgā latkrievu tautā (ne klimpas, ne kiļķēni).

  9. kaa atljaava, taa lai arii aizliedz apraidi!

  10. CIEN. O.Rubeņa kungs NOTEIKTI zināja un zin situāciju Latvijā – masu mediji TIEŠĀM ir VALSTS DROŠĪBAS JAUTĀJUMS!? Piekrītu A.Lehra kunga prognozēm par plašākas informatīvās kampaņas izvēršanu pret mūsu valsti, kad LATVIJA kļūs ES padomes prezidējošā valsts…Aizmirsts ir fakts, KAS vadīja BPK un šobrīd vada LTV1!? Nevaram sevi salīdzināt ar Lietuvu un Igauniju, KUR:1) Lietuvā ir DAUDZ mazāks citu valstu iedzīvotāju pulks, tur viņi nekad nav bijuši TĀDĀ skaitā un visur valdošā ir lietuviešu valoda; 2) Igaunijā izsenis ir bijusi ĻOTI PATRIOTISKA pati igauņu TAUTA, tur NENOTIEK šādas spēlītes, kad ar cittautu pārstāvjiem sarunājoties, igauņi sāk runāt svešvalodā – runā vai nu igauņu vai angļu valodā… 3) mūsu valstī palika liels skaits Krievijas militārpersonas un viņu ģimenes, Lietuvā un Igaunijā aizgāja visas.4) Igaunijā spēcīgi un iespaidīgi darbojas KaPo, kur ziņojumi katru gadu parāda stāvokli valstī un TAUTA ZIN gan sliktas, gan labas ziņas par savu valsti!??5) Mums ir tā verga “mugura” un neprasme atšķīrt graudus no pelavām!? Nonsenss, KĀ MĒS VARAM VIENS OTRU KNĀBĀT un svešie to zin, pametot kādu DOMU GRAUDU kā sunim kaulu, un viss notiek… Ne jau velti esam NONĀKUŠI pie šāda satura atklāsmes un situāciljas ap mūsu masu medijiem…6) TAUTA tiek turēta PILNĪGĀ NEZIŅĀ, kamēr kaut ko neatrod mūsu žurnālisti… Rubeņa kungs savulaikm vadīja labu raidījumu “Labvaka, LATVIJA”, tā kā situācija viņam zināma un NEBIJA GRŪTI paredzēt nākotni pie visiem zinošiem faktoriem… Ļoti skaisti jau skan visi vārdiņi ar sākuma zilbīti “ne”!? VIENMĒR IR jādomā vairākus soļus uz priekšu un NEDRAUGI TO ARĪ DARA??? Par KO brīnāmies…

  11. Liels krievu skatuves režisors savulaik teicis – Neticu, neticu…

  12. ,,nevarēja paredzēt nākotnes risku…,,. Tas ir viņu mērķis un uzdevums -maigi un mīlīgi iemeldēties un tad rādīt patiesos nolūkus.Un -lai nu NELP ar Rubeni nelej čugunu -ļoti labi visu saprata!!! Tikai bija kāds liels un nepārvarāms kārdinājums.

  13. Nu, tu gan melo un visu gan paredz!

  14. Nu, tu gan melo un visu gan paredz!

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (5)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+