Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
19. augusts, 2016
Drukāt

Kā sokas ar suitu kultūrtelpas saglabāšanu? (2)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Šodien tiek parakstīts nodomu protokols par sadarbību suitu kultūrtelpas saglabāšanā. Apņemšanos paraksta UNESCO, Kultūras ministrijas, Nacionālā kultūras centra, etniskā kultūras centra “Suiti”, kā arī Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novadu pārstāvji.

 

Dace Martinova, biedrības “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” vadītāja: “Visas aktivitātes tradīciju saglabāšanā, popularizēšanā, festivālu organizēšanā – suiti darījuši paši, finansējums no valsts nav bijis itin nekāds. Ne izstrādāta valsts atbalsta programma, ne darīts kas cits. Finansējums lielākoties piesaistīts, izmantojot projektus. Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs piedāvā speciālistus, ja nepieciešami padomi vai palīdzība, tomēr lielākoties vajag palīdzību tieši naudas izteiksmē. Visa attīstība notiek ar cilvēku pašiniciatīvu un pašziedošanos. Kopumā šajos gados izdarīts ļoti daudz. Piemēram, Alsungas vidusskolā notiek suitu novadmācība. Ļoti daudz darīts, lai atdzimtu dažādas muzicēšanas tradīcijas – gan kokles, gan dūdu spēle būtībā bija panīkusi. Ik pēc trim četriem gadiem rīkojam starptautisko Burdona festivālu. Pērn Alsungā pirmo reizi notika suitu deju svētki. Izveidota arī izstāde par suitu deju vēsturi. Tāpat esam izveidojuši suitu mantojuma krātuvi, kur atrodas ļoti daudz senlietu. Dažādos pašvaldības projektos restaurēti tautas nami un kultūras centri. Iekļaušana UNESCO sarakstā finansiāli neko nav devusi, jo priekšrocības projektos tas nesniedz, bet dod popularitāti.”

 

Ilga Leimane, etnogrāfiskā ansambļa “Suitu sievas” vadītāja: “Suitu kultūrtelpa mums jāsaglabā par katru cenu. Tās nav uzspiestas iegribas. Ja ne mēs – kas tad? Ja ne tagad – kad tad? Cenšamies, lai viss paliktu mantojumā nākamajām paaudzēm – lai varam lepoties! Ne tikai dziedam, esam ļoti daudz darījuši, lai suiti parādītos grāmatās. Mūsu novadā ir suitu mācību grāmata, kuru var izmantot kā mācību līdzekli skolās. To izstrādāja vietējie pedagogi, un tajā ir aprakstīta gan ģeogrāfija, gan vēsture, gan māksla, arī mājturība, mūzika, latviešu valoda. Mēs esam Latvijas daļa un Latvijas bagātība, tāpēc nevajadzētu atdalīt suitus no Latvijas. Ja mēs varam kaut ko izdarīt, tad tas ir visas Latvijas ieguvums. Gudri ļaudis gan spriež, ka mazs novadiņš nevar pastāvēt, bet nav svarīgi, vai esam lieli vai mazi, – mēs par to stāvam un krītam! Nodomu protokolu parakstīt ir ļoti svarīgi, jo tajā iesaistītas trīs pašvaldības, kurās ir suitu kultūrtelpa. Vai protokols būtiski palīdzēs – redzēsim! Skaidrs, ka uz priekšu jāiet pamazām, bet mēs arī negaidām, ka saņemsim kādu palīdzību – paši ļoti daudz rakstām projektus un visām problēmām vienkārši ejam pāri!”

 

Aivars Sokolovskis, Alsungas novada domes priekšsēdētājs: “Pats neatliekamākais darbs, kas būs jāveic tuvākajā laikā, ir Alsungas pils saglābšana, kas burtiski brūk. Tam gribam piesaistīt Eiropas finansējumu. Bez Alsungas pils, kuru ilgus gadus īpašumā turēja Šverinu dzimta, īpaši grāfs Johans Ulrihs fon Šverins, tādi suiti nemaz nebūtu. Tieši viņš radīja teicienu “suiti”, kas bija viņa svīta – katoļticīgi ļaudis, kas tērpti krāšņās drēbēs. Tieši tāpēc ir tik svarīgi saglabāt Alsungas pili – ja nav pils, tad nav arī suitu. Ja pils sagrūs, tad deputātus UNESCO, visticamāk, iekals mūrī. Otrs projekts, kam vajag atbalstu, ir tautas tērpu aušana, lai visiem suitiem būtu tautas tērpi. Tautas tērps nav lēts prieks – savu tērpu sagādāju pats, iztērējot vismaz 500 eiro. Svarīgi, ka tautas tērpus audīs un šūs tepat uz vietas, izņemot jostas. Tāpat ceram sākt remontēt austuves telpas. Godīgi sakot, līdz šim man UNESCO neko nav devis un neesmu jutis, ka tagad būtu iespēja tikt pie kādas garantētas naudas. Kultūrkapitāls mums naudu dod kokles spēles apmācībai, bet cik ilgi? Lielākoties atbalstu sniedz pašvaldība, bet vajadzētu arī valsts atbalstu. Diemžēl nav izstrādāta nekāda valsts atbalsta programma. Ir svarīgi rūpēties gan par suitiem, gan līdzīgām kultūrtelpām citos novados.”

 

UZZIŅA

* Kopš 2009. gada suitu kultūrtelpa ir iekļauta UNESCO Nemateri­ālā kultūras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama glābšana, sarakstā.

* Šodien parakstītais nodomu protokols paredz turpināt iesākto sadarbību, rūpējoaties par suitu kultūrtelpas saglabāšanu, sekmējot suitu nemateriālā kultūras mantojuma dzīvotspēju un attīstību.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Suiti ir tiešām izdarījuši ļoti daudz. Visai Latvijai. Bez naudas, ar sirdsdegsmi, ar gribēšanu, ar varēšanu, ar darīšanu. Ir prieks pabūt suitos un sadraboties ar suitiem! Tas spēks, kas ir suitenēs- gara spēks un augstas raudzes iekšējā inteliģence, reti kur citur sastopams. Tā varēšana un spēja izdarīt ir apskaužami lieliska. Tas sava novada izcili gudrais patriotisms- tas ir tas, ko visai Latvijai vajadzētu mācīties no suitiem! Diženi turas šis mazais novadiņš! Lai izdodas viss arī turpmāk! Tās emocijas, ko var gūt suitos- tās ir unikālas! Katru reizi, kad iznāk kāda ņemšanās ar suitiem, saņemu dižu pozitīvās enerģijas šalti, kas darbojas vēl ilgi pēc tam!
    Paldies! Suiti turas un turēsies! Rā, tā viš i un būs!

  2. Naudu naudu naudu.Dodiet naudu.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (2)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+