Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
7. oktobris, 2015
Drukāt

Ja nešķirosim, noslīksim atkritumos. Kaunu valstij dara Rīga (13)

atkritumi

Daudzviet par vienkāršu un nesvarīgu uzskatītā atkritumu apsaimniekošanas nozare pēdējos gados ir mainījusies un nākamajos gados ar valsts saistībām pret ES mainīsies vēl straujāk. Tās mājsaimniecības, kas atkritumu šķirošanā vēl nav iesaistījušās, ar naudas instrumentu un arī, iespējams, cilvēkiem ērtāku modeli nekā patlaban rosinās to darīt aizvien aktīvāk.

Latvijā patlaban vēl vāji darbojas modelis, ka mājsaimniecības atkritumus var šķirot to rašanās vietās. Ir izveidoti ļoti daudzi savākšanas punkti, tomēr ne visiem ir motivācija nest uz tiem atkritumus. Valdības nesen apstiprinātais lēmums paredz celt dabas resursu nodokli par atkritumu noglabāšanu poligonos no 12 eiro par tonnu patlaban līdz 30 eiro par tonnu 2020. gadā. Tas nozīmē, ka ar nodokļa celšanu cilvēkus rosinās atšķirot otrreiz pārstrādājamos materiālus, tostarp stiklu, papīru, kartonu, plastmasu un mazāk sadzīves atkritumiem vajadzētu nonākt poligonā, kur noglabāšana kļūs aizvien dārgāka. Nodokļa kāpums gan sāksies 2017. gadā, tomēr atkritumi ir jāšķiro jau patlaban.

Gan saimniecisku apsvērumu, gan dabas un resursu saudzēšanas dēļ, gan arī pēc ES direktīvas norādes ikvienam Latvijas iedzīvotājam no šā gada 1. janvāra ir jānodrošina iespēja šķirot atkritumus. Konkrēti – metālu, papīru, stiklu un plastmasu.

“Zaļās Latvijas” veiktā novadu pašvaldību aptauja rāda, ka tomēr modelis līdz galam nedarbojas. Par mājsaimniecību sadzīves atkritumu šķirošanu ir atbildīgas pašvaldības. Kāda ir reālā situācija Latvijā?

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Šķirot nedrīkst jo BIZNESA intereses, iepriekš/agrāk NOSLĒGTIE līgumi ir svarīgāki par visu… UN, ja tagad šķiros, tas viesīs zaudējumus biznes… Tad droši vien vņi sūdzēs valsti tiesā un pieprasīs milijonus, t.sk pat ESa jo ja viņu līdzekļu ieguldīti, tad noteiktu laiku… utt un tml.. Vispār tas ir noziegums ja pa lielam vērtējam. Noziedzīga rīcība jau laika gala. “Zaļie” un citi politiskie spēki tur ir jūtami pielikuši savu roku lai būtu tā kā “noslīksim”, noslīkstam.

  2. Pie mana pašreizējā dzīvokļa mājas ir papīra konteiners, bet nav plastmasas. Zvanīju RNP (Rīgas Namu pārvaldnieka) atbildīgajam cilvēkam, lai ierīkotu šo konteineri. Saņēmu atbildi, ka pašlaik tas nav iespējams, jo ir pārāk daudz esot negodprātīgi cilvēki, kas šajos atkritumu konteineros izmet ne tiem domāto materiālu. Ja tā tas notiekot, tad RNP nākoties maksāt par papildus šķirošanu. Viņi esot vairākās vietās uzstādījuši, bet pēc tam nācies novākt..

  3. Carnikavā pie mājas ir papīrs, stikls, plastmasa. Un tad es tagad šķiroju. Rīgā konteineri bija tālu vai slēgtās teritorijās, tad es nešķiroju.

  4. Žēl ka Zaļais punkts nolobēja un izgāza depozītu sistēmu, kas labi darbojas Igaunijā.
    Ja varētu dabūt naudu par PET pudelēm ,meži būtu tīri.
    Un tērēt naudu izglītošanai- vai tie būtu plakāti pilsētā, aicinot šķirot?
    Kad grūti atrast konteineru, kur sašķiroto iemest?
    Būtu interesanti uzzināt, kas ir ieinteresēts šādā situācijā.

  5. Apsaimniekotāji – miljonāri plēšās lai tiktu pie šī biznesa, tad kādēļ man viniem vēl jāšķiro atkritumi. Lai maksā pieklājīgi, gan atradīsies, ka to darīs. Vēl būs jāsoda tie, kas šiem nepalīdz raust miljonus.

  6. Jūs taču muldat, vai ne.

  7. Kokorēvičs vainīgs.

  8. ģerevņas politika Atbildēt

    Lai ušaks dzīvo savos sūdos.

  9. Kādu laiku atpakaļ RNP reklamēja, ka šķirošanas konteineru izvietošana ir bez maksas utt. Kad uzrakstīju uz Rīgas namu pārvaldnieku par konkrētu adresi – daudzdzīvokļu māju, pie kuras lūdzu novietot šķirošanas konteinerus, saņēmu atbildi, ka jābūt mājas iedzīvotāju sapulcei un 51% balsu un bla bla bla…. Pēc tam vēl dabūju noklausīties sētnieka pārmetumus, ko es iedomājoties, ka viņam būšot jāšķiro atkritumu. Sapratu, ka viņš NEKO nesaprot 🙁 Turpinu šķirot un vedu uz šķirošanas konteineriem, kuri ir pie Rimi u.c.

  10. Nekaunīgs raksts. Uzņēmumi kuri pieņem un pārstrādā atkritumus, gana daudz nopelna uz otrreizēji pārstrādājamiem atkritumiem. Tie ir metāllūžņi, papīrs, plastmasa, zelts utt. Galvenais blakus produkts ir gāze, ar kuru, piemēra pēc, tiek apkurinātas “ūber krutās” Getliņu tomātu audzētavas. Cik zinu apkure un elektrība šādās siltumnīcās ir viens no dārgākajiem izmaksu posteņiem, šajā gadījumā bezmaksas gāze vēl būs pieejama 25 gadus!!!! Vai tiešām mums būtu jāšķiro atkritumi lai šo uzņēmēju izmaksas būtu vēl zemākas? Pilnīgi muļķīgi būtu atsaukties uz kautkādām vides prasībām. Tas ir liels bizness kuru reizi pa reizei kāds pārpērk. Ja neesat pamanījuši, tad tā pati, mums sen pazīstamā Hoetika kādas trīs reizes mainījusi īpašniekus un vārdu. Un ne jau Latviešu bāleliņiem tā pieder. Domāju ka atkritumu šķirošana būtu iespējama par attiecīgi samazinātu izvešanas cenu.
    …katram savs:)

  11. Ne jau Ušakovs un Ameriks ir atbildīgi par atkritumu šķirošanu , bet gan dažādi “zaļie punkti”. To darbība beidzas ar skaistu runāšanu Vides vēstīs, taču atkritumus šķiros tikai tad, kad to konteineri būs pieejami. Tagad tie ir tik reti un neviens nenesīs vai nevedīs tos kilometriem tālu

  12. Pilnīgi pareizi! Visās civilizētās valstīs atkritumus šķiro. Bet viņās ir civilizētas pilsētu pārvaldes, kamēr mums ir Ušakovs & Ameriks, kuri tikai ķēpājas pa “lielo polītiku” un starplaikā pilda savas kabatas.

  13. Dzīvoju Rīgā, labu laiku atpakaļ bija šķirošanas konteinri, bet tad tie pazuda no ielām. Tagad divās tuvākajās vietās stāv parastie konteineri, tuvākais šķirošanas konteiners atrodas pie kooperatīva mājas, tā ka to pat lāga izmantot nav atļauts. Ir viena vieta kur stāv šķirošanas konteineri, bet stiept līdz tiem atkritumus gandrīz kilometru nav vēlēšanās, jo pa ceļam ir trīs vietas ar parastiem konteineriem, kur nolikt blakus šķirošanas konteineru nebūtu grūtības. Par izlietoto sadzīves tehniku; bija ļoti laba vieta Daugavgrīvas ielā pie bijušās LMR gāzes uzpildes stacijā, tur varēja vest tehniku, spuldzes, eļļas u.c. jebkurā dienā, vienmēr bija darbinieks kurš pieņēma atvestās lietas, bet pieņemšanas punktu likvidēja, lai celtu kaut kādu lielveikalu, ko tā arī neuzcēla, bet alternatīvu pieņemšanas punktu tā arī neuztaisīja.

    Tā ka vispirms ir jāsakārto atkritumu šķirošanas sistēma, tad var runāt par nodokļu celšanu tiem, kurivatkritumus nešķiro.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+