Foto: Shutterstock

Ja grib pensiju, tad jāmaksā 6

“Esmu izrēķinājis, ka obligātās sociālās iemaksas kardinālas izmaiņas manā uzņēmumā neveiks, jo jāņem vērā arī, ka mikrouzņēmuma nodokļa likme samazināsies līdz 5%. Sākumā likās, ka grozījumi ir vājprāts, bet nav tik traki,” man pastāstīja koka loku meistars Andis Apsis, kuram ir savs mikrouzņēmums “Baltic Bows”. Tomēr citus uzņēmumus likuma grozījumi atturējuši no kļūšanas par mikrouzņēmumiem. Piemēram, uzņēmuma “Typical”, kas izdod pastkartes ar emocionālām, melnbaltām fotogrāfijām, līdzdibinātāja Elīna Bērziņa sacīja, ka bija plānots veidot mikrouzņēmumu, bet tagad no šāda lēmuma nācies atteikties. “No valsts puses tas nav draudzīgs solis, jo tas samazinās jaundibināto uzņēmumu skaitu,” sacīja Elīna.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Pēdējo nedēļu laikā sabiedrībā sacēlusies īsta vētra, vērtējot lēmumu no nākamā gada 1. janvāra visām algām, tostarp mikrouzņēmumiem un nepilnu darba laiku strādājošajiem, piemērot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 75% apmērā no minimālās algas.

Otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē karstās diskusijās ar organizāciju un uzņēmumu pārstāvju kritiku centās tikt galā ministriju pārstāvji, Saeimas deputātiem atstājot klusu novērotāju lomu. Tomēr noslēgumā komisija nolēma izveidot īpašu darba grupu, lai lemtu par iespējamajiem grozījumiem regulējumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Citu darba grupu tikai pēc 1. janvāra vēl tikai plāno veidot Ekonomikas ministrija, domājot iespējamos priekšlikumus tiem mikrouzņēmumiem, kuriem nav pastāvīgu ienākumu, no kuriem iemaksas veikt. Pērn pieņemtie grozījumi paredz darba devējam 97,5 eiro ik mēnesi novirzīt katra darbinieka sociālo iemaksu segšanai. Neapmierinātību radījis fakts, ka darba grupa darbu sāks vien no nākamā gada 1. janvāra – laika, kad cilvēkiem VSAOI jau jāsāk maksāt.

Ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš gan atbalsta grozījumus: “Latvijā šobrīd ir liela vēlme, lai valsts būtu tāda pūkaina un mīlīga, kas par visiem rūpējas, bet sabiedrības vairākuma vārdā valstij brīžiem ir jāpieņem sāpīgi lēmumi, kas ir nepieciešami,” saka

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs E. Putra norādīja, ka visu apspriestais lēmums pieņemts jau pirms gada, kas visiem devis laiku, lai izteiktu pretenzijas un pārdomātu savu biznesa modeli. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāve Agnese Pastare iebilda, ka viņi nekad pieņemtos grozījumus nav atbalstījuši.

Lielākā neapmierinātība vērojama, runājot par nepilnu darba laiku strādājošajiem, kuru algošanu darba devēji vairs nevarēs atļauties. Organizācijas kā piemērus minēja pārdevējus lauku veikalos, pavārus un dažādus palīgus, kuri nepieciešami vien dažas dienas nedēļā. Tomēr tiek aizmirstas vēl citas grupas, piemēram, auklītes, ja tās savu darbību reģistrējušās kā mikrouzņēmums. Tām lielāko daļu algas nāksies novirzīt sociālajās iemaksās.

Jāuzsver gan, ka sociālās iemaksas jāsedz atkarībā no noslēgtā darba līguma. Ja līgums ir uz astoņām dienām, tad šādā apmērā arī sociālās iemaksas jāsedz. Savukārt, ja darba ņēmējs strādā 8 dienas mēnesī ar pilna mēneša līgumu, tad sociālās iemaksas nāksies segt pilnā apmērā. Nesakritību konstatējis Cēsu uzņēmēju klubs. “Uzņēmuma līgumu nevar slēgt ar pavāru, pārdēvēju, jo viņš izmanto uzņēmuma pamatlīdzekļus, tāpēc nav iespējas darbinieku vienā dienā pieņemt darbā, bet otrā – atlaist, tas ir pret Konstitūciju,” sacīja kluba pārstāve Tatjana Bernharde.

Reklāma
Reklāma

LTRK Nacionālās stratēģijas padomes locekle Agnese Pastare paredz, ka lēmums novedīs pie mikrouzņēmumu darbības izbeigšanas un ēnu ekonomikas palielināšanās. Jāteic, ka visu grozījumu galvenais mērķis ir tieši ēnu ekonomikas samazināšana. Viņa, tāpat kā Cēsu uzņēmēju klubs, sacīja, ka neizslēdz iespēju vērsties Satversmes tiesā.