Latvijā
Politika

Ja grib pensiju, tad jāmaksā 16

Foto – Shutterstock

“Esmu izrēķinājis, ka obligātās sociālās iemaksas kardinālas izmaiņas manā uzņēmumā neveiks, jo jāņem vērā arī, ka mikrouzņēmuma nodokļa likme samazināsies līdz 5%. Sākumā likās, ka grozījumi ir vājprāts, bet nav tik traki,” man pastāstīja koka loku meistars Andis Apsis, kuram ir savs mikrouzņēmums “Baltic Bows”. Tomēr citus uzņēmumus likuma grozījumi atturējuši no kļūšanas par mikrouzņēmumiem. Piemēram, uzņēmuma “Typical”, kas izdod pastkartes ar emocionālām, melnbaltām fotogrāfijām, līdzdibinātāja Elīna Bērziņa sacīja, ka bija plānots veidot mikrouzņēmumu, bet tagad no šāda lēmuma nācies atteikties. “No valsts puses tas nav draudzīgs solis, jo tas samazinās jaundibināto uzņēmumu skaitu,” sacīja Elīna.

Pēdējo nedēļu laikā sabiedrībā sacēlusies īsta vētra, vērtējot lēmumu no nākamā gada 1. janvāra visām algām, tostarp mikrouzņēmumiem un nepilnu darba laiku strādājošajiem, piemērot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 75% apmērā no minimālās algas.

Otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē karstās diskusijās ar organizāciju un uzņēmumu pārstāvju kritiku centās tikt galā ministriju pārstāvji, Saeimas deputātiem atstājot klusu novērotāju lomu. Tomēr noslēgumā komisija nolēma izveidot īpašu darba grupu, lai lemtu par iespējamajiem grozījumiem regulējumā.

Citu darba grupu tikai pēc 1. janvāra vēl tikai plāno veidot Ekonomikas ministrija, domājot iespējamos priekšlikumus tiem mikrouzņēmumiem, kuriem nav pastāvīgu ienākumu, no kuriem iemaksas veikt. Pērn pieņemtie grozījumi paredz darba devējam 97,5 eiro ik mēnesi novirzīt katra darbinieka sociālo iemaksu segšanai. Neapmierinātību radījis fakts, ka darba grupa darbu sāks vien no nākamā gada 1. janvāra – laika, kad cilvēkiem VSAOI jau jāsāk maksāt.

Ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš gan atbalsta grozījumus: “Latvijā šobrīd ir liela vēlme, lai valsts būtu tāda pūkaina un mīlīga, kas par visiem rūpējas, bet sabiedrības vairākuma vārdā valstij brīžiem ir jāpieņem sāpīgi lēmumi, kas ir nepieciešami,” saka

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Putra norādīja, ka visu apspriestais lēmums pieņemts jau pirms gada, kas visiem devis laiku, lai izteiktu pretenzijas un pārdomātu savu biznesa modeli. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāve Agnese Pastare iebilda, ka viņi nekad pieņemtos grozījumus nav atbalstījuši.

Lielākā neapmierinātība vērojama, runājot par nepilnu darba laiku strādājošajiem, kuru algošanu darba devēji vairs nevarēs atļauties. Organizācijas kā piemērus minēja pārdevējus lauku veikalos, pavārus un dažādus palīgus, kuri nepieciešami vien dažas dienas nedēļā. Tomēr tiek aizmirstas vēl citas grupas, piemēram, auklītes, ja tās savu darbību reģistrējušās kā mikrouzņēmums. Tām lielāko daļu algas nāksies novirzīt sociālajās iemaksās.

Jāuzsver gan, ka sociālās iemaksas jāsedz atkarībā no noslēgtā darba līguma. Ja līgums ir uz astoņām dienām, tad šādā apmērā arī sociālās iemaksas jāsedz. Savukārt, ja darba ņēmējs strādā 8 dienas mēnesī ar pilna mēneša līgumu, tad sociālās iemaksas nāksies segt pilnā apmērā. Nesakritību konstatējis Cēsu uzņēmēju klubs. “Uzņēmuma līgumu nevar slēgt ar pavāru, pārdēvēju, jo viņš izmanto uzņēmuma pamatlīdzekļus, tāpēc nav iespējas darbinieku vienā dienā pieņemt darbā, bet otrā – atlaist, tas ir pret Konstitūciju,” sacīja kluba pārstāve Tatjana Bernharde.

LTRK Nacionālās stratēģijas padomes locekle Agnese Pastare paredz, ka lēmums novedīs pie mikrouzņēmumu darbības izbeigšanas un ēnu ekonomikas palielināšanās. Jāteic, ka visu grozījumu galvenais mērķis ir tieši ēnu ekonomikas samazināšana. Viņa, tāpat kā Cēsu uzņēmēju klubs, sacīja, ka neizslēdz iespēju vērsties Satversmes tiesā.

 

Viedoklis:

Pēteris Strautiņš: “Valstij jābeidz būt mīļai!”

Pēteris Strautiņš, “DNB” bankas ekonomikas eksperts: “Kaut gan Latvijā sociālās iemaksas sauc par nodokli, tas nav nodoklis, jo tā ir daļa no darba algas, ko valsts paņem, bet vēlāk atdod atpakaļ. Nemaksājot sociālās iemaksas, darba devējs būtībā nesamaksā daļu darba algas – cilvēkus atstāj bez sociālajām garantijām, bez pienācīgas pensijas. Es to saucu par cilvēku apkrāpšanu un muļķošanu.

Jā, obligātas sociālās iemaksas, tostarp mikrouzņēmumiem, var novest pie daļas neregulāro darba vietu izzušanas. Vai arī tās kļūs par pilnīgi nerentablām un pelēkām. Kāds pilnīgi aizies ēnā, bet pilnīgi noteikti lēmums samazinās ēnu ekonomiku, jo cilvēki vairs nevarēs izlikties. Ir ļoti grūti noslēpt faktu, ka cilvēks uzņēmumā strādā, bet ļoti viegli pārbaudes brīdī iestāstīt, ka viņš nestrādā pilnu darba laiku.

Daļu cilvēku tas var piespiest atteikties no neregulāra, nepilnas slodzes dzīvesveida, piespiežot meklēt pilna laika darba vietu, kas varētu nozīmēt arī dzīves vietas maiņu – tas paātrinātu cilvēku kustību uz pilsētām. No vienas puses – slikti, jo tas paātrinās reģionu izmiršanu, bet diemžēl tas ir neizbēgami un varbūt pat labāk šo procesu paātrināt. Man ideja par lauku apdzīvotību patīk, bet mani arī kaitina, ka komfortā dzīvojoši sentimentāli dzejnieki cenšas uzturēt romantiskas vīzijas uz citu cilvēku nelaimes rēķina.

Lēmums var radīt sarežģījumus, bet neredzu, kā mēs varam daļu populācijas atstāt ārpus 21. gadsimta. Svarīgi, lai būtu viens pamatdarbs, kas dod minimālo sociālo nodrošinājumu.

Manuprāt, vēl labāku risinājumu izdomāt ir grūti. Latvijā ir vēlēšanās atrast virzienu, kas nevienam nav sāpīgs. Latvijā vēsturiski ar valsts varas instrumentiem cilvēkiem ir nodarīts liels ļaunums, tāpēc šobrīd ir liela vēlme, lai valsts būtu tāda pūkaina un mīlīga, kas par visiem rūpējas, bet sabiedrības vairākuma vārdā valstij brīžiem ir jāpieņem sāpīgi lēmumi, kas ir nepieciešami.”

 

LA.lv