Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. decembris, 2014
Drukāt

Ja gaidāma operācija: kas jāzina par laiku pirms un pēc tās

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ķirurģiska operācija ir nopietns notikums ikvienam cilvēkam, jo tā ir iejaukšanās organisma norisēs un funkcijās. Tomēr ar lampu ieslēgšanu operāciju zālē pacienta cīņa par veselību nedz sākas, nedz beidzas. Svarīgi ir gan pareizi sagatavoties operācijai, gan zināt, kā rīkoties pēc tam, lai palīdzētu organismam atlabt.

Pat neliela vai īslaicīga operācija nozīmē risku, tāpēc plānveida operācijai pacients tiek laikus sagatavots. Tas sākas ar ģimenes ārsta norīkotiem izmeklējumiem un beidzas ar anesteziologa apskati un vērtējumu, skaidro anestezioloģe reanimatoloģe Nellija Laganovska.

Anesteziologa svarīgā vizīte

Vispirms ģimenes ārsts vai ķirurgs izskaidro pacientam operācijas nepieciešamību un pastāsta par tās norisi, izklāstot arī iespējamos riskus. Pēc tam notiek saruna ar anesteziologu. Ideālā gadījumā viņš apskata pacientu uzreiz pēc tam, kad saņemts norīkojums uz operāciju, vai vismaz desmit dienu pirms tās. Diemžēl tā nenotiek visās slimnīcās.

Daudziem ir visai vājš priekšstats par anesteziologa lomu. Bieži uzskata, ka šis speciālists atbild tikai par atsāpināšanu, tomēr viņa uzmanības lokā ir arī anestēzijas veida izvēle un visu dzīvībai svarīgo orgānu funkciju uzturēšana operācijas laikā un pēc tās. Tādēļ anesteziologs vispirms apskata pacientu, izpēta izmeklējumu rezultātus un iztaujā par pārciestām nopietnām slimībām, iepriekšējām operācijām un medikamentu panesību.

Jau pirms šīs sarunas vēlams atsaukt atmiņā svarīgāko savas veselības jomā, pastāstīt par iepriekšējo narkožu pieredzi un kāda medikamenta nepanesību. Nepietiek pateikt, ka toreiz bija ļoti slikti. Svarīgi atcerēties un zināt konkrētā medikamenta nosaukumu, kas izraisīja nelāgumu, it īpaši, ja nepanesība bijusi smaga – sākusies tūska, parādījies elpas trūkums, izsitumi, pat samaņas zudums. Noteikti jāpiemin, ja ir kāds furunkuls vai sastrutojusi zoba sakne, jo tas nozīmē, ka organismā ir iekaisums, strutu perēklis. Tas jāizārstē līdz plānveida operācijai! Anesteziologam ir svarīgi zināt, vai pacients sirgst ar kādu sirds un asinsvadu kaiti, vai nesen bijusi saaukstēšanās. Jāpastāsta par atrašanos kāda medicīniska dienesta uzraudzībā vai ārstēšanā, piemēram, sirgstot ar tuberkulozi, diabētu, HIV. Sievietei jāpavēsta par savu menstruāciju laiku, jo tad operēt nav ieteicams. Jābrīdina par grūtniecību. Jāinformē par to, kādi medikamenti tiek lietoti ikdienā. Anesteziologs izstāsta, vai pirms operācijas jāpārtrauc medikamenta lietošana un kad tas darāms. Dažas zāles jāpārtrauc lietot dienu, dažas – pat pāris nedēļu pirms operācijas. Piemēram, der zināt, ka sirds aspirīns, ko bieži dzer seniori, samazina asiņu recēšanu.

Ja uz slimnīcu jādodas īsi pirms operācijas, rekomendācijas sniedz ģimenes ārsts.

! Pirms operācijas jāatturas lietot uztura bagātinātājus, kas satur spēcīgas iedarbības drogas, piemēram, ķiploku, ingveru vai žeņšeņu, jo tie mijiedarbībā ar anestēzijas vielām var izraisīt paaugstinātu asinsspiedienu vai sirds aritmiju.

Pievienot komentāru