Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
2. novembris, 2012
Drukāt

Ja laikus atnāktu pie ārsta…

Foto - LETAFoto - LETA

“Eiropas valstu vidū neesam pēdējie, bet kādi ceturtie no beigām, tādām valstīm kā Rumānijai, Bulgārijai veselības statistikas rādītāji ir sliktāki, bet, protams, mums ir arī kur augt,” Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmatas atvēršanas reizē spriež Slimību profilakses un kontroles centra direktore Inga Šmate.

 

Viņa pauž sarūgtinājumu, ka tieši lauku iedzīvotāji ir vairāk pakļauti dažādu slimību slogam.

Ikgadējais veselības aprūpes statistikas pārskats “Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmata” aptver apjomīgu informāciju par veselības aprūpi un iedzīvotāju veselību – ambulatoro, stacionāro un neatliekamo palīdzību, traumām, onkoloģiju, garīgo veselību, mātes un bērna veselību, iedzīvotāju mirstību un citus datus.

Statistikas dati liecina, ka Latvijā ļoti daudz slimojam ar neinfekcijas slimībām, sirds asinsvadu, onkoloģiskām un plaušu kaitēm.

Palielinās ar cukura diabētu slimo pacientu skaits, piemēram, 2008. gadā uz 
100 000 iedzīvotāju bija 2804 diabētiķu, bet 2011. gadā – jau vairāk nekā 3700. Līdz ar to, kā norāda I. Šmate, valsts veselības aprūpes sistēmā ir vairāk jādomā par endokrinoloģijas attīstību, par diabēta risku izskaidrošanu, ko varētu darīt ģimenes ārsta otrā māsa. “Pašlaik trešdaļai ģimenes ārstu ir otrā māsa, un ir ārstu prakses, kur viņu darbs tiek ļoti labi izmantots, māsas zvana pacientiem, aicinot atnākt pie ārsta. Taču ir arī tādas prakses, kur otrās māsas tika paņemtas tikai finansējuma izmantošanai, bet māsas darbs netiek organizēts un viņa nav noslogota,” atzīst I. Šmate.

Skatu uz kopējo statistiku I. Šmate tomēr neuzskata par ļoti pesimistisku, bet ir sarūgtināta par veselības rādītājiem lauku iedzīvotāju vidū. “Izveidojām tādu kā portretu, kas visvairāk cieš no pašnāvībām vai sirds slimībām, un tie bija lauku iedzīvotāji, vīrieši vecumā ap 40 gadiem, ar kādu no atkarībām – smēķēšanu, alkoholismu vai narkomāniju. Viņi visvairāk mirst jauni vai arī ļoti vēlu nonāk veselības aprūpes sistēmā, kad slimība ir ļoti ielaista un, piemēram, neārstēta diabēta dēļ jau jāamputē kāja. Tas ir slikti gan pašam cilvēkam, gan ģimenei, gan veselības un sociālajai aprūpes sistēmai,” spriež I. Šmate. 
2nov_mirstiba

Statistikas dati par saslimstību un mirstību no ļaundabīgajiem audzējiem uzrāda stabilu tendenci, ka joprojām Latvijas iedzīvotāji pie ārsta vēršas novēlotās stadijās. “Diemžēl Latvijā sievietes pie ārsta vēršas novēloti 3. vai 4. stadijā un tad dažreiz ir tā, ka pat vairs nav ko operēt, jo vēzis ir sagrauzis visus audus. Līdz ar to mirstības rādītāji vēža dēļ ir nemainīgi augsti. Mūsdienās vairs nav jāmirst vēža dēļ, jo to var izārstēt, ja vien cilvēks laikus atnācis pie ārsta,” uzsvēra I. Šmate.

2011. gadā krūts vēzis diagnosticēts 111 sievietēm no 100 tūkstošiem sieviešu. Agrīnās stadijās tas atklāts 62% sieviešu. Ja slimību atklāj novēloti, izredzes nodzīvot piecus un vairāk gadus samazinās līdz 32% gadījumu.

Nāves cēloņu statistikā stabili pirmo vietu ar 54% mirušu iedzīvotāju ieņem mirstība ar asinsrites sistēmas slimībām. “Mūsu vīriešiem nevajadzētu mirt sirds asinsvadu slimību dēļ 40 gadu vecumā,” uzsvēra Slimību profilakses un kontroles centra direktore. “Lai situāciju mainītu, Veselības ministrijā pašlaik strādā pie plāna sirds asinsvadu slimību mazināšanai. Arī mūsu centram nākamajam gadam piešķirts sešdesmit tūkstošu latu finansējums profilaksei. To varēsim izmantot bērnu veselības veicināšanas, sirds asinsvadu saslimšanu novēršanas, onkoloģisko slimību agrīnas diagnostikas un citiem profilakses jautājumiem.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+