Foto – LETA

Kā vērtējat Latvijas Televīzijas valdes darbu? 5

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) līdz 24. februārim vērtēs līdzšinējo Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļu darbu. No tā atkarīgs, vai līdzšinējā valde, kuras pilnvaras beidzas 8. aprīlī, turpinās darbu vai arī konkursa kārtībā tiks meklēta jauna LTV vadība. Aptaujāju NEPLP Sabiedriski konsultatīvās padomes pārstāvjus.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Baiba Strautmane, Latvijas Žurnālistu asociācija: “Valdei ir izdevies izkustināt LTV no mirušā punkta, kur tā bija nonākusi Kota vadībā. Ir atsevišķas veiksmīgas lietas, taču skaidrs, ka lielo TV diskusiju jomā tik labi nav gājis. Bijuši dažādi mēģinājumi, bet tāda raidījuma kā kādreiz “Dombura šovs” nav. Ziņas nonākušas normālā stāvoklī, taču varētu vēlēties daudz vairāk oriģinālsatura. Kopumā virziens ir pareizs, bet to izdevās panākt, daļēji pateicoties diezgan lielajām naudas summām, kuras bija LTV rīcībā pēdējos divos gados. Jau šogad tādas summas vairs nebūs un neturpināsies daudzi iesāktie raidījumi, kas parāda, ka ir problēmas ar finanšu plānošanu – pēkšņi sapratuši, ka naudas nav. Tāpat LTV daudz intensīvāk jāaudzē savs intelekta resurss – joprojām nav cilvēka, kas varētu, piemēram, komentēt ekonomikas vai finanšu jautājumus. Žurnālistu asociācijas viedoklis – nepieciešams valdes izvērtējums un konkurss.”

Andrejs Ēķis, biedrība “Eizenšteins un dēli”: “No LTV gaida ļoti daudz, tāpēc valdei darbs nav viegls. Man patīk, kā strādā valdes priekšsēdētājs Ivars Belte. Viņš ir politiski neangažēts, kas LTV līdz šim pietrūka. Viņš māk LTV pozicionēt, un redzam, ka LTV vairs nelamā. Viņš lielu kārti liek uz seriālu un jaunu produktu veidošanu jauniešiem. Uzskatu, ka valdi nevajadzētu raustīt – vēl vienu termiņu noteikti tai vajadzētu strādāt. Vienīgais mīnuss ir LTV7, kam nav skaidra pozicionējuma. Deķi uz savu pusi velk gan kanāla krievu puse, gan sporta puse. Kanāls beigās jāatdod kādam vienam.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Arturs Vaiders, Latvijas Sporta federāciju padome: “Kopumā ir sperts solis uz priekšu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Pro­gramma neapšaubāmi kļuvusi interesantāka un daudzveidīgāka. Būtiskākais jautājums ir par LTV7, kas ir atstāts novārtā, mēģinot bīdīt LTV jauno kanālu krievu valodā. LTV7 izskatās ja ne gluži kā miskaste, tad noteikti kā rasola bļoda, kam trūkst skaidras koncepcijas – vai tas ir sporta, kultūras, krievu, vēl kāds cits kanāls. Līdz ar to kanāls zaudē arī skatītāju. Nedaudz pozīcijas zaudējis sports. Nesaprotu, kāpēc šogad netranslēja Eiropas čempionātu daiļslidošanā, kāpēc nerādīja pasaules čempionātu kamaniņu sportā? Grūti teikt, vai bija problēmas ar licenci vai pārāk dārgas translācijas, vai vienkārši “Via­sat” pārtrumpoja, bet pozīcijas ir zaudētas. Jāņem arī vērā, ka iepriekšējo gadu atvēziens samazināsies. Daļa raidījumu parādās un pazūd – trūkst konsekvences. Var apšaubīt plānošanu no finansiālā viedokļa, jo projekti bieži vien ir pārlieku dārgi. Pēctecība ir svarīga, tāpēc visloģiskāk būtu LTV valdi izraudzīties konkursā, kurā var piedalīties arī līdzšinējie valdes locekļi.”

Toms Meisītis, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija: “Nevērtējot valdi, bet runājot par saturu, viena no fundamentālajām diskusijām, kas bijusi pēdējā laikā – jautājums par integratīvo pieeju – visas speciālās tēmas un sabiedrības interese tiek atspoguļotas sabiedriskās TV saturā integratīvi cauri visai programmai, lai nebūtu tā, ka katrai interešu grupai veidotu savu satura bloku, bet lai tēmas būtu pieejamas un saprotamas plašākai sabiedrības daļai. Joprojām pietrūkst sabiedrībai pieejama un saprotama sabiedriskā medija novērtējuma. Tas būtu jāveic vismaz reizi gadā. Ar šādu vērtējumu līdz šim nav veicies. Tas mums kvalitatīvi parādītu, kā viss strādā, un izslēgtu individuālu cilvēku subjektīvus novērtējumus “patīk” un “nepatīk” līmenī.”