Latvijā
Kriminālziņas

Ja nesniegsi vajadzīgās liecības, tad…Kā policijā “apstrādā” aizturēto0


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Edijs Pālens/LETA

Ja sniegsi vajadzīgās liecības, tiksi ārā tūlīt, bet, ja ne, sēdēsi apcietinājumā nedēļām un pat mēnešiem ilgi, – stāsti par policijā notiekošo aizturēto “apstrādāšanu” ar nolūku iegūt vajadzīgās liecības ir ieguvuši detalizētu apstiprinājumu ar “LA” rīcībā nonākušiem kriminālprocesa materi­āliem par iespējamu nodokļu apiešanu lietotu automašīnu tirdzniecībā.

 

Šī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja izmeklētā kriminālprocesa ietvaros šā gada 25. jūnijā tika aizturēts un dienu vēlāk par aizdomās turēto noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā atzīts 1988. gadā dzimušais cilvēks, savukārt 27. jūnijā viņam ar Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneses Vivitas Freimanes lēmumu tika piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Kriminālprocesa materiāli atklāj, ka uzreiz pēc aizturēšanas un kratīšanas aizturētais ticis nogādāts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes 3. biroja 1. nodaļas telpās, vecākā inspektora Mārtiņa Plintas kabinetā, kur tikusi uzsākta viņa pratināšana.

Taču tā nav pabeigta, jo aizturētais saistībā ar veselības stāvokļa krasu pasliktināšanos nogādāts slimnīcā.

Savukārt dienu vēlāk, kad aizturētais jau nogādāts īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, tā telpās ieradies tas pats policijas inspektors, kurš, neesot klāt aizturētā advokātam, pieprasījis aizturētajam sniegt izmeklēšanai vēlamas liecības, pretējā gadījumā viņš “sēdēšot” un “tikšot aizvests uz sankciju, kur viņam iedos vismaz divus mēnešus”.

Policists arī nosaucis konkrētas personas, pret kurām jāliecina, un izklāstījis, kāda satura liecības vēlas saņemt.

Šajā brīdī ieradies aizturētā advokāts, kurš inspektoram M. Plintam pavēstījis, ka “sadarbības forma, kurā no mana klienta tiek izspiestas izmeklēšanai vēlamas liecības pret konkrētām personām, ir nelikumīga un līdz ar to mums nav pieņemama”.

Taču arī pēc procesa oficiālās virzītājas Edītes Strades ierašanās un pratināšanas atsākšanas M. Plinta nav vēlējies doties prom un kabinetu pametis tikai pēc tam, kad nav spējis pamatot savu līdzdalību pratināšanā.

Pēc M. Plintas došanās prom situācija it kā normalizējusies – uz advokāta jautājumu, vai klients jau tajā pašā dienā varētu tikt atbrīvots, procesa virzītāja ne tikai atbildējusi apstiprinoši, bet arī parādījusi advokātam un aizturētajam jau parakstītu lēmumu par atbrīvošanu no īslaicīgās aizturēšanas izolatora.

Tikusi uzsākta aizturētā pratināšana, taču, tā kā bijusi jau pievakare, pēc abu pušu vienošanās tā pārtraukta un panākta vienošanās par turpināšanu jau citā dienā.

Aizturētajam izsniegts lēmums par viņa atzīšanu par aizdomās turēto un par viņam noteiktiem drošības līdzekļiem – aizliegumu izbraukt no valsts un dzīvesvietas maiņas paziņošanu.

Aizturētais parakstījies par to, ka ir iepazīstināts ar lēmumu par viņa atzīšanu par aizdomās turēto, kā arī parakstījis rakstveida saistību – nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā rakstveidā informēt procesa virzītāju par dzīvesvietas maiņu, norādot dzīvesvietas jauno adresi.

Taču tad sākušies negaidīti sarežģījumi: pārbaudot sagatavoto lēmumu par drošības līdzekļiem aizturētajam, konstatēts, ka dokumentā ir pārrakstīšanās kļūda, proti, lēmuma rezolutīvajā daļā norādīts citas kriminālprocesā figurējošas personas vārds un uzvārds.

“Es piedāvāju procesa virzītājai labot šo kļūdu, atrunājot labojumu dokumentā ar ierakstu “labotam ticēt”, taču procesa virzītāja teica, ka labāk viņa noies līdz savam kabinetam un izlabos šo kļūdu.

Procesa virzītāja informēja īslaicīgās aizturēšanas izolatora darbiniekus, ka aizturētais tiek atbrīvots, taču viņai atbildēja, ka aizturētais jāatbrīvo viņai pašai. Mēs vienojāmies, ka kopā noiesim lejā un es gaidīšu procesa virzītāju pie īslaicīgās aizturēšanas izolatora, lai pēc tam mēs atkal kopīgi dotos augšā un pabeigtu aizturētā atbrīvošanas procedūru,” tālāko aprakstījis aizturētā advokāts.

Šajā mirklī sākušās īstās dīvainības, kas, visticamākais, tieši saistītas ar incidentu, kurā bijis iesaistīts M. Plinta.

Procesa virzītāja E. Strade bijusi prom apmēram divdesmit minūtes un pēc atgriešanās negaidot paziņojusi, ka aizturētais netiks atbrīvots no apcietinājuma, jo viņa sniegtā liecība “ir neapmierinoša”. Inspektore arī izskatījusies manāmi satraukta un visu laiku kādam zvanījusi.

“Es biju sašutis par šo situāciju un teicu procesa virzītājai, ka dokumenti par mana klienta atbrīvošanu jau ir parakstīti, kā arī mans klients jau parakstīja rakstveida saistību. Respektīvi, manam klientam jau faktiski ir piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Turklāt es informēju procesa virzītāju, ka mans klients vairs nav aizturētais, bet ir aizdomās turētais, un es nesaprotu, kāpēc viņš atrodas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā,” savus izteiktos argumentus aprakstījis advokāts.

Taču tas nav palīdzējis. Vēl pēc aptuveni desmit minūtēm piebraucis kāds cits Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes 3. biroja 1. nodaļas darbinieks, kurš nav stādījies priekšā, un procesa virzītāja kopā ar šo darbinieku aizbraukusi. Vēl divas stundas advokāts gaidījis viņas atbraukšanu, taču veltīgi.

Saistītie raksti

Tikai nākamajā rītā inspektore E. Strade, kardināli mainot iepriekšējo nostāju, advokātu telefoniski informējusi, ka jautājums par apcietinājuma kā drošības līdzekļa piemērošanu aizturētajam tiks izskatīts Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā, turklāt… jau sešas minūtes pēc viņas telefona zvana.

Pašlaik aizturētais no apcietinājuma jau ir atbrīvots, taču nekāda dienesta pārbaude par policijas darbinieku rīcību tā arī nav tikusi veikta.

LA.lv