Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
6. decembris, 2012
Drukāt

Ja pa roku skudriņas skraida

Foto-Stock.xchngFoto-Stock.xchng

Pamostos ar notirpušu roku, tomēr nepatīkamā sajūta nepāriet, kā cerēts. Nelīdz arī pamasēšana vai vēsa komprese. Kādi var būt iemesli šādai ķibelei? 


 

“Roku tirpšana ir viena no biežākajām sūdzībām, ar ko vēršas pie neirologa. Tirpst pirksti, reizēm tirpuļi skrien pa visu roku. Moka sajūta, it kā skudriņas skraidītu. Nereti ir tāda kā dedzināšana, arī šaujošas sāpes – līdzīgi kā zobam,” stāsta neirologs Leonīds Viškers.

 

Par daudz saspringuma

Bieži vien, sajūtot biedējošu tirpoņu, cenšas to novērst, kā vien māk, – spēcīgi berzē, veldzē silta vai auksta ūdens peldē, smērē ar kādu ārstniecisku ziedi.

“Šādi to nenovērsīsim, jo iemesls var būt pietiekami nopietns. Visbiežāk tas meklējams sprandā – deformējas mugurkaula skriemeļi kakla daļā. Tas novērojams 85 procentos gadījumu.

Cēloņi ir dažādi, taču pārsvarā pie vainas ir saspringums. Jebkura pārmērīga noslodze ar laiku rada problēmas,” skaidro neirologs.

Roku tirpšana var gadīties ikvienam, kura ķermenis visu laiku ir saspringts, jo ilgstoši sēž, nedaudz salīcis uz priekšu. Gan biroja darbiniekam, gan studentam vai ierēdnim, kurš pavada garas stundas pie datora, gan šuvējai, šoferim vai skolotājai, kura cauriem vakariem strādā, noliekusies pie burtnīcām.

Mugurkaula kakla daļā pārmērīgi saspringst muskuļi, velk skriemeļus citu pie cita, pamazām izraisot nervu kanāla sašaurināšanos. Tiek saspiestas un kairinātas nervu saknītes, kas iziet no mugurkaula. To uzdevums ir nodrošināt impulsu pārvadi. Ja šīs saknītes bojātas, var sākties nelāgā tirpšana un citas nepatīkamas sajūtas.

Daudz lielāka iespēja, ka šāda vaina piemeklēs to, kurš ir arī emocionāli saspringts. Īpaši, ja ilgas stundas pavada pie datora. Pēc darba atnāk mājās un atkal sēžas klāt, attaisnojoties sev – es taču gribu atpūsties, esmu to nopelnījis! Taču būtībā nodara sev pāri.

Agrāk bieži bija izplatītas tā dēvētās rakstnieka vai slaucējas spazmas – apakšdelma pārmērīgs noslogojums. Tagad šādu vainu novēro datora lietotājiem, ja pārlieku saspringti strādā ar datora peli.

 

Nelāgā aproce

Rokas tirpšanas cēlonis itin bieži ir arī pleca pinuma iekaisums, ilgstoši saspiestas nervu saknītes šajā zonā.

Retāk tas var būt saspiedums elkonī, pārslogojot tieši šo rokas locītavu vai arī, ja ir anatomiskas īpatnības, kas veicina nerva saspiedumu pat pie mazākas slodzes.

Var gadīties, ka iemesls ir kāda senāka trauma – sasists elkonis, plecs vai pat kakla daļa, taču sāpes drīz vien pārgāja. Paiet laiks, un kādreizējais trieciens atbalsojas ķermenī ar netīkamām izpausmēm.

Nereti, citas vainas sakarā veicot izmeklējumu, konstatē tā dēvēto karpālā kanāla sindromu. Taču arī šī kaite mēdz iet roku rokā ar mugurkaulāja kakla daļas problēmām. Moderni izmeklējumi ļauj izvērtēt un atklāt abas šīs kaites.

Saspiests karpālais kanāls ir vēl viens roku tirpšanas cēlonis, turklāt nomoka arī velkošas vai netīkami šaujošas sāpes vienā rokā.

Karpālais kanāls ir veidojums plaukstas pamatnē, caur kuru iet saliecējcīpslas un vidusnervs, kas nodrošina jutību vairākumam pirkstu. Ja pārmērīgi šo vietu slogojam, muskuļi un cīpslas nedaudz pietūkst, nospiež tuvumā esošos asinsvadus un nervus. Šajā kanālā kā aprocē sāk berzēties gan nervi, gan muskuļu saites. Ar laiku saspiestā nerva šķiedras iet bojā, līdz ar to novājinās muskuļi, kas kustina pirkstus. Daudz grūtāk paveikt ikdienišķas darbības, kurās iesaistīti pirksti.

Nervu kairinājumu var veicināt pārpūle, ilgstošas vienmuļas kustības, kāda slimība vai trauma.

 

Apstāties skrējienā

Lai uzzinātu tirpšanas cēloni, jādodas pie ģimenes ārsta vai neirologa. Tikai ārsts, veicot atbilstošus izmeklējumus, var izvērtēt, vai vainīga kakla daļas pārslodze, karpālā kanāla sindroms vai cits iemesls.

Noderīga var būt kakla skriemeļu rentgenogramma, ultrasonogrāfija, neirogrāfija, elektromiogrāfija vai datortomogrāfija. To, kurš izmeklējums nepieciešams, gan noteiks speciālists.

“Ir labi, ja vispār atnāk pie daktera. Tātad jau ir apstājies savā skrējienā. Domas ievirzās citādi, mēģina pasaudzēt sevi,” tā Leonīds Viškers.

Ārsts, iespējams, izrakstīs pretsāpju un pretiekaisuma medikamentus, tomēr svarīgāk par visu – ļaut sev pietiekami atpūsties.

Bieži ķeras pie dažādām ziedēm. Ne viens vien skrien uz veterināro aptieku, lai iegādātos zirgiem domātu pretsāpju gelu. Tā sacīt, kaimiņam palīdzēja, mani arī izglābs. Iepakojums liels, šķiet, ka iznāk lētāk. Izsmērē bundžu vai divas, nav gan īsti skaidrs, vai palīdzēja…

“Es parasti jokoju, ka tādi darba zirgi vien esam, gan jau noderēs. Šai smērei ir līdzīga iedarbība kā citām, cilvēkiem domātām. Neviena no tām neiesūcas pārāk dziļi, tātad nopietni neārstē. Arī kaitējumu nodarīt nevar,” bilst neirologs.

Daudzi bieži vien ilgstoši nogaida, domādami, ka nepatīkamās sajūtas pāries pašas no sevis. Citi uzskata, ka dakteris spējīgs nekavējoties, bez izmeklējumiem noteikt pareizo ārstēšanu. Ja uzreiz nekļūst labāk, dodas pie nākamā ārsta. Diez vai šie ir pareizie risinājumi.

 

Vanna, masāža vai samīļošana

Mēdz ieteikt arī fizioprocedūras. Taču der atcerēties – tās allaž veicina procesu. Tātad, ja virzāmies uz atveseļošanos, fizikālās terapijas procedūra palīdzēs. Taču rosinās procesu tāpat tad, ja kļūst sliktāk, saslimšana progresē, tātad iznāks vien nelāgs kaitējums.

Arī vanna un karsta pirts var būt ārstnieciska. Taču, ja ar sāpošu kakla daļu vai tirpstošām rokām ielienam vannā vai pirtī, nevajag brīnīties, ka sākas saasinājums.

Daudz ko nosaka organisma pieradums. Ja pirtī dodamies regulāri, tā var palīdzēt mazināt kaiti. Taču, ja neesam pirtī gājēji, nekas labs nav gaidāms.

Karpālā kanāla sindroma gadījumā, ja sācies atveseļošanās process, noder ārstnieciskās vanniņas rokām, tajās var iejaukt gan sāli, gan pievienot ārstniecības augu novārījumu.

Relaksējoša ikvienam būs tā dēvētā dabas vanna. Tai izmanto, piemēram, vasarā sasietas liepas zaru galu slotiņas. Tās aplej ar karstu ūdeni no krāna, pēc tam ar verdošu ūdeni un atstāj uz 15 minūtēm, lai ievelkas. Izvilkumu lej vannā. Šādā peldē gan baudām veselīgu aromterapiju, gan atslābināmies. Protams, to drīkst darīt tikai tad, ja kļūst labāk un rokas tirpst daudz mazāk.

Palīdz arī viegla masāža. Daudzi gan uzskata, ka vajag spaidīt sāpošos punktus. Itin bieži pat mudina masieri – dariet tā, lai brakšķ, lai izsāp… Speciālists zina – šādā situācijā nedrīkst spēcīgi spiest! Mugurkaula kakla daļa ir ļoti vārīga.

Lai atslogotu allaž saspringto sprandu, noderēs elastīga porolona apkakle vai ortoze.

Ja ārsts konstatē cīpslu iekaisumu, dažkārt kādu brīdi jānēsā rokas ortoze vai elastīgs pārsējs, lai fiksētu plaukstu, ierobežotu tās kustības.

Protams, nelīdzēs tikai apkakles nēsāšana vai masāža. Jādara arī viss, ko iesaka ārsts. Noteikti – jāizmaina dienas režīms, vairāk laika atvēlot atpūtai un sev.

“Pats galvenais, ko gūstam, piemēram, gatavojot kādu vanniņu vai uzziežot ārstniecisku smēri, – tas ir mirklis, kurā apstājamies. Samīļojam sevi. Un tas iedarbojas spēcīgāk par jebkuru ziedi,” uzsver ārsts.

 

Ko der izstāstīt ārstam

* Notirpst visa roka vai tikai pirksti; vai tirpumu sajūtam arī kakla vai plecu daļā.

* Tirpst spēji un pēkšņi vai arī jūtam to jau ilgāku laiku, bet nelāgā jutoņa kļuvusi izteiktāka.

* Vai notirpuma sajūta mazinās, ja pamainām ķermeņa pozu, ja papurinām vai masējam roku vai abas. Svarīgi, cik ilgā laikā šī jutoņa zūd.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+