Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
11. decembris, 2014
Drukāt

Ja jūs nodod, tad jūs enerģētiski nokļūstat augstākā līmenī (5)

Ineses Kalniņas fotoIneses Kalniņas foto

Tas nozīmē, ka cilvēku palaiž, lai jūs virzītos tālāk.

Aizejot no vecās dzīves programmas, vienlaikus atklājas jaunas iespējas. Katru reizi, kad cilvēks izjūt galējo sāpju robežu, viņam atklājas arī maksimālā svētība.

Izejot cauri fiziskām ciešanām, atveras astrālais kanāls, savukārt – cauri emocionālām sāpēm – atveras garīgais kanāls.

Garīga vilšanās atver garīgu izeju, attiecīgi garīga vilšanās ved uz smalkākām pasaulēm, un tā bezgalīgi.

Daudzi ļoti bieži un uz ilgu laiku iestrēgst kādā situācijā, tēlā, un tikai caur sāpēm un ciešanām var viņu uzmanību fokusēt uz plašāku dzīves objektivitāti.

Neciest nav iespējams – tas ir ielikts cilvēkā no Dieva, lai dvēsele attīstītos.

Katru reizi, kad cilvēka dvēseli grib celt, atveras viņa iekšējā būtība un viņš kaut ko zaudē…

Bet kāpēc? Tāda ir norise, izvēloties starp pagājušo un nākotni.

Bailes pazaudēt to ērto, ierasto, pazīstamo… jo taču ir jāizvēlas: Bailes vai Mīlestība. Ja cilvēks neuzticas Dievam, viņš sāk spēlēt spēlītes pats ar sevi.

Stratēģisku uzdevumu izstrāde, nesaskaņojot to ar Radītāja programmu, noved pie vilšanās par dzīves jēgu. Cilvēks sapņo kontrolēt katru dienu, minūti un… atkal sāk ciest, kad brūk viņa plāni. Viņam it kā liek ņemt audeklu un krāsas, un zīmēt dzīvi citādāk.

Atkal bailes… saspringums… Lūk, kāpēc nav iespējams neizjust sāpes, kamēr ir piesaistes, ir nosacījumi, bet nav uzticēšanās Augstāku spēku vadībai.

Tāpēc nodevība ir eksāmens jūsu augstākajam “Es”. Jūs nodod – tātad jūs nodod Dieva rokās. Un te jau nenākas izvēlēties, kur iet: Bailēm jādod vieta Mīlestībai un Pieņemšanai.

 

Materiāls no econet.ru

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Tā tiešām ir garīga pilnveidošanās!Tik skaisti,skaidri un smeldzīgi.Protams,ka izpratne par Pārdzīvojuma pieredzes sakrālo nozīmi savai pilnveidei ir smags psiholoģisks darbs ar sevi. Tā nav gānīšanās ,noliegšana vai izstumšana. To var pieņemt tikai cilvēks ,kas dzīvē mācās dzīvot,t.i. augt garīgi.

  2. Jāsāk vienam otru laikam nodot.:) Sanāk ka darīsim svētīgu darbu..
    Vai arī šis ir tikai mierinājums tiem kas ir nodoti un attaisnojums tiem kuri nodeva. Bet tas jau arī nav slikti 🙂

  3. Neciest IR iespējams❗ Shēma ir ļoti vienkārša. Ir tikai pietiekoši pārliecinoši jāpasaka sev un visam visumam – es vairs nevēlos iet ciešanu ceļu. Lai iegūtu pieredzi, kā dēļ mēs arī šeit esam nākuši, pastāv arī citi ceļi. Visas būtnes visumā respektē citu patiesu un brīvu gribu. Vienīgais uzdevums ir tikt vaļā no bailēm. Lai to izdarītu, tās ir jāpiedzīvo, jāpārdzīvo, jāizdzīvo. Tie, kuri visu laiku cieš, nepilda šo mājas darbu. Un vēl. Mūs nevada nekādi augstāki spēki un dievs, izņemot, protams, tos, kuri paši sevi ir labprātīgi nodevuši kalpībā vai pat verdzībā. Ir cilvēki, kuriem ir vajadzīga arī šāda pieredze. Tikai ilgstoši tādā stāvoklī atrodoties, kad tavā vietā izvēli izdara un visu nosaka kāds uzurpators dievs, nekāda attīstība nav iespējama. Neaizmirsīsim, ka dievi esam mēs paši. Mūsu dievs ir mūsu augstākais ES, ar kuru mums jātiecas atkalapvienoties, ja esam izgājuši zemāko slāņu pieredzes ceļu.

  4. Postošs materiāls. Pilnīga nepatiesība, cilvēku programmēšana iziet sāpes un ciešanas. Dievs to nav gribējis. Astrālā mums vispār pagaidām nav ļauts iziet, nepietiek apzināšanās, ja tas notiek, to dara pats cilvēks. Dvēsele un citas daļas attīrās pārveidojot enerģijas un nebūt nav vajadzība iziet galējās sāpju robežas.
    Raksta otrajā pusē kažociņš apmests uz otru pusi. Bāž tik visu vienā maisā…i Mīlestību, i ciešanas, i bailes.

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+