Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. decembris, 2013
Drukāt

Iedarbīgi padomi, kā atdzīvināt iekaltušus telpaugus

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com

Mēdz gadīties, ka negribēti iekalst kāds telpaugs. Tā notiek ar interjerā iegūtiem jauniem augiem, kuriem optimālais laistīšanas režīms pilnībā vēl nav izstrādāts. Telpaugiem, kuri jau daudzus gadus aug telpā, ir izstrādājies noteikts laistīšanas grafiks (piemēram, augi tiek laistīti nedēļas konkrētajā dienā), pie kura augi ir pieraduši.

Telpaugu iekaltēt ir diezgan bīstami, jo katram augam ir atšķirīgas izturības spējas. Viens spēj “atdzerties” pāris stundu laikā, piemēram statifilas, bet mirtes var nobirdināt visas lapas, nokalst un aiziet bojā. Dažādu sugu fēnikspalmu izskats neizmainās pat daudzu nedēļu garumā, bet pēc pāris mēnešiem sāk brūnēt lapu gali, kas ir augu atbilde uz īslaicīgo ūdens trūkumu. Lapu galu apkalšana, brūnēšana un dzeltēšana aspidistrām jeb “mājas svētībām”, hlorofītiem, strelīcijām un citiem telpaugiem pamatā ir no iekalšanas.

Kas jādara, ja liels skaits lapu galu telpaugiem ir apkaltuši? Vienkāršākais veids, kā uz neilgu brīdi saglabāt lapu dekorativitāti, ir – lapas formas veidā nogriezt nokaltušo daļu. Griežot dzīvu lapu, tiek traumētas šūnas, kuras pēc laika sakalst, tad atkal jāatjauno griezums u.t.t. Tādējādi šāda lapas uzlabošana ir īslaicīga. Ja augam lapu ir daudz, un tikai pāris apkaltušas, tad labāk tās nogriezt.

Iekaltētam augam augsne un sakņu kamols podā ir sauss. Tāds augs (arī kaktuss) jāiegremdē siltā ūdenī līdz poda malām, lai augsne un saknes lēnām no apakšas uzņem ūdeni, cik nepieciešams. Lejot ūdeni uz augsnes virskārtas, tas “izskrien” ātri cauri, īpaši, ja augs stādīts kūdras substrātā, pat nesamitrinot to. Iekaltētajiem augiem pēc normāla ūdens ritma atjaunošanās nobirst, nodzeltē, sakalst daļa apakšējo lapu, jo tās ūdens trūkuma brīdī augam ir palīdzējušas uzturēt pie dzīvības jaunākās lapas. Iekaltētu telpaugu, aptuveni 2-3 nedēļas nedrīkst mēslot, pat ne ar vājas koncentrācijas šķīdumu. Mēslošanu atsāk, kad uz auga var saskatīt jaunu lapiņu, dzinumu parādīšanos.

Nevajadzētu iekaltēt acālijas, kamēlijas, kafijkokus, klerodendrus, afelandras, lījas, kodijas, fitonijas, nefrolēpes, kalatejas u.c. telpaugus, kuri var arī neatgūties no iekaltēšanas.

Sukulentiem iekaltēšanas sekas pamanīt ir grūti, tomēr sausums neatbilstošā laikā (kas nav obligātais miera periods) var izjaukt auga normālos attīstības procesus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+