Mobilā versija
+1.8°C
Līvija, Līva, Andra
Pirmdiena, 27. februāris, 2017
2. jūlijs, 2015
Drukāt

Ja ir stāsts, ir arī klausītājs

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Vēstures zinātņu doktors, asociētais profesors, Daugavpils Universitātes Latgales pētniecības institūta vadītājs Henriks Soms par uzticamu domubiedru pieņēmis gan “Latvijas Avīzi”, gan žurnālu “Mājas Viesis”. Tos lasa jau kopš šo izdevumu pirmsākuma. Tagad aizņemtības dēļ tos biežāk izskata internetā.

“Šajos preses izdevumos atrodu visaktuālākos vēstures materiālus, ko rakstījuši mani kolēģi, kā, piemēram, vēsturnieki Ēriks Jēkabsons, Ineta Lipša, Juris Ciganovs un citi. Viņu rakstiem ir augsta ticamības pakāpe, fakti gūti no mazāk zināmiem, taču pamatīgi pētītiem vēstures avotiem. Turklāt tie uzrakstīti raitā valodā – kā aizraujoša lasāmviela, tāpēc spēj ieinteresēt plašu sabiedrību. Sākotnēji toreizējo “Lauku Avīzi” pat iesēju, daudzus materiālus esmu arī izgriezis un krājis, jo tie lieti noder gan zinātniskajam darbam, gan pedagogu un studentu izglītošanai.”

Atmodas laikā viņš bijis viens no aktīvākajiem LTF dalībniekiem Daugavpilī, sekojis līdzi visām pilsētas aktualitātēm (Daugavpils Latviešu biedrības veidošanās, vecā Vienības tilta nojaukšana). “Visvairāk man palika atmiņā Daugavpils latviešu sabiedrība, kas apvienojās biedrībā. Daudz lasīju, tā laika laikraksti ļoti atšķīrās no iepriekšējiem… Iepazinu daudzas personības, notikumus. Uz lapiņām izrakstīju informāciju. Izveidoju kartotēku, katalogu. Veidojās mikrostāsti par tā laika notikumiem.” 1992. gadā, pirmoreiz iepazīstot datoru, H. Somam radās ideja veidot elektronisko datu bāzi: “No šīs kartotēkas tapa datu bāze “Latgales dati”, kuras publiskā versija tagad ir skatāma internetā (http://latgalesdati.du.lv/). Tajā jau – ap 10 000 personu un 8000 notikumu. Mana lielā iecere – uzrakstīt Latgales vēsturi.” Henrikam Somam bijusi laime veikt darbu arī pie vēsturiskā albuma “Terra Mariana” (izdots vienā eksemplārā 1888. gadā) faksimilizdevuma, kurā atspoguļota kristīgās ticības vēsture kādreizējā Livonijā, ko mēdza saukt arī par Marijas zemi.

Viņš pēta arī savu tuvinieku vēsturi, sadarbībā ar Antonu Somu nolēmuši – kāpēc gan nepamēģināt reiz savākt kopā visu dzimtu? Abi pieaicināja vēl vienu dzimtas pārstāvi – Aivaru Raščevski, un nu jau drīz, 4. jūlijā, savas dzimtas mājās Kalupes pagasta Somu koktā notiks trešais dzimtas salidojums.

“Līdzīgi kā tautas spēku stiprina “Latvijas Avīze” ar rosīgo, uzņēmīgo ļaužu stāstiem, tā ģimene gūst dzīves gudrību, izdzīvošanas spītu un pārliecību veiksmei no saviem priekštečiem. No dzimtas koka veidojas stāsts, ja ir stāsts, tad ir arī klausītājs, kurš gūto informāciju spēs nodod tālākām paaudzēm. Savu sakņu izzināšana rada arī piederības apziņu ne vien savai ģimenei, bet arī tautai.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Stabilitāte noziedzībā

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers šonedēļ prokuratūras gada pārskata sanāksmē paziņoja, ka Latvijā noziedzības līmenis ir stabils, un pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, noziegumu skaits ir pat samazinājies. Jāpiebilst, ka līdzīgus vārdus ģenerālprokurors teicis jau agrāk. Tā, piemēram, prokuratūras gada pārskata sanāksmē 2014. gadā Ēriks Kalnmeiers, vērtējot datus par noziedzīgiem nodarījumiem (toreiz noziegumu skaits gada griezumā bija mazinājies), paudis uzskatu, ka noziedzības samazinājums reālajā dzīvē nav noticis, jo “ir meli, lieli meli un statistika”, taču varot teikt, ka noziegumu skaits ir stabilizējies.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (9)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+