Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
2. oktobris, 2014
Drukāt

Ja ļaus nolikt atslēgas, jaunās ģimenes tās nesaņems (10)

Foto: shutterstock.comFoto: shutterstock.com

Līdz šīs nedēļas beigām Valsts prezidentam jāizlemj, ko iesākt ar nule Saeimā pieņemtajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem, kuri paredz saīsināt parādu dzēšanas termiņus, kā arī krietni atvieglot pašu maksātnespējas procedūru. Lielākais atvieglojums – nespējot samaksāt aizdevumu, aizņēmējs atdod mājokļa atslēgas bankai un ir brīvs no atlikušajām parāda saistībām.

Iebilstot pret šiem likuma grozījumiem, divas bankas – “Swedbank” un SEB – pavēstījušas, ka nepiedalīsies valsts atbalsta programmā jaunajām ģimenēm ar bērniem, kurām ar valsts galvojumu samazinātos banku prasītās pirmās iemaksas apmērs 10 līdz 20% apmērā no nekustamā īpašuma vērtības. Ar aptuveni 200 klientiem, kuri “Swedbank” internetbankā bija pieteikušies aizdevumiem mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, bankas darbinieki pārrunās iespējas saņemt aizdevumu bez šī galvojuma.

Latvijas Komercbanku asociācijā (LKA) vēsta, ka par valsts atbalsta programmu vēl interesējusies “Nordea” banka, taču tikai “Swedbank” un SEB jau bija sākušas sadarbības līgumu saskaņošanu ar Latvijas attīstības finanšu institūciju “Altum”, kas valsts vārdā dotu šādus galvojumus. Arī “Nordea” apstiprina: kamēr būs šādi maksātnespējas noteikumi, tikmēr banka atturēsies no līdzdalības valsts atbalsta programmā.

“Swedbank” Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Ainars Balcers teic, ka banka apturējusi savu piedalīšanos valsts atbalsta programmas īstenošanā tāpēc, ka pēc šiem likuma grozījumiem nenovēršami pieaugs pirmās iemaksas apmērs.

Pareģo kredītu sadārdzināšanos

“Likuma grozījumi ne tikai neatrisina problēmas, bet gan rada jaunas gan kredītu ņēmējiem, gan devējiem,” spriež “Swedbank” pārstāvis. “Maksātnespējas procedūrā nekustamais īpašums visdrīzāk tiks pārdots par piespiedu pārdošanas cenu, kas parasti ir aptuveni par 30% zemāka nekā cena brīvā tirgū. Arī procesa administratīvās izmaksas tiek pārliktas uz nodrošinātajiem kreditoriem, kas ir vēl 5 līdz 15% no pārdošanas cenas. Loģiski, ka šo risku mazināšanai bankas būs spiestas palielināt pirmās iemaksas apmēru, tāpat pacelt procentu likmes.”

LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis stāsta, ka bankās iebilst gan pret nolikto atslēgu principu, gan saistību dzēšanas termiņu samazinājumu. Viņaprāt, jaunā kārtība veicinās sabiedrībā vispārēju netikumu – saistības var viegli uzņemties un tikpat viegli arī nepildīt.

“Par nepiedalīšanos valsts atbalsta programmā katra banka izlēma atsevišķi,” skaidro LKA prezidents, “lemjot par kredīta piešķiršanu, bankās vēl nav izdomātas pazīmes, kā atšķirt godīgo maksātāju no negodīgā. Bankas var izvērtēt maksātspēju, ienākumus un riskus, bet ne cilvēka godaprātu. Iznākumā diemžēl būs jācieš arī potenciālajiem godprātīgajiem aizņēmējiem.”

SEB bankas prezidents Ainārs Ozols uzskata, ka politiķu lēmums ieviest tā saukto nolikto atslēgu principu padara bezjēdzīgu valsts atbalsta programmu ģimenēm un ar šiem likuma grozījumiem aizņēmumi mājokļu iegādei kļūšot vēl nepieejamāki. “Pērkot mājokli, turpmāk ģimenēm būs jārēķinās ar ievērojami lielāku pirmo iemaksu – līdzšinējo 10 līdz 20% vietā pat 40 līdz 50% apmērā no īpašuma vērtības. Bet tas nozīmē, ka ģimenēm būs nepieciešami 12 līdz 14 gadi, lai sakrātu naudu pirmajai iemaksai. Turklāt novadu iedzīvotājiem būs ļoti ierobežotas iespējas saņemt hipotekāros kredītus pat tad, ja viņiem pašiem pietiks naudas pirmajai iemaksai,” prognozē Ainārs Ozols.

LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis paredz, ka kreditēšanas strauja samazināšanās negatīvi ietekmēs arī citas nozares, piemēram, būvniecību. Īpaši apdraudēta būs hipotekāro kredītu izsniegšana novados, un cietēji būs iedzīvotāji, kam būs ierobežotas iespējas uzlabot savus dzīves apstākļus. Tāpat cietīs Latvijas biznesa vides vērtējums, investīciju piesaiste un ekonomiskā attīstība.

Eiropā atslēgas nenoliek

SEB bankas pārstāvis Mārtiņš Panke stāsta, ka bankā esot izpētījuši – tā sauktais nolikto atslēgu princips nekur citur Eiropā nav ieviests. Tiesa, tas esot ieviests dažos ASV štatos, kur ģimenes, kas kaut kādu iemeslu dēļ nespēj maksāt, pabalsta valsts vai vietējā pašvaldība. Savukārt maksātnespējas procedūra, kas, viņaprāt, Latvijā jau tā ir viena no liberālākajām Eiropā, ar maksātnespējas termiņu samazināšanu kļūs vēl liberālāka.

Esot ievārīta putra

Saeimas deputāts, partijas “Vienotība” frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis taisnojas, ka ar pieņemtajiem likuma grozījumiem deputāti esot ievārījuši lielu putru. Pēc otrā lasījuma likumprojektā esot atstājuši noteikumu, ka, nepildot saistības ar banku, atslēgas var nolikt arī tāds, kam pieder vairāki nekustamie īpašumi. Bet likumprojektu skatot trešajā lasījumā, savukārt noteica, ka atslēgas var nolikt tikai vienīgā mājokļa īpašnieki. Deputāts domā, ka Valsts prezidents nosūtīs šo likumu atpakaļ un likumprojektu izdosies salabot vēl šīs Saeimas pilnvaru laikā līdz 4. novembrim.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Un .., par to piķis apkārt grozīsies vairāk, bizness sāks atdzīvoties un Jums būs ausis nio siļķes.

  2. Ja esmu paņēmis kredītu, piemēram 19 tūkstošus vienīgā dzīvokļa iegādei (speķa gados), pusi jau esmu nomaksājis un valstī vairāk nav darba, kur pelnīt normālu algu, tad atņemot man dzīvokli banka zaudē pusi no izsniegtā kredīta. Dzīvoklis paliek bankai un tā var piedāvāt atņemto dzīvokli nākošajam īpašniekam par atlikušo daļu + bankas apetītes procentus! Kā bankas šajā gadījumā var būt zaudētājas? Saredzu tikai vienus vienīgus ieguvumus!

  3. Labāk,lai nesaņem atslēgas,nekā pec gada jābrauc prom no Latvijas,jo nevar pavilkt kredītu!

  4. Tas bankas padzit uz turieni no kurienes nakusasparak uzkundzejusas kad iet pie vinam runat tad LOTI LEPNI ATSAKA prieks kam vinas ir vajadzigas lai tikai gutu sev labumu tad nu ari lai aizvacas uz Zviedriju atpakal neviens seit vinas neaicinaja.

  5. Augļotājiem īlens pēcpusē?

  6. Paldies dievam jaunās ģimenes būs pasargātas no nelaimes un dzīvokļi kļūs lētāki

  7. Mājokļi kļūs lētāki, ja cilvēkiem kredītus nedos.
    Otrs- izīrēs ar izpirkuma tiesībām. Tā ka pircēji būs ieguvēji.

  8. Varēja jau nu ielikt virsrakstā, ka tas ir banku apgalvojums, nevis aksioma. Grozies kā gribi, bet mājokļu, kuri nav vajadzīgi to īpašniekiem, mazāk nepaliks. Savukārt, ja samazināsies potenciālajiem pircējiem pieejamās kopējās naudas apjoms, tas nozīmē, ka nenovēršami samazināsies mājokļu cenas. Tā rezultātā sākotnēji tik pie “atslēgām” būs tikpat viegli/grūti, vai varbūt mazliet grūtāk, nekā līdz šim, taču ilgtermiņā katra šāda ģimene par savu mājokli samaksās MAZĀK.
    Visticamāk, ka būs arī pamatīgas teritoriālās atšķirības. No Rīgas attālās mazpilsētās, iespējams, vairs vispār nekreditēs mājokļus – cenas nokritīs līdz tādam līmenim, kuru var sakrāt un vēl kaut ko aizņemties īstermiņā. Savukārt, kreditēšanu Rīgā likuma grozījumi nemaz tik ļoti neietekmēs.

  9. Pie mums pārāk spēcīgs augļotāju lobijs, nevēlam, par tiem deputātiem, kuriem bankas aizdevušas lielas summas – uzpirkti.
    Pietiks grūst tautu augļotāju verdzībā uz mūžu, lai dārgāki kredīti, konkurence cenas izlīdzinās, beigās tāpat neadekvāti aptīra.
    Riskiem abām pusēm jābūt vienlīdzīgiem, kredīta objekta vērtējums ņemšanas brīdī, pirmā iemaksa, augļotāju % sadārdzinājums.

  10. Skandinaavu bankas buutu korekti nahrenizeet no shejienes.Tas vispirmaam kaartaam, Jaut. Ja ir noregistreeta Ipashuma kiila pret izsniegtu krediitu, ko un kas tur veel grib jaaties?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā?ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+