Lai skola nebūtu tikai vieta, kur paēst. Skolotāji vērtē bēgļu bērnu izglītošanu 3
Jaunā mācību gada sākumā portāls LA.lv saviem lasītājiem piedāvā rakstu sēriju par gatavošanos skolas gaitām .
“Bija skolotāji, kuri ar visu sirdi un dvēseli apmācīja patvēruma meklētāju bērnus, bet jau pēc diviem mēnešiem daži kopā ar ģimenēm pameta valsti,” saka Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas direktors Pēteris Ševčenko. Viņa vadītajā skolā pagājušajā mācību gadā mācījās 12 patvēruma meklētāju bērni. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācijas, šogad 1. septembrī uz skolām Latvijā dosies pavisam 13 patvēruma meklētāju bērni, kuri vēl nav saņēmuši bēgļa vai alternatīvo statusu. Bet iespējams, ka arī viņi pēc statusa iegūšanas mācības neturpinās.
Pēc Natālijas Draudziņas vidusskolas direktora teiktā, viņa vadītajā skolā šogad 1. septembrī mācības skolā neuzsāks neviens patvēruma meklētāju bērns. Skola esot interesējusies, taču noskaidrojusi, ka neviens no iepriekš izglītotajiem mācības neturpinās. Arī jaunu nebūs. Līdz šim skolā izglītoti afgāņu un irākiešu bērni no ģimenēm, kas Latvijā ieradušās, nelegāli šķērsojot Latvijas austrumu robežu. Pēc bērna zināšanu novērtēšanas ierastā prakse esot, ka viņš tiek ieskaitīts par vienu klasi zemākā, nekā iepriekš mācījies savā dzimtenē. “Ja runājam par šiem bērniem, tad viņus var iedalīt divās daļās. Ar tiem, kam ir motivācija, strādāt ir viegli, bet grūtāk ir ar tiem, kuru ģimenes nav paredzējušas palikt Latvijā. Tad skola tiek uztverta kā vieta, kur var paēst par brīvu,” vērtē P. Ševčenko. Novērtēt, ko šie bērni iemācījušies skolā un kas tālāk notiek ar viņu zināšanām, ir neiespējami.
