Latvijā
Sabiedrība

Ja gribi satikt pliku priekšnieku… Kā kailuma kultūru pieņem sabiedrībā? 11

Foto-Shutterstock

Tā kā Latvijas vasara pavēsa, kāda dāma aizbraukusi uz Vācijas kailsauļotāju pludmali un tur pretim nākam ieraudzījusi… savu priekšnieku – kā tikko no mātes miesām. Mulsums abiem – pamatīgs. Taču tādi nu ir spēles noteikumi šajās pliko paradīzēs. Bet nav jābrauc uz Vāciju, lai pastaigātos kails gar jūras krastu un riskētu sastapt tikpat pliku priekšnieku. Arī Latvijā plikuma entuziastiem ir savi stūrīši, savi ”gabaliņi” pludmales. Kas ir šie kailsauļotāji? Kā kailuma kultūru pieņem sabiedrībā?

Arī Latvijā ”Nost ar kaunu!”

Mēdz uzskatīt, ka nūdisma pirmsākumi ir rodami Senajā Grieķijā, tomēr modernā nūdisma uzplaukums bija 19. gadsimta beigu Vācijā. Tur Ričards Ungeviters izdeva grāmatu ”Kailums” un izveidoja pasaulē pirmo nūdistu biedrību, kuras principi bija neēst gaļu, nesmēķēt, nepiesārņot apkārtējo vidi, nelietot alkoholu un vingrot vismaz no rītiem un vakaros. Tā saucamā brīvā ķermeņa kultūra (FKK) no Vācijas izplatījās Eiropā, ASV un Kanādā un kļuva par veselīga dzīvesveida sastāvdaļu – šīs kustības aizsācēji uzskatīja, ka dabiski kails ķermenis pievērš mazāk uzmanības un kairinājums nav tik liels, kā vērojot daļēji apsegtu ķermeni.

Nūdisms izplatījās arī Krievijā, piemēram, 20. gadu seksuālās revolūcijas sauklis bija ”Nost ar kaunu!”, un daži arī pa pilsētu staigāja plikiņi, skaļi deklarēdami: kauns esot buržuāzijas palieka. Citi devās kaili pat uz darbu, pasitot padusē portfeli ar sviestmaizēm… Natūristi bijuši Ļevs Tolstojs, Vladimirs Ļeņins, Nadežda Krupskaja, Nikolajs II ar ģimeni, Alberts Einšteins, Bernards Šovs, Aisedora Dunkane u. c.

Arī Latvijā 20. gadsimta sākumā sāka rasties entuziasti, kas praktizēja peldēšanos (ne sauļošanos!) pa pliko. Pirms Pirmā pasaules kara Jūrmalas pludmalēs atsevišķos posmos bija noteiktas ģimeņu, sieviešu un vīriešu stundas, kurās cilvēki varēja atkailināties, lai peldētos bez peldkostīma, un to atļāva tikai atsevišķas peldbiedrības. Vēlāk, trīsdesmito gadu otrajā pusē, nomaļākās vietās un pludmalēs radās neoficiālas kailsauļotāju zonas. Piemēram, Jūrmalā, Lielupes grīvā, kuru bijuši iecienījuši nūdisti pat no Sanktpēterburgas. 1932. gada 19. aprīlī reģistrēja Latvijas Brīvķermeņkultūras biedrību, un kailsauļošanās entuziasti izdeva savu presi – žurnālu “Brīvais Cilvēks” (1932. gads, togad nūdismu Latvijā atzina juridiski ar normatīvu aktu). ”Brīvajā Cilvēkā” sludināja, ka “nekas nav netikumīgs, kas mūsu miesas un gara veselībai nāk par labu”. Tajā publicēja arī vairāku ārstu gluži vai zinātniskus rakstus, kuros tika uzsvērts, ka saules enerģija ir jāizmanto pilnībā un tieši dzimumorgāni ir jāapsauļo, jo “ar saules iespaidu tiek veicināts asins pieplūdums dzimumdziedzeriem, kas savukārt atsaucas uz visa organisma tvirtumu”. Latvijas brīvvalsts laikā nūdisti sauļojās Dzintaros, Majoros noteiktās diennakts stundās.

Kļūstam tolerantāki

Skaidrs, ka arī mūsdienās viedokļi par kailsauļošanos ir dažādi, jo sabiedrība nav viengabalaina masa, cik cilvēku, tik uzskatu. Piemēram, manis uzrunātā Lidija no Imantas izteikumā par nūdistiem ir tieša un koša: ”Tie ir bezgoži, kā viņiem nav kauna tirināt savus dzimumorgānus citiem degunpriekšā! Pretīgi, lai viņi sauļojas kādā nomalē, meža pļavā, ka tik tur nenobiedē meža dzīvniekus…”

Lai gan joprojām izjūtams padomju mantojums – neiecietība pret citādi domājošiem, tostarp netradicionāli orientētiem ļaudīm, tomēr šī negatīvā attieksme mazinās. Seksologs Arturs Šulcs, kurš pats praktizē kailsauļošanos, teic: ”Lai arī cik vara būtu totalitāra, diktatoriska, tā nespēj aizliegt cilvēka erotiskās fantāzijas, seksuālās vēlmes, tāpat kā kailsauļošanos.”

Londonas Goldsmita Universitātes zinātnieki, piemēram, izpētījuši, ka nūdisti savā brīvībā un dabas baudā jūtas laimīgāki un pozitīvāk uztver savu ķermeni, sevi kā indivīdu. Vai tiešām tā tas ir? Arturs Šulcs: ”Protams, jo, atrodoties kails dabā, cilvēks komunicē ar sevi, ar savu dziļāko būtību. Atbrīvots no stresa un visa liekā, viņš nomierinās un ļauj attīstīties savai personībai. Par sabiedrības augošo toleranci pret nūdismu liecina arī aizvien plašāka tendence piedalīties pliko skrējienos, braucienos… Arī pirtīs cilvēki biežāk bez liekas kautrības peras kaili.”

Bet psihoterapeits Jānis Ozols uzskata: ”Ja cilvēks no kailsauļošanās gūst gandarījumu, tad viss kārtībā. Turklāt, ja to dara neuzkrītoši, nezīmējas citu priekšā, nevar būt runa par kādām slimīgām novirzēm.”

Latvijā ir gana daudz populāru cilvēku, kas atzīst kailsauļošanos un kailpeldēšanos un ir to apliecinājuši publiskās intervijās. Piemēram, intervijā vietnei satori.lv Andris Grīnbergs min, ka Kalngalē viņš kailsauļošanos praktizē no plkst. 7 rītā līdz 12. 00, kad vēl nav saradušies cilvēki. ”Ejot gar krastu, esmu attīrījies no visa liekā, ir tikai ūdens, smiltis un debesis. Man Kalngalē patīk, ka tur viss ir anonīms – ne tautības, ne reliģijas, ne sociālā statusa… Gadu plūdumā mainījušies kailsauļotāji  – daudz jaunu neredzētu seju.”

Kailo paradīzē Vecāķos

Šī nūdistu pludmale radusies jau 1925. gadā, padomju laikā tā nebija oficiāli atzīta, taču nūdisti turp devās. Toreiz daudzi bija spiesti sauļoties ”pagrīdē” – piemēram, Lilastē un citviet, kur mazāk cilvēku. Vecāķos gluži kā neoficiāls pludmales vecākais bija kāds vīrs, vārdā Antons (nu jau miris). Viņš kādreiz presē izteicies, ka uz Vecāķu pludmali nākot jau kopš 1936. gada. Tagad kailsauļotājiem Vecāķi ir kā paradīze, pat daba viņiem palīdzot – ja citur apmācies, tad tur esot saulains laiks.

Viktors no Pļavniekiem:

– Šurp atbraucu ar velosipēdu un saulē pavadu kādas trīs četras stundas, attiecību veidošanai šeit dāmu gan nemeklēju. Cilvēki te mēdz būt dažādi – galvenokārt vidējā vecumā, nāk arī kungi cienījamos gados. Šāda pludmale liecina, ka pēc padomju varas sistēmas sabrukuma esam kļuvuši brīvāki – nekautrējamies par savu kailo ķermeni. Aizturētas, apspiestas izjūtas veselībai neko labu nedod.

Vineta, strādā skaistumkopšanas nozarē Rīgā:

– Lai citus darītu skaistus, vēlams pašai būt patīkamai, tāpēc saulei pakļauju visu ķermeni, nepatīk, ja paliek neiesauļotas vietas. Manuprāt, tas nav seksīgi. Lai būtu omulīgāk un arī drošāk pavadīt laiku pludmalē, uzaicinu līdzi draudzeni. Šogad Vecāķos ir mierīgi, pērn gan kāds vīrietis lūrēja uz mums no krūmiem. Dzirdēju runājam, ka līdzīgā situācijā viens no sauļotājiem lūriķi gribējis pārmācīt, taču šis izšāvis gaisā ar pneimatisko ieroci… Izsauca pašvaldības policiju, kas šāvēju aizturēja, vainīgajam piesprieda naudas sodu.

Andris no Imantas: – Kailsauļošanos pieņemu kā pašsaprotamu, jo tā atbrīvo ķermeni un garu no visa liekā. Apģērbu cilvēce izgudrojusi, lai pasargātu ķermeni no aukstuma, sākotnēji cilvēki taču bija staigājuši kaili, bet tagad pat vasaras svelmē liela daļa ievīstās gaisu un saules staru necaurlaidīgās drānās. Esmu lasījis, ka mūsdienās bez apakšbiksēm staigā apmēram 7% pasaules iedzīvotāju. Naktī kaili guļ ļoti daudzi cilvēki, jo tas ir tikai veselības, komforta un gaumes jautājums. Arī tradīcija, jo, piemēram, Francijā iecienīts gulēt kailiem. Protams, to drīkst darīt tikai savā privātajā teritorijā vai attiecīgajās pludmalēs.

Galerijas nosaukums

Reāli stāsti

Man mājās peldbikšu nav

Rīdzinieks Valdis (1959), bijušais dārznieks, dzīvo Iļģuciemā un jau pirms trīsdesmit gadiem sācis sauļoties kails. Viņš ar savu dzīvesbiedri iecienījis Buļļupes kluso pludmali, jo tā ir tuvāk mājām.

— Sākotnēji tur nebija oficiālas kailsauļošanās pludmales, tikai pirms dažiem gadiem noteica nelielu zonu nūdistiem. Te sauļoties un peldēt nāk dažāda vecuma cilvēki, tostarp bezbērnu pāri. Agrāk nūdistu bija maz, bet tagad cilvēki kļuvuši brīvāki savā pašapziņā. Nevaru sevi iedomāties peldam vai sauļojamies peldbiksēs, arī sieva nevalkā peldkostīmu. Siltā laikā istabās, arī strādājot dārzā, vienmēr esmu kails un tāds arī guļu. Kā smejies, esmu tikai savā ādā. Īpaši patīkami just kailumu jūrā, kad ūdens pieglaužas ādai. Pretsaules apdeguma krēmu nelietoju. Kad āda jau puslīdz iesauļota, varu brūnināties pat četras piecas stundas dienā. Gadījies, ka netālu gulošais dod mājienu pabūt kopā trijatā, esmu bez aizspriedumiem – viss atkarīgs, ko viņš vēlas… Vispār sauļoties kompānijā ir daudz patīkamāk – var patērzēt, uzsist kārtis vai paspēlēt bumbu. Pagaidām nepatīkamā situācijā neesmu nonācis.

Laimonis zina, kas ir forši!

Jūrmalā tikāmies ar Armandu Siļķēnu (30) – jā, to pašu Laimoni no televīzijas reklāmas. Lai gan viņš nav izteikts nūdists, tomēr kailsauļošanos atzīst:

– Desmit gadus esmu strādājis Latvijas armijā, un jau astoņus sports ir mans dzīvesveids, bez kura nevaru iedomāties ikdienu. Vistuvāk sirdij ir kultūrisms, patīk arī riteņbraukšana, snovbords, ziemas peldes. Esmu dzīvespriecīgs, cienu humoru, un mans draugu pulks ir plašs. Jā, man ir stipra pašapziņa, tīk izcelties uz pārējo cilvēku fona – taču tā nav dižošanās, bet apliecinājums pozitīvajam, spējai iedvesmot citus sportam, kopt savu ķermeni. Kāpēc nepeldēties kailam? Staigājot puskailam gar jūru, ne reizi vien citi mani nopēta – lai priecājas, īpaši meitenes. Man patīk vingrot pludmalē, tā iegūstu arī saules iedegumu. Tādās reizēs gadās arī pārsteigumi, piemēram, reiz pienāk glīta meitene un piebiedrojas vingrot, taču pēc brīža redzu, ka pie mums steidz apaļīgs, ne visai kopts vīrietis. Izrādās, viņš ar šo sievieti ir laulībā septiņus gadus, un sāk dāmai pārmest, ka viņa sporto kopā ar mani. Tad gan neizturēju, pateicu visu, ko domāju, un aizstāvēju sievieti. Viņa raudādama mani apskāva, novilka savu laulības gredzenu un iesvieda vīram sejā… Vīrs bija šokā, pēcāk uzzināju, ka viņi izšķīrušies.

Plikie, nepārcepinieties!

Ārsti ne reizi vien atgādinājuši, ka ilgstoša sauļošanās ir kaitīga cilvēka organismam, jo pieaug risks saslimt ar ādas vēzi. Tāpēc nav ieteicams doties saulē no plkst. 11.00 līdz 15.00. Jāseko līdzi UV starojuma indeksam. Ja tas ir ļoti augsts, ārā vispār nebūtu ieteicams doties.”Karstās dienās, lai pasargātu ādu, būtu nepieciešams lietot aizsargkrēmu, kura saules aizsardzības indekss (SPF) ir vismaz 30. Saules aizsargkrēmi ir jāuzklāj bagātīgi, pa visu ķermeni, arī uz ausīm, lūpām, pēdām, krūšu galiem, ja sauļojaties kaili. 20 – 30 minūtes pirms došanās ārā. Tas jādara atkārtoti ik pēc divām stundām,” atgādina dermatoloģe veneroloģe Gundega Pētersone. Ilga atrašanās saulē veicina ādas novecošanos. Lai arī ir patīkamāk sauļoties kailam, tomēr vajag saprast, ka ikdienā dzimumorgāni tiek mazāk pakļauti ultravioleto (UV) staru ietekmei, tāpēc tiešos saules staros tos labāk nesauļot.

UZZIŅA

Kā vēstīts interneta vietnē nudisms.lv, patlaban Latvijā ir ir sešas nūdistu pludmales, kuras pārzina pašvaldības – Vecāķos (aptuveni 15 minūšu gājienā uz Kalngales pusi), Inčupē (no stacijas līdz jūrai gan patālu), Vakarbuļļos, Lielupē (pie upes ietekas jūras līcī), Ventspilī (uz dienvidiem no zilā karoga pludmales) un Liepājā (pie pilsētas dienvidu robežas ar Nīcas pagastu).

Nerakstīts uzvedības kodekss nūdistu pludmalē

1. Nekādu saulesbriļļu, lai izvairītos no aizdomām, ka tevi kāds slepus vēro.

2. Neaplūko citus ar caururbjošu skatienu. Neesi arī bailīgs – uzvedies kā ierasti.

3. Ņem līdzi visu vajadzīgo pludmalei pats un neuzbāzies citiem ar diedelēšanu – kaut iepazīšanās nolūkos.

4. Neuzbāzies pretējam dzimumam, ja redzi, ka esi nevēlams sarunu biedrs.

5. Neizrādi seksuālu aktivitāti.

6. Ja gribi apsēsties uz kopīgiem soliem, zem kailā dibena paklāj dvieli higiēnas nolūkos.

7. Promejot aiz sevis visu nokop.

Kas ir nūdisms, kas – natūrisms?

Nūdisma un natūrisma definīcijas atšķiras gan ģeogrāfiski, gan vēsturiski. Piemēram, ASV ar nūdismu un natūrismu saprot vienu un to pašu, toties Lielbritānijā tie ir atšķirīgi jēdzieni. Nūdisms ir tikai kailums, bet natūrisms – dzīvesveids, kas bez peldēšanās un sauļošanās kailiem ietver veselīgu uzturu, fiziskas aktivitātes, izvairīšanos no kaitīgiem ieradumiem, sevis cienīšanu utt. Natūrisma filozofija ir maksimāli iekļauties dabā. Pastāv pat starptautiskas organizācijas (piemēram, Starptautiskā  natūristu federācija) un daudzveidīgas aktivitātes, piemēram, kailo pārgājieni, velobraucieni, kanoe airēšana, baikeru braucieni u. c., lai veicinātu savstarpēju toleranci un akceptētu iecietību pret citādo. Natūristiem raksturīga askētiska tendence – nelietot alkoholu, nikotīnu, būt veģetāriešiem un naturālās saimniecības piekritējiem.

Nūdismam ir dažādi veidi. Tie pat ir pētīti zinātniski. Piemēram, ASV zinātnieks Marks Alans Dekamps savā pētījumā nūdismu iedala individuālajā, ģimenes (ierasti praktizē savās mājās, piemājas dārzā vienatnē vai tikai kopā ar ģimenes locekļiem), savvaļas (sauļošanās dabā, nūdistu pludmalēs) un sociālajā nūdismā (sociālā kontekstā, proti, to piekopj draugu kompānijās, ar paziņām īpašos nūdistu pasākumos, piemēram, nūdistu klubos un biedrībās).

Nūdisms pasaulē

Mūsdienās nūdisms ir plaši atzīts, ļoti populāra ir, piemēram, ”Red beach” pludmale Krētā (Grieķija), ”Hidden beach resort” Meksikā, Francijā šā dzīvesstila sekotāji pat dominē pilsētiņā Agdē, kur vasaras mēnešos iemītnieku skaits pieaug līdz 40 tūkstošiem. Jo te iespējams ne vien sauļoties kailam, bet pliks var doties arī iepirkties, pusdienot un apskatīt pilsētu. Vācijā Minhenē nūdisti iecienījuši pļaviņu Angļu dārza (“Englischer garten”) teritorijā. Ir simtiem nūdistu pludmaļu, kā arī daudz privātu natūristu kempingu un atpūtas bāžu. Kā raksta Marta Kukarane interneta portālā espati.lv: “Nūdisms kļuvis par jaunu vilni, kas ienes paprāvu naudas summu tūrisma firmu maciņos. Lidojumi ar lidmašīnu, braucieni ar mašīnām, ekskursijas un sportošana kailiem ir ļoti populārs vaļasprieks visā pasaulē (..) Tiekšanās dzīvot pēc iespējas tuvāk dabai ir neizbēgams protests pret urbanizēto pilsētas vidi. Britu dziedātājs Robijs Viljamss reiz izteicies, ka gadu gaitā viņš labprāt kļūtu par nūdistu. Viljamss intervijā žurnālam “OK” atklāja, ka nākotnē gribētu mulsināt savus bērnus. “Kad būšu vecāks, es, iespējams, kļūšu par vienu no tiem ļoti mulsinošajiem tēviem, kuri ir nūdisti,” stāstīja Viljamss. Arī ierakstot dziesmu savam albumam “Escapology”, Robijs bijis kails.  “Tas bija atbrīvojoši. To darot, es jutos patiešām brīvs, un tas bija iedvesmojoši,” atklājis mūziķis. Pasaulē zināmo nūdistu vidū ir Brūss Villiss, kuru kailu pat izdevies nofotografēt kādam žurnālam. Par nūdistēm tiek uzskatītas arī aktrises Helēna Mirrena, Uma Tūrmane, kā arī Brižita Bardo.”

LA.lv