Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
24. marts, 2014
Drukāt

Ja nogriezīs gāzi – sildīsimies ar kūdru!
 (5)

Foto - Andris OzoliņšFoto - Andris Ozoliņš

Latvijā kūdru enerģētikas vajadzībām vislielākajos apjomos ieguva pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Palielinot Krievijas gāzes izmantošanu apkurē, vietējās kūdras izmantošana tika samazināta, līdz tā pilnībā tika izstumta no siltumenerģētikas resursu tirgus. Uzņēmumi, kuri kādreiz kūdru ieguva apkurei, tagad nodarbojas ar dārzkopībā izmantojamās kūdras ieguvi. Vai, mainoties ekoloģiskajai, ekonomiskajai un tagad – arī politiskajai situācijai, kūdras apkure Latvijā var tikt reanimēta?

Somijā, Īrijā un 
Zviedrijā silda ar kūdru


Dažās ES dalībvalstīs kūdru kurināšanai izmanto itin veiksmīgi. Īrijā, Zviedrijā un Somijā jau gadu desmitiem izmanto vietējo kūdru, tā nostiprinot savu energoneatkarību un radot darba vietas. Visvairāk kūdru enerģijas ražošanai izmanto Somijā – 7,2 milj. t, Īrijā – 3 milj. t, Zviedrijā – 1 milj. t. Visās minētajās valstīs ir ievērojami kūdras krājumi un kūdra ir tradicionāls enerģijas avots.

Kurināšanu veicina likumdošana. Zviedrijā kurināmā kūdra netiek aplikta ar CO2 nodokli un iekļauta ES Emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS). Īrijā kūdras ieguves un izmantošanas jautājumus regulē Kūdras attīstības likums, kura pirmā versija tapa jau 1946. gadā. Ilgstošā pieredze ļauj vairākos lielos Īrijas energouzņēmumos (ar jaudu virs 100 MW) kūdru kā kurināmo izmantot 100% apjomā.

Tartu reabilitē kūdru


27. februārī Igaunijas pilsētā Tartu notika Baltijas valstu seminārs “Kūdras izmantošana enerģētikā – perspektīva Baltijas valstīs”, kura laikā tā dalībnieki apmeklēja jauno un moderno siltumstaciju “Tartu Fortum”, kas izmanto šķeldas un kūdras maisījumu proporcijās 70:30%, un arī siltumenerģētikas uzņēmumu Sāreveres pilsētā, kas siltuma ražošanā izmanto tikai kūdru.

“Kūdras izmantošanai ir vairākas priekšrocības. Tai ir zema, stabila cena, un kūdra ir pastāvīgi pieejams vietējais kurināmais. Igaunijas valdība ir sākusi maksāt subsīdijas par enerģiju, kas iegūta efektīvā koģenerācijā, tai skaitā sadedzinot arī kūdru, – 32 EUR par MWh. Protams, kūdras izmantošanā ir savi izaicinājumi – tā nav CO2 neitrāls kurināmais un ir jārisina pelnu izmantošanas problēma, taču priekšrocības atsver šos mīnusus,” uzsver “Tartu Fortum” koģenerācijas stacijas vadītājs Margo Kulouts.

“Tartu pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmā esošais siltums 90% apjomā ir saražots no vietējā kurināmā – šķeldas un kūdras. Izvēle par labu vietējam kurināmajam ir piegādes drošība, zemāka cena un ilgtspējīga enerģētika. Šodien Tartu iedzīvotāji par siltumu maksā 0,53 EUR par kWh plus PVN,” priecājas Tartu pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Raimonds Tamms.

“Igaunijā kūdru apkurei izmanto aptuveni 320 – 350 tūkstošus tonnu gadā. Kūdrai ir laba cena. Piemēram, Lavasārē 1 megavatstunda (MWh), kas iegūta tikai no kūdras, maksā 44,68 EUR, bet Pērnavā un Tartu 1 MWh, kas iegūta no šķeldas un kūdras maisījuma, pilsētas iedzīvotājam maksā 53,31 EUR bez PVN,” teic Igaunijas Kūdras asociācijas pārstāvis Erki Nītlāns.

Arī citur Baltijā 
domā par apkuri


“Lietuvā šobrīd 100% kūdru kā kurināmo izmanto divas katlumājas ar kopējo jaudu 15 MW. Lietuvā valsts enerģētikas pamatnostādnēs kūdra atzīta par vietējo kurināmo. Šobrīd no tās iegūst 0,32 – 0,45 teravatstundas (TWh) enerģijas gadā, bet līdz 2020. gadam plānots palielināt apjomu līdz 0,9 – 1,1 TWh gadā. Kauņā un citur notiek vairāku katlumāju projektēšana, kas izmantos kūdru, pastāstīja kūdras eksperts Valds Lukoševičs no Lietuvas.

Seminārā no Latvijas puses piedalījās arī Alojas novada domes pārstāvji. “Mums burtiski blakus atrodas kūdras izstrādes purvs, un tā iespējas gribam izmantot savā novadā, lai par saprātīgām cenām piedāvātu iedzīvotājiem un siltuma patērētājiem. Mēs meklējam inovatīvas pieejas un alternatīvas, jo apkures granulu cena ir augsta, un, kā liecina prognozes, tās diemžēl vēl turpinās pieaugt,” atzīmēja Alojas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Možvillo.

Pētījums 
apstiprina: ir vērts


Lai noskaidrotu kurināmās kūdras izmantošanas perspektīvu, Kūdras ražotāju asociācija kopā ar enerģētikas un vides ekspertiem veica pētījumu “Kūdras potenciāls Latvijā – ekonomikā, enerģētikā, vides un reģionālajā attīstībā”. “Vērtējot iegūtās enerģijas apjomu, kūdra ir vērtīgs kurināmais. Tomēr iespējamos riskus un ieguvumus Latvijas tautsaimniecībā un enerģētikā jāizpēta detalizēti. Piemēram, piejaucot katlumājās sadedzināmai šķeldai kurināmo kūdru 30% apjomā, ļauj par 12 līdz pat 15% samazināt energoresursa komponentes cenu siltumenerģijā,” secināja pētījuma eksperts, enerģētikas ekonomists Alvis Līdums. Lai kūdras izmantošana būtu rentabla, sadedzināšanai jānotiek 30 – 50 km attālumā no kūdras ieguves vietas. Tālākos attālumos būtiski pieaug transporta izdevumi.

Uzziņa


 Latvijā apzināti 6,8 tūkstoši purvu, kas aizņem 10,7% no valsts teritorijas.

 Kopējā kūdras purvu platība 
Latvijā ir aptuveni 
640 100 ha.

 Lielākā daļa (70%) purvu Latvijā ir dabiski, ieguve notiek tikai 3% no visas platības.

 Kūdras krājumi sasniedz 1,5 miljardus tonnu (kurināmā ~ 1,1 miljards) kas ir 0,4% (250. daļa) no pasaules krājumiem.

 Pēc kūdras daudzuma uz iedzīvotāju Latvija ir 8. vietā pasaulē.

Viedoklis


Dr. geol. Ilze Ozola, Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas izpilddirektore: “Jau esošajās licencētajās platībās Latvijā aptuveni 4000 ha ir lauki, kuros ik gadu var iegūt kurināmo kūdru aptuveni 700 000 t daudzumā. Enerģētiskā vērtība frēzkūdrai ar 40% mitrumu un koksnei ar 40% mitrumu ir faktiski vienāda. Ja mēs pieņemtu, ka, piemēram, turpmākajos piecos gados vidējais patērētais kūdras daudzums gadā varētu sasniegt 0,4 milj. t un neviena tonna no tām netiktu eksportēta, tad, šo apjomu sadedzinot, tiktu emitēti aptuveni 0,43 milj. t CO2–eq izmešu gadā, no kuriem tikai neliela daļa būtu ierēķināma ETS sistēmā (proti, tiktu sadedzināta katlumājās ar jaudu virs 20 MW). Apdraudējums tādējādi nebūtu ievērojams. Salīdzinājumam – 2012. gadā Latvijā kopumā tika emitēti 11,5 milj. t CO2–eq. Maksimāli pieļaujamais izmešu daudzums, ko noteica Kioto saistības līdz 2012. gadam, bija 24,2 milj. t CO2–eq.

Otrkārt, kūdras dedzināšanas dēļ veidojas putekļi un pelni. Zviedri ir atraduši saprātīgu veidu, kā šo problēmu risināt – pelni tiek izmantoti ceļu būvē. Savukārt somi pelnus iestrādā izstrādātajos purvos kā mēslojumu un pēc tam tur stāda mežu. Tāpat Somijā liels uzsvars ir likts uz kūdras dedzināšanu kopā ar koksni. Kūdras un koksnes līdzsadedzināšana samazina energonesēja siltumkomponentes cenu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kūdra ir atjaunojams resurss – gadā 1 mm un tas nav maz. Kūdra, ko lietojam, veidojusies pirms aptuveni 10 tūkst.gadu, lielākoties pirms 4-5 tūkst.gadu, tad, piemēram, ogles veidojušās aptuveni pirms 300 miljoniem gadu. Kamēr purvi gaida to citu – labāku kūdras izmantošanas veidu, tie apaug ar ne pārāk vērtīgiem biotopiem, tā vietā kūdru varētu izstrādāt, izveidot ūdenstilpi, kura ar laiku atkal veidotu purvu. Turklāt – Latvijā ir 9600 purvu, ko labi var redzēt šajā kartē http://neogeo.lv/ekartes/purvi.html. Ja tie visi, jeb lielākā daļa ir privatizēti, tad pagastvečiem droši vien citu darbu nemaz nav bijis.

  2. Vienīgi, tāda maza nianse…..Cik no Latvijas kūdras krājumiem vairs pieder Latvijai? Skaitļi būs vairāk kā bēdīgi, pat šokējoši, jo valstij šis resurss nekad nav interesējis. Pašvaldības, kurās kūdras purvi atrodas, ar tiem rīkojās kā “prata”. Piemērām – iznomāja uz simts gadiem bez jebkādas nomas maksas. Sākumā vietējiem kūdras ieguvējim, līdz vēlāk tas viss nonāca ārzemju “investoru” rokās. Kūdras ieguves laukos smagajos darbos cilvēki tika nodarbunāti par minimālo algu. Lūk, kāds pienesums nodarbinātības jautājumi risināšanā! Priecājaties latvietīši – bagātais investors jums sagādājis darbu.

    • Purvi lielākoties pieder valstij. Ja arī ir kādi reti gadījumi ar 100 gadu nomu, tad nevajag vispārināt un attiecināt to uz visiem. “cilvēki tika nodarbunāti par minimālo algu” – tieši tā varbūt kādreiz arī TIKA, bet vairs netiek.

  3. Kūdru kurināt nav īsti prātīgi, ja ir citas iespējas. Tas ir vērtīgs resurss rūpniecībā un lauksaimniecībā, neatjaunojams resurss. Varētu būt papildkurināmais viensētās, tomēr diezgan neērts, jo dod lielu pelnu daudzumu. Bez tam mūsu bāleliņu pagastveči ir paspējuši lielāko daļu kūdras purvu par sviestmaizi noprivatizēt t.s. ārzemju investoriem.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+