Mobilā versija
Brīdinājums -5.1°C
Austris
Pirmdiena, 22. janvāris, 2018
2. jūlijs, 2015
Drukāt

Ja ir stāsts, ir arī klausītājs

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Vēstures zinātņu doktors, asociētais profesors, Daugavpils Universitātes Latgales pētniecības institūta vadītājs Henriks Soms par uzticamu domubiedru pieņēmis gan “Latvijas Avīzi”, gan žurnālu “Mājas Viesis”. Tos lasa jau kopš šo izdevumu pirmsākuma. Tagad aizņemtības dēļ tos biežāk izskata internetā.

“Šajos preses izdevumos atrodu visaktuālākos vēstures materiālus, ko rakstījuši mani kolēģi, kā, piemēram, vēsturnieki Ēriks Jēkabsons, Ineta Lipša, Juris Ciganovs un citi. Viņu rakstiem ir augsta ticamības pakāpe, fakti gūti no mazāk zināmiem, taču pamatīgi pētītiem vēstures avotiem. Turklāt tie uzrakstīti raitā valodā – kā aizraujoša lasāmviela, tāpēc spēj ieinteresēt plašu sabiedrību. Sākotnēji toreizējo “Lauku Avīzi” pat iesēju, daudzus materiālus esmu arī izgriezis un krājis, jo tie lieti noder gan zinātniskajam darbam, gan pedagogu un studentu izglītošanai.”

Atmodas laikā viņš bijis viens no aktīvākajiem LTF dalībniekiem Daugavpilī, sekojis līdzi visām pilsētas aktualitātēm (Daugavpils Latviešu biedrības veidošanās, vecā Vienības tilta nojaukšana). “Visvairāk man palika atmiņā Daugavpils latviešu sabiedrība, kas apvienojās biedrībā. Daudz lasīju, tā laika laikraksti ļoti atšķīrās no iepriekšējiem… Iepazinu daudzas personības, notikumus. Uz lapiņām izrakstīju informāciju. Izveidoju kartotēku, katalogu. Veidojās mikrostāsti par tā laika notikumiem.” 1992. gadā, pirmoreiz iepazīstot datoru, H. Somam radās ideja veidot elektronisko datu bāzi: “No šīs kartotēkas tapa datu bāze “Latgales dati”, kuras publiskā versija tagad ir skatāma internetā (http://latgalesdati.du.lv/). Tajā jau – ap 10 000 personu un 8000 notikumu. Mana lielā iecere – uzrakstīt Latgales vēsturi.” Henrikam Somam bijusi laime veikt darbu arī pie vēsturiskā albuma “Terra Mariana” (izdots vienā eksemplārā 1888. gadā) faksimilizdevuma, kurā atspoguļota kristīgās ticības vēsture kādreizējā Livonijā, ko mēdza saukt arī par Marijas zemi.

Viņš pēta arī savu tuvinieku vēsturi, sadarbībā ar Antonu Somu nolēmuši – kāpēc gan nepamēģināt reiz savākt kopā visu dzimtu? Abi pieaicināja vēl vienu dzimtas pārstāvi – Aivaru Raščevski, un nu jau drīz, 4. jūlijā, savas dzimtas mājās Kalupes pagasta Somu koktā notiks trešais dzimtas salidojums.

“Līdzīgi kā tautas spēku stiprina “Latvijas Avīze” ar rosīgo, uzņēmīgo ļaužu stāstiem, tā ģimene gūst dzīves gudrību, izdzīvošanas spītu un pārliecību veiksmei no saviem priekštečiem. No dzimtas koka veidojas stāsts, ja ir stāsts, tad ir arī klausītājs, kurš gūto informāciju spēs nodod tālākām paaudzēm. Savu sakņu izzināšana rada arī piederības apziņu ne vien savai ģimenei, bet arī tautai.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Kura poga spēcīgāka?

Pāvests Francisks, šonedēļ dodoties uz vizīti Čīlē, sarunā ar žurnālistiem lidmašīnā paudis bažas par kodolkara izcelšanās iespēju pasaulē. “Es domāju, ka mēs esam uz pašas robežas,” pāvests sacīja reportieriem, atbildot uz jautājumu par kodolkara briesmām pēc Ziemeļkorejas nesenajiem raķešu un kodolieroču izmēģinājumiem un viltus trauksmes Havajās par raķešu uzbrukumu. “Es patiešām baidos no tā. Ar vienu incidentu pietiek, lai izraisītu lietas,” atzinis Francisks.

Jāpiebilst, ka Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns savā Jaungada uzrunā paziņoja, ka Ziemeļkoreja 2017. gadā pabeigusi kodolprogrammas izstrādi un tagad ķersies pie kodolieroču un raķešu masveida ražošanas. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps janvāra pirmajās dienās tviterī ierakstījis: “Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns nupat paziņoja, ka “kodolpoga vienmēr atrodas uz viņa galda”. Kāds no viņa noplicinātā un bada novārdzinātā režīma, lūdzu, informējiet viņu, ka arī man ir kodolpoga, bet tā ir daudz lielāka & spēcīgāka nekā viņam, un mana poga darbojas!”

Vai deputātu Artusa Kaimiņa un Valda Kalnozola savstarpēja cīkstēšanās dara kaunu Saeimai?
Draugiem Facebook Twitter Google+