Ja nogriezīs gāzi – sildīsimies ar kūdru! 5
Latvijā kūdru enerģētikas vajadzībām vislielākajos apjomos ieguva pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Palielinot Krievijas gāzes izmantošanu apkurē, vietējās kūdras izmantošana tika samazināta, līdz tā pilnībā tika izstumta no siltumenerģētikas resursu tirgus. Uzņēmumi, kuri kādreiz kūdru ieguva apkurei, tagad nodarbojas ar dārzkopībā izmantojamās kūdras ieguvi. Vai, mainoties ekoloģiskajai, ekonomiskajai un tagad – arī politiskajai situācijai, kūdras apkure Latvijā var tikt reanimēta?
Somijā, Īrijā un Zviedrijā silda ar kūdru
Dažās ES dalībvalstīs kūdru kurināšanai izmanto itin veiksmīgi. Īrijā, Zviedrijā un Somijā jau gadu desmitiem izmanto vietējo kūdru, tā nostiprinot savu energoneatkarību un radot darba vietas. Visvairāk kūdru enerģijas ražošanai izmanto Somijā – 7,2 milj. t, Īrijā – 3 milj. t, Zviedrijā – 1 milj. t. Visās minētajās valstīs ir ievērojami kūdras krājumi un kūdra ir tradicionāls enerģijas avots.
Kurināšanu veicina likumdošana. Zviedrijā kurināmā kūdra netiek aplikta ar CO2 nodokli un iekļauta ES Emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS). Īrijā kūdras ieguves un izmantošanas jautājumus regulē Kūdras attīstības likums, kura pirmā versija tapa jau 1946. gadā. Ilgstošā pieredze ļauj vairākos lielos Īrijas energouzņēmumos (ar jaudu virs 100 MW) kūdru kā kurināmo izmantot 100% apjomā.
Tartu reabilitē kūdru
27. februārī Igaunijas pilsētā Tartu notika Baltijas valstu seminārs “Kūdras izmantošana enerģētikā – perspektīva Baltijas valstīs”, kura laikā tā dalībnieki apmeklēja jauno un moderno siltumstaciju “Tartu Fortum”, kas izmanto šķeldas un kūdras maisījumu proporcijās 70:30%, un arī siltumenerģētikas uzņēmumu Sāreveres pilsētā, kas siltuma ražošanā izmanto tikai kūdru.
“Kūdras izmantošanai ir vairākas priekšrocības. Tai ir zema, stabila cena, un kūdra ir pastāvīgi pieejams vietējais kurināmais. Igaunijas valdība ir sākusi maksāt subsīdijas par enerģiju, kas iegūta efektīvā koģenerācijā, tai skaitā sadedzinot arī kūdru, – 32 EUR par MWh. Protams, kūdras izmantošanā ir savi izaicinājumi – tā nav CO2 neitrāls kurināmais un ir jārisina pelnu izmantošanas problēma, taču priekšrocības atsver šos mīnusus,” uzsver “Tartu Fortum” koģenerācijas stacijas vadītājs Margo Kulouts.
“Tartu pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmā esošais siltums 90% apjomā ir saražots no vietējā kurināmā – šķeldas un kūdras. Izvēle par labu vietējam kurināmajam ir piegādes drošība, zemāka cena un ilgtspējīga enerģētika. Šodien Tartu iedzīvotāji par siltumu maksā 0,53 EUR par kWh plus PVN,” priecājas Tartu pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Raimonds Tamms.
“Igaunijā kūdru apkurei izmanto aptuveni 320 – 350 tūkstošus tonnu gadā. Kūdrai ir laba cena. Piemēram, Lavasārē 1 megavatstunda (MWh), kas iegūta tikai no kūdras, maksā 44,68 EUR, bet Pērnavā un Tartu 1 MWh, kas iegūta no šķeldas un kūdras maisījuma, pilsētas iedzīvotājam maksā 53,31 EUR bez PVN,” teic Igaunijas Kūdras asociācijas pārstāvis Erki Nītlāns.
Arī citur Baltijā domā par apkuri
“Lietuvā šobrīd 100% kūdru kā kurināmo izmanto divas katlumājas ar kopējo jaudu 15 MW. Lietuvā valsts enerģētikas pamatnostādnēs kūdra atzīta par vietējo kurināmo. Šobrīd no tās iegūst 0,32 – 0,45 teravatstundas (TWh) enerģijas gadā, bet līdz 2020. gadam plānots palielināt apjomu līdz 0,9 – 1,1 TWh gadā. Kauņā un citur notiek vairāku katlumāju projektēšana, kas izmantos kūdru, pastāstīja kūdras eksperts Valds Lukoševičs no Lietuvas.
Seminārā no Latvijas puses piedalījās arī Alojas novada domes pārstāvji. “Mums burtiski blakus atrodas kūdras izstrādes purvs, un tā iespējas gribam izmantot savā novadā, lai par saprātīgām cenām piedāvātu iedzīvotājiem un siltuma patērētājiem. Mēs meklējam inovatīvas pieejas un alternatīvas, jo apkures granulu cena ir augsta, un, kā liecina prognozes, tās diemžēl vēl turpinās pieaugt,” atzīmēja Alojas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Možvillo.
Pētījums apstiprina: ir vērts
Lai noskaidrotu kurināmās kūdras izmantošanas perspektīvu, Kūdras ražotāju asociācija kopā ar enerģētikas un vides ekspertiem veica pētījumu “Kūdras potenciāls Latvijā – ekonomikā, enerģētikā, vides un reģionālajā attīstībā”. “Vērtējot iegūtās enerģijas apjomu, kūdra ir vērtīgs kurināmais. Tomēr iespējamos riskus un ieguvumus Latvijas tautsaimniecībā un enerģētikā jāizpēta detalizēti. Piemēram, piejaucot katlumājās sadedzināmai šķeldai kurināmo kūdru 30% apjomā, ļauj par 12 līdz pat 15% samazināt energoresursa komponentes cenu siltumenerģijā,” secināja pētījuma eksperts, enerģētikas ekonomists Alvis Līdums. Lai kūdras izmantošana būtu rentabla, sadedzināšanai jānotiek 30 – 50 km attālumā no kūdras ieguves vietas. Tālākos attālumos būtiski pieaug transporta izdevumi.
Uzziņa
Latvijā apzināti 6,8 tūkstoši purvu, kas aizņem 10,7% no valsts teritorijas.
Kopējā kūdras purvu platība Latvijā ir aptuveni 640 100 ha.
Lielākā daļa (70%) purvu Latvijā ir dabiski, ieguve notiek tikai 3% no visas platības.
Kūdras krājumi sasniedz 1,5 miljardus tonnu (kurināmā ~ 1,1 miljards) kas ir 0,4% (250. daļa) no pasaules krājumiem.
Pēc kūdras daudzuma uz iedzīvotāju Latvija ir 8. vietā pasaulē.
Viedoklis
Dr. geol. Ilze Ozola, Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas izpilddirektore: “Jau esošajās licencētajās platībās Latvijā aptuveni 4000 ha ir lauki, kuros ik gadu var iegūt kurināmo kūdru aptuveni 700 000 t daudzumā. Enerģētiskā vērtība frēzkūdrai ar 40% mitrumu un koksnei ar 40% mitrumu ir faktiski vienāda. Ja mēs pieņemtu, ka, piemēram, turpmākajos piecos gados vidējais patērētais kūdras daudzums gadā varētu sasniegt 0,4 milj. t un neviena tonna no tām netiktu eksportēta, tad, šo apjomu sadedzinot, tiktu emitēti aptuveni 0,43 milj. t CO2–eq izmešu gadā, no kuriem tikai neliela daļa būtu ierēķināma ETS sistēmā (proti, tiktu sadedzināta katlumājās ar jaudu virs 20 MW). Apdraudējums tādējādi nebūtu ievērojams. Salīdzinājumam – 2012. gadā Latvijā kopumā tika emitēti 11,5 milj. t CO2–eq. Maksimāli pieļaujamais izmešu daudzums, ko noteica Kioto saistības līdz 2012. gadam, bija 24,2 milj. t CO2–eq.
Otrkārt, kūdras dedzināšanas dēļ veidojas putekļi un pelni. Zviedri ir atraduši saprātīgu veidu, kā šo problēmu risināt – pelni tiek izmantoti ceļu būvē. Savukārt somi pelnus iestrādā izstrādātajos purvos kā mēslojumu un pēc tam tur stāda mežu. Tāpat Somijā liels uzsvars ir likts uz kūdras dedzināšanu kopā ar koksni. Kūdras un koksnes līdzsadedzināšana samazina energonesēja siltumkomponentes cenu.”
