Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
16. marts, 2012
Drukāt

Ja pavasarī iznāk slimot

teja_leta

Bieža saaukstēšanās vēl neliecina par novājinātu imunitāti. Gadās saķert vienu vīrusu pēc otra, no rītiem māc nogurums, bet jau pēcpusdienā spēki galīgi izsīkuši – tipiska aina, ko pavasaros nereti gadās piedzīvot. Vai tiešām pa ziemu izsmeltas visas organisma rezerves un imūnā sistēma vairs nevar mūs pasargāt?

Svarīgi ātri atlabt
“Imunitāte nekur nepazūd. Vienkārši tiek izsmelti resursi, ar kuriem imunitāte “sastrādājas”. Ja organismam uzkrauta pārāk liela slodze, kaut kādi procesi organismā nedaudz novirzās no normas,” skaidro imunologs Lauris Līcītis. Viņš norāda, ka arī bieža slimošana pavasaros vēl neliecina, ka ar imūno sistēmu kaut kas nav kārtībā. Daudz svarīgāk ir tas, cik ātri cilvēks pēc augšējo elpceļu vai citas vīrusu infekcijas atkal tiek uz kājām.

“Parasti saaukstēšanās ilgst dažas dienas, bet pēc tam cilvēks izveseļojas. Būtu jāsāk uztraukties tad, ja slimība ieilgst, tas ir, ja cilvēks pēc tam vēl ilgi nīkuļo vai drīz vien pēc atveseļošanās no jauna saķer kādu vīrusu un saslimst no jauna,” norāda imunologs. Biežas slimošanas un vārgšanas iemesls var būt arī neatklātas hroniskas infekcijas slimības, piemēram, Laima slimība vai vīrusu hepatīti, kas novārdzina organismu, un tas kļūst uzņēmīgs pret dažādiem “pavasara” vīrusiem. Lauris Līcītis arī neiesaka cilvēkiem pašiem nodarboties ar imunitātes stiprināšanu:

 

“Brīžos, kad imunitāte jau tā ir pārkairināta, dzert, piemēram, ehinācijas tēju, lai to nostiprinātu, ir vistīrākā kaitniecība un var radīt nopietnas veselības problēmas.”

Ja māc šaubas par savas imūnās sistēmas stāvokli, nav jēgas veikt analīzes uz savu roku, bet jādodas pie imunologa, homeopāta, uztura ārsta vai cita speciālista. “Parasti imunitāte nav īpaši jāstiprina, tikai nedaudz jāizmaina uztura paradumi, fiziskā aktivitāte, psihoemocionālais stāvoklis vai kas cits,” saka ārsts.

Kad slimība jau klāt
Jūtot pirmās slimības pazīmes, Lauris Līcītis iesaka ķerties pie antioksidantiem dzert dabiskās sulas, ēst augļus. Papildus diezgan lielās devās jālieto arī vitamīnu kompleksi, kuros ir C, E un A vitamīns. Antioksidanti ir arī selēns (graudaugi, gaļa, dārzeņi, īpaši – ķiploki), bioflavonoīdi (ogas un augļi), rezertrols (vīnogas, vīnogu kauliņu ekstrakts). Arī bez ķiplokiem neiztikt, tikai tie jālieto pareizi – jāsaspaida, jāaplej ar karotīti augu eļļas un tad jānorij. “Eļļā šķīst daudzas vērtīgas vielas, kas nešķīst ūdenī, turklāt tā noņem ķiploka aso, specifisko garšu un aromātu,” pamāca imunologs. Neatsverama ir arī aveņu un citas ārstniecisko augu tējas, kas satur dabiskos salicilātus – dabas aspirīnu. Jālieto arī daudz šķidruma, tajā skaitā minerālūdens. Ļoti noderīgas ir arī ēterisko eļļu inhalācijas un karsēšanās procedūras, piemēram, pirts apmeklējums. Karsējoties pirtī vai saunā, ķermeņa temperatūra paaugstinās līdz 38 – 39 grādiem, iznīcinot daļu nevēlamo mikroorganismu, tajā skaitā vīrusus un baktērijas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+