Ja nav darba, jāatgriežas skolā 0
Vispirms valsts tērē naudu jauniešu izglītošanai skolā, bet pēc tam maksā vēlreiz, jo daļu no skolā apgūstamajām prasmēm jaunie cilvēki pēc tam atkal mācās tā saucamajos bezdarbnieku kursos. Tas atklājās pirmdien notikušajā konferencē “Kā uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti?”, kurā viens no galvenajiem uzsvariem bija likts uz jauniešu nodarbinātību.
Jaunieši bezdarbnieki patlaban ir aktuāla problēma visā Eiropas Savienībā (ES). Spānijā un Itālijā bez darba ir pat aptuveni puse jauniešu. Tāpēc pēc Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barozu ierosinājuma astoņās ES valstīs, tostarp Latvijā, izveidotas rīcības grupas jauniešu bezdarba mazināšanai.
Kā konferencē uzsvēra Labklājības ministrijas Darba departamenta direktors Imants Lipskis, divas trešdaļas Latvijas jauno bezdarbnieku (tādu ir ap 10 000 ar zemu izglītības līmeni) jāatgriež skolas solā. Viņš arī atgādināja, ka 8. maijā valdība nolēmusi pārdalīt ES struktūrfondu līdzekļus tā, lai 4,3 miljoni latu tiktu tērēti 15 000 jauniešu apmācībai profesionālās izglītības iestādēs – gada vai pusotra gada laikā jaunie bezdarbnieki varēs apgūt kādu profesiju. Iecerēti arī citi pasākumi nodarbinātības veicināšanai. Piemēram, finansiāls atbalsts jaunieša nokļūšanai līdz darbam, ja darbavieta atrodas tālu no dzīvesvietas.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Pakalpojumu departamenta direktore Inese Kalvāne stāstīja, ka jauniešiem bezdarbniekiem tiek piedāvāta arī profesionālā un neformālā apmācība.
Ja jaunie bezdarbnieki izvēlas apgūt jaunu profesiju, visbiežāk viņi izvēlas mācīties konditora arodu, otrā populārākā profesija ir grāmatvedis, trešā – informācijas ievadīšanas operators. Savukārt, apgūstot prasmes, jaunieši visbiežāk izvēlas mācīties angļu valodu un datorzinības grupās, kas paredzētas personām bez priekšzināšanām.
Ja jau skolā informātika un lielākoties arī angļu valoda ir obligāts mācību priekšmets, kāpēc jaunieši šīs prasmes nav apguvuši tur, vaicāju I. Kalvānei. Viņa atbildēja, ka šī problēma tiešām būtu izpētes vērta. NVA pārstāve nepiekrita, ka tas varētu liecināt par sliktu izglītības kvalitāti Latvijā. Drīzāk būtu jājautā jauniešiem, ko viņi darījuši skolā, kāpēc nav apguvuši šīs prasmes. I. Kalvāne pieļāva, ka skolā jaunieši tikai “izspieduši” kādu atzīmi attiecīgajos priekšmetos, bet, nonākot bezdarbnieku rindās, sapratuši, ka zināšanas vajadzīgas un NVA piedāvātajos kursos mācās ar lielāku motivāciju. “Protams, var jautāt, kāpēc gan vēlreiz tērēt nodokļu maksātāju naudu. Taču es uzskatu, ka jaunietim tomēr ir jādod vēl viena iespēja,” sprieda I. Kalvāne.
Karjeras portāla “CV- Online Latvia” biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš secināja, ka visbiežāk jaunie bezdarbnieki nezina svešvalodas, taču viņiem piemīt arī citi mīnusi, kas padara šos jauniešus nepievilcīgus darba devēju acīs, – viņiem nav darba pieredzes, viņi ir nepārliecināti un nedroši. Lai veiksmīgāk iekļautos darba tirgū, viņiem bieži vien jāapgūst tieši sociālās prasmes – māka prezentēt sevi, sadarboties ar citiem. Vairāki konferences dalībnieki uzsvēra, ka nepieciešams panākt, lai jau pamatskolā jaunietis domātu par savu nākotnes karjeru. Lai tas notiktu, nepieciešams arī attiecīgi apmācīt pedagogus. Taču reizi mēnesī runāt ar skolēniem būtu jānāk arī karjeras konsultantam.
Uzziņa Latvijā bez darba ir 26 procenti jauniešu vecumā līdz 24 gadiem; kā bezdarbnieks reģistrējies 15 791 jaunietis. * 71 procentam no jaunajiem bezdarbniekiem nav nekādas profesijas – viņi ieguvuši tikai pamatizglītību vai vidējo vispārējo izglītību. * 21 procents jauno bezdarbnieku ieguvuši profesionālo izglītību, bet septiņi procenti ir ar augstskolas diplomu. * 40 procenti jauno bezdarbnieku jau ieguvuši darba pieredzi, taču lielākoties strādājuši mazkvalificētus darbus, piemēram, par palīgstrādnieku vai pārdevēju. * Jauniešu vidū ir daudz mazāk ilgstošo bezdarbnieku nekā citās vecumā grupās. Tas nozīmē, ka lielākā daļa gados jauno bezdarbnieku spēj darbu atrast gada laikā.
Padomi jaunietim * Vēl skolas solā sēžot, paraugies uz sevi kritiski un padomā, cik nākotnē būsi veiksmīgs darba tirgū. * Seko jaunākajām darba tirgus tendencēm un izmanto iespējas strādāt brīvprātīgo darbu, jo arī tā ir darba pieredze, ko nākotnē ņems vērā darba devējs. |
