Ja arī kaķis varētu balsot? 0
No rītdienas līdz sestdienai, 30. septembrim, Rīgā varēs kļūt par aculieciniekiem un arī dalībniekiem interesantā mākslas norisē – ielu mākslas festivālā “Mūra lāde”, ko rīko Kaņepes kultūras centrs.
Daudzi droši vien vēl atceras pirmo šādu notikumu Rīgā – festivālu “Blank Canvas”, kas notika 2014. gadā, un tā laikā pilsētvidē tika izveidoti astoņi lielformāta darbi. Iespējams, kādam šis mākslas veids var likties drīzāk kas līdzīgs vandalismam, tomēr ir vērts atvērt acis un prātu plašāk, jo ielu māksla ir sociāli aktīva māksla, tā neslēpjas muzeju krātuvēs un banku seifos, bet runā ar katru tieši. Arī šobrīd Rīgā ir daudz tukšu, drūmu, pamestu ēku un ugunsmūru, kas, tā vien šķiet, gaida, līdz beidzot tiks izmantots to mākslinieciskais potenciāls. “Piemēram, nesen Grieķijā, kad tur bija pati krīzes kulminācija un cilvēku uzticēšanās tradicionālajiem medijiem bija tuvu nullei, tieši pilsētvide kļuva par vietu, kur notika diskusijas, viedokļu apmaiņa, aicinājumi rīkoties. Daļa no šīm sarunām notika ielu mākslas formā, izmantojot vizuālos izteiksmes līdzekļus,” stāsta Kaņepes kultūras centra vadītājs Dāvis Kaņepe.
Festivāla nosaukums “Mūra lāde” saistoties ar asociācijām par pūra lādi, kurās mūsu vecvecāki mēdza salikt visu vērtīgo. “Mēs gribam ikvienam simboliski iedot līdzi “Mūra lādi” – krāšņu, interaktīvu, draudzīgu un atvērtu pilsētvidi.”
Kā būtu, ja pensionāri būtu hiphopa zvaigznes; ja valsti vadītu mākslinieki un kaķiem būtu tiesības balsot? Par šiem ironiski eksistenciālajiem jautājumiem aicina aizdomāties festivāla tēma “iedomātas attiecības” (imaginary relationships), ko interpretēs deviņi mākslinieki – Reinis Pētersons, Artūrs Koršs, Toms Grīnbergs, Inga Bermaka, Paulis Liepa, Laura Aizporiete un Aigars Opincāns no Latvijas, kā arī māksliniece no Igaunijas Līsa Krūsmāgi. Festivāla laikā arī pats Kaņepes kultūras centrs simboliski kļūs par “audeklu”, bet tā iekšpagalmā taps 50 kvadrātmetrus liels mākslas darbs, ko veidos Aleksejs Gordins – Krievijas izcelsmes mākslinieks, kurš dzīvo starp Tallinu un Helsinkiem un kuram piemīt ironisks skatījums uz mūsdienu sabiedrības uzskatiem un robežām. Viņš aktīvi piedalās mākslas izstādēs no 2010. gada, un viņa darbi iekļauti Kiasma Laikmetīgās mākslas muzejā, Tartu mākslas muzejā, kā arī daudzās privātās kolekcijās Igaunijā, Somijā, Krievijā un visā Eiropā. Festivāla laikā Kaņepes kultūras centra iekštelpās notiks interaktīva zīmēšanas akcija kopā ar mākslinieku Sandri Jaundzemu, kurā varēs piedalīties ikviens.
Festivālu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
