Publicitātes foto

Kā sokas ar suitu kultūrtelpas saglabāšanu? 2

Šodien tiek parakstīts nodomu protokols par sadarbību suitu kultūrtelpas saglabāšanā. Apņemšanos paraksta UNESCO, Kultūras ministrijas, Nacionālā kultūras centra, etniskā kultūras centra “Suiti”, kā arī Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novadu pārstāvji.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām
Lasīt citas ziņas

Dace Martinova, biedrības “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” vadītāja: “Visas aktivitātes tradīciju saglabāšanā, popularizēšanā, festivālu organizēšanā – suiti darījuši paši, finansējums no valsts nav bijis itin nekāds. Ne izstrādāta valsts atbalsta programma, ne darīts kas cits. Finansējums lielākoties piesaistīts, izmantojot projektus. Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs piedāvā speciālistus, ja nepieciešami padomi vai palīdzība, tomēr lielākoties vajag palīdzību tieši naudas izteiksmē. Visa attīstība notiek ar cilvēku pašiniciatīvu un pašziedošanos. Kopumā šajos gados izdarīts ļoti daudz. Piemēram, Alsungas vidusskolā notiek suitu novadmācība. Ļoti daudz darīts, lai atdzimtu dažādas muzicēšanas tradīcijas – gan kokles, gan dūdu spēle būtībā bija panīkusi. Ik pēc trim četriem gadiem rīkojam starptautisko Burdona festivālu. Pērn Alsungā pirmo reizi notika suitu deju svētki. Izveidota arī izstāde par suitu deju vēsturi. Tāpat esam izveidojuši suitu mantojuma krātuvi, kur atrodas ļoti daudz senlietu. Dažādos pašvaldības projektos restaurēti tautas nami un kultūras centri. Iekļaušana UNESCO sarakstā finansiāli neko nav devusi, jo priekšrocības projektos tas nesniedz, bet dod popularitāti.”

Ilga Leimane, etnogrāfiskā ansambļa “Suitu sievas” vadītāja: “Suitu kultūrtelpa mums jāsaglabā par katru cenu. Tās nav uzspiestas iegribas. Ja ne mēs – kas tad? Ja ne tagad – kad tad? Cenšamies, lai viss paliktu mantojumā nākamajām paaudzēm – lai varam lepoties! Ne tikai dziedam, esam ļoti daudz darījuši, lai suiti parādītos grāmatās. Mūsu novadā ir suitu mācību grāmata, kuru var izmantot kā mācību līdzekli skolās. To izstrādāja vietējie pedagogi, un tajā ir aprakstīta gan ģeogrāfija, gan vēsture, gan māksla, arī mājturība, mūzika, latviešu valoda. Mēs esam Latvijas daļa un Latvijas bagātība, tāpēc nevajadzētu atdalīt suitus no Latvijas. Ja mēs varam kaut ko izdarīt, tad tas ir visas Latvijas ieguvums. Gudri ļaudis gan spriež, ka mazs novadiņš nevar pastāvēt, bet nav svarīgi, vai esam lieli vai mazi, – mēs par to stāvam un krītam! Nodomu protokolu parakstīt ir ļoti svarīgi, jo tajā iesaistītas trīs pašvaldības, kurās ir suitu kultūrtelpa. Vai protokols būtiski palīdzēs – redzēsim! Skaidrs, ka uz priekšu jāiet pamazām, bet mēs arī negaidām, ka saņemsim kādu palīdzību – paši ļoti daudz rakstām projektus un visām problēmām vienkārši ejam pāri!”

CITI ŠOBRĪD LASA

Aivars Sokolovskis, Alsungas novada domes priekšsēdētājs: “Pats neatliekamākais darbs, kas būs jāveic tuvākajā laikā, ir Alsungas pils saglābšana, kas burtiski brūk. Tam gribam piesaistīt Eiropas finansējumu. Bez Alsungas pils, kuru ilgus gadus īpašumā turēja Šverinu dzimta, īpaši grāfs Johans Ulrihs fon Šverins, tādi suiti nemaz nebūtu. Tieši viņš radīja teicienu “suiti”, kas bija viņa svīta – katoļticīgi ļaudis, kas tērpti krāšņās drēbēs. Tieši tāpēc ir tik svarīgi saglabāt Alsungas pili – ja nav pils, tad nav arī suitu. Ja pils sagrūs, tad deputātus UNESCO, visticamāk, iekals mūrī. Otrs projekts, kam vajag atbalstu, ir tautas tērpu aušana, lai visiem suitiem būtu tautas tērpi. Tautas tērps nav lēts prieks – savu tērpu sagādāju pats, iztērējot vismaz 500 eiro. Svarīgi, ka tautas tērpus audīs un šūs tepat uz vietas, izņemot jostas. Tāpat ceram sākt remontēt austuves telpas. Godīgi sakot, līdz šim man UNESCO neko nav devis un neesmu jutis, ka tagad būtu iespēja tikt pie kādas garantētas naudas. Kultūrkapitāls mums naudu dod kokles spēles apmācībai, bet cik ilgi? Lielākoties atbalstu sniedz pašvaldība, bet vajadzētu arī valsts atbalstu. Diemžēl nav izstrādāta nekāda valsts atbalsta programma. Ir svarīgi rūpēties gan par suitiem, gan līdzīgām kultūrtelpām citos novados.”

UZZIŅA

* Kopš 2009. gada suitu kultūrtelpa ir iekļauta UNESCO Nemateri­ālā kultūras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama glābšana, sarakstā.

* Šodien parakstītais nodomu protokols paredz turpināt iesākto sadarbību, rūpējoaties par suitu kultūrtelpas saglabāšanu, sekmējot suitu nemateriālā kultūras mantojuma dzīvotspēju un attīstību.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.