Foto – Timurs Subhankulovs

Ja mani aicinās, nākšu. Saruna ar ECT tiesnesi Inetu Ziemeli 22

Aizvadītajā gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir pasludinājusi vienu Lielās palātas spriedumu lietā pret Latviju, astoņus palātas spriedumus, kā arī 13 palātas un trīs tiesnešu sastāva nolēmumus par lietas nepieņemamību. Daudzi pieteikumi ir noraidīti viena tiesneša sastāvā, kā acīm redzami nepieņemami. Tiesa ir skatījusi ļoti plašu jautājumu loku. Tas cita starpā ietver padomju laikā Vņešekonombankā noguldīto ieguldījumu iesaldēšanu, bērnu pārrobežu aizvešanas strīdu izskatīšanu Latvijas tiesās, sociālās aprūpes centru režīma un piespriesto medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atbilstību tiesībām uz brīvību. Kopumā tiesa ir piespriedusi Latvijas valstij kompensācijās cietušajiem izmaksāt 76 000 eiro. Daļa no spriedumiem, kuros konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi, vēl nav stājušies spēkā, tādēļ izmaksātās kompensācijas ir mazākas. “Maxima” traģēdijā cietušo advokāti jau izteikušies, ja Latvijas tiesas neapmierinās pieteikto prasību par miljoniem eiro no “Maxima” īpašniekiem, būvniekiem un Rīgas domes, tad sniegs prasību Strasbūras tiesā. Ne vienmēr Latvijā izprot, ko var iztiesāt ECT. Tiesā nereti sūdzas cietumnieki, kā arī tādas personas, kuras cer kompensācijās saņemt lielas naudas summas. Reizēm rodas iespaids, ka cilvēktiesības zināmā mērā kļūst par slaucamu govi ienākumu izsišanai. ECT palātas prezidente, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele viesojās redakcijā un pastāstīja, ko ECT īsti dara. Tiesnesi izvaicāja žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Māra Libeka.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

I. Ziemele: – Tikai tad, ja valsts tiesu sistēma, tātad arī Latvijas, nespēj iztiesāt cilvēktiesību strīdus un problēmas, kas radušās tepat uz vietas, ikvienam ir tiesības sniegt prasību Strasbūras tiesā. Tomēr, lai lietu pieņemtu ECT, ir jāatbilst virknei prasību. To var darīt vai nu pēc Augstākās tiesas galīgā nolēmuma, vai Satversmes tiesas sprieduma, jo ir gadījumi, kad pirms prasības iesniegšanas ECT obligāti ir jāvēršas Konstitucionālajā tiesā.

V. Krustiņš: – Latvijā tiesājas gadiem…


CITI ŠOBRĪD LASA

– Ir, protams, atsevišķas lietas, kuras ievelkas. Taču nepieciešams arī saprast, ka tiesas spriešana nav vienkārša lieta. Atrast pareizo līdzsvaru tiesvedības savlaicīgumam un kvalitātei nav viegli. Tas nav vienkārši arī ECT. Papildus tam nāk fakts, ka tiesāšanās jeb strīdu risināšana tiesas ceļā ir Eiropas modernās kultūras iezīme.

– Tātad Eiropa nevar būt mums izpalīdzīga ar ātrākiem, efektīvākiem un pat taisnīgākiem spriedumiem?


– Taisnīgas tiesas valstij izmaksā dārgi. Jo mazāka valsts, jo šīs izmaksas uz katru iedzīvotāju proporcionāli būs lielākas. Tāpēc lielajā Vācijā tās ir mazākas nekā Latvijā. Garie tiesvedības procesi ir raksturīgi visai Eiropai. Tomēr Zviedrijā, acīmredzot ņemot vērā šīs realitātes, izteikti ir rakstveida procesi un administratīvās lietas, kuras ir tehniska rakstura (nodokļu lietas). Tās izskata pamatā vienā vai divās tiesu instancēs. Augstākajā tiesā nokļūst ļoti maz lietu.

Gan ECT, gan citu demokrātisko valstu pieredze noteikti noder Latvijai, un, ja tā nebūtu izmantota, ja ECT spriedumi nebūtu ievēroti, iespējams, šodien situācija būtu citāda.

Patīkami, ka ar šā procesa starpniecību Latvijas tiesu praksē un likumdošanā ir vērojami jūtami uzlabojumi. Esmu vairākkārt minējusi, ka, pateicoties 2005. gada Kriminālprocesa likumam, kas cita starpā mēģināja ievērot ECT standartus, par kuriem uz to brīdi jau bija daudzi spriedumi pret Latviju, ir likvidēta padomju laika prakse, kad apcietinājumā cilvēks varēja atrasties gadiem, gaidot tiesas sēdi. Jaunais kriminālprocesa likums uzliek par pienākumu otrās instances (apgabaltiesas) tiesnešiem pēc zināma likumā noteiktā laika pārliecināties, izanalizēt, pat ja cilvēks nav sūdzējies, vai brīvības ierobežojums vēl ir nepieciešams.

Reklāma
Reklāma

– Vai juridisko precedentu prakse iedarbojas uz Latviju?


– Tikko ECT pieņem kādu spriedumu, tā masu mediji informē sabiedrību, vai lieta ir vai nav zaudēta un cik liela kompensācija valstij ir jāizmaksā prasības iesniedzējam. Diemžēl šī informācija ir ļoti šaura, bez dziļāka konkrētas lietas vērtējuma par to, vai attiecīgajā jomā, par kuru spriedusi tiesa, Latvijā ir sakārtota sistēma un mehānismi atbilstoši tiesiskuma un demokrātijas principiem. ECT ir objektīvs ārpus Latvijas stāvošs tiesiskuma auditētājs, kas spēj sniegt objektīvu problēmas vērtējumu.

ECT laika posmā no 2010. līdz 2013. gadam ir pieņēmusi 39 spriedumus un, protams, daudz vairāk cita rakstura nolēmumus, bet, koncentrējoties uz spriedumiem, tie pievēršas visplašākajai tematikai.Šo nolēmumu analīze pēc būtības sniedz iespēju Saeimai un valdībai nākt ar konkrētu plānu, kas ir pilnveidojams Latvijas tiesiskajā vidē. Ar tiesiskuma nostiprināšanu saistītās problēmas ir jāsāk risināt jau izglītības sistēmā, tomēr dziļa un visaptveroša ECT spriedumu analīze un neaprobežošanās ar kompensācijas izmaksu un apspriešanu publiskā telpā ir reāls veids, kā gūt idejas un risinājumus plašākām problēmām vai jautājumiem krimināltiesību, civiltiesību, administratīvo tiesību jomā utt. Neesmu redzējusi (vai vismaz tas nav ticis plaši apspriests publiskā telpā) tādu analīzes un politikas dokumentu Saeimas un valdības līmenī šajos gados, kas visaptveroši un sistemātiski izanalizētu problēmas tiesiskuma principa darbībā valstī un kas, izmantojot arī ECT norādījumus, liktu priekšā darāmo darbu sarakstu.

– Tieslietu ministrijas departamenti?


– Likumos ir ne viena vien novēršama problēma. Tas ir gan Tieslietu ministrijas un specializēto ministriju, gan Saeimas darba lauks. Virkne pēdējā laika ECT spriedumu ir par problēmām iekšlietu sistēmā. Domāju, ka spriedumi tādās lietās, kā, piemēram, Timofejevi, Holodenko, Vovruško un Sorokini, būtu nopietni analizējami.

Nevajag meklēt ļoti tālu, pietiktu, ja labās domas pasmeltos Cilvēktiesību tiesas spriedumos – tās tur burtiski plūst. Atgādināšu, ka vēl ne tik sen Latvijas tiesām bija problēma izspriest, cik kritisks drīkst būt žurnālists savās publikācijās, piemēram, pret valdības ministru. Par laimi, tiesas, šķiet, ar to ir tikušas galā. Bet līdz tam tiesām nebija skaidrības, kādā vērtībā ir žurnālista vārda brīvība un ka politiķa privātā dzīve nav vienādi aizsargājama, un kā līdzsvarot sabiedrības un konkrēto personu tiesības. ECT judikatūra jau pirms 30 gadiem bija pateikusi, ka žurnālists drīkst izmantot pat provokatīvu valodu, lai informētu sabiedrību par būtiskiem jautājumiem, kas sevī ietver arī politiķu privāto dzīvi.

M. Libeka: – Nesen žurnālists interesējās par Valsts prezidenta veselības stāvokli, uzdeva jautājumus. Bet viņa pilsoniskā interese netika apmierināta, jo teica, ka tādi jautājumi esot nepieklājīgi. 


– Tie bija provokatīvā izteiksmes formā uzdoti jautājumi, un to, kā jau teicu, var darīt. Cits žurnālists varbūt vaicātu citā formā. Tomēr, ja sabiedrība uzskata, ka tai ir jābūt informētai par valsts augstāko amatpersonu veselību, tad žurnālistam ir tiesības šādu jautājumu uzdot. Piebildīšu, ka Eiropā tieši šajā jautājumā ir bijušas atšķirības starp valstu kultūrām. Piemēram, Francijā šādas informācijas sniegšana arī ir ļoti jutīgs jautājums.

– Kā no jūsu viedokļa strādā tiesībsargs?


– Labi strādā. Tiesībsargs nevar pieņemt juridiski saistošus lēmumus, viņa uzdevums ir aktualizēt problēmu un informēt par to Saeimu un valdību. Bet jautājums ir par to, vai tiesībsargs tiek pietiekami sadzirdēts politiskajā elitē, masu medijos…

– Mūsu tiesībsargs ir ļoti bīstamā situācijā. Diemžēl latviešu mediji par to nerunā. Samērā nesen ombudsmens Jansons uzdrošinājās izteikties par tādu sāpīgu jautājumu kā latviešu valodas mācīšana. Tas beidzās ar to, ka vienīgais krievvalodīgais laikraksts bija satraucies, vai tad tiesībsargu neatcels? Melns uz balta bija rakstīts, ka “Saskaņas centram” ir jāpieprasa viņa demisija. 


– Kad beidzas jūsu pilnvaru laiks ECT?


– 2015. gada oktobrī.

– …un Levita kungam?


– Arī ap to pašu laiku.

– Tad jau jums ir jāsagatavo augsne atceļam uz Rīgu! Latvijai vajag izglītotus ļaudis ar Eiropā smeltu pieredzi, bet tie, kam tāda ir, nemaz nesteidzas savas zināšanas ieguldīt savā valstī, viņi pieraduši pie Rietumval-stu labumiem un nevēlas braukt mājās.


– Ja mani aicinās, nākšu. Esmu kolēģiem Latvijā teikusi, ka esmu gana ilgi bijusi ECT, ieņemu tajā svarīgu amatu ar lielu atbildību, bet, ja manas zināšanas un pieredze ir nepieciešamas, esmu gatava pat atkāpties no sava pašreizējā amata un braukt agrāk atpakaļ uz Latviju.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT!