Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. marts, 2013
Drukāt

Ja pavasaris nāk ar alerģiju


Foto-Stock.xchngFoto-Stock.xchng

Kamēr vairākums ļaužu priecājas par pavasari un plaukstošo dabu, citi sabožas. Jo līdz ar dabas atmodu viņus sāk mocīt alerģija. Kā ar to labāk sadzīvot, vaicāju Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra alergologam, medicīnas zinātņu doktoram Verneram Lozovskim. 


 

– Augus apputeksnē vējš. Ziedputekšņi paceļas gaisā un sasniedz arī cilvēku elpceļus, daļai ļaužu izraisot alerģisku reakciju. Tādu augu, ko apputeksnē vējš, pavisam ir ap 50, bet alerģiju izraisa nedaudzu augu putekšņi. Pavasarī tie galvenokārt ir koki – alkšņi, lazdas, bērzi. Maijā pievienojas pienenes. Pirmie ap 15. martu Latvijā sāk ziedēt alkšņi. Pēdējie zied bērzi. Koku ziedputekšņi cirkulēt beidz maija beigās, bet process var ieilgt vēl līdz 10. jūnijam.

Atbilstoši no marta vidus līdz jūnija sākumam ilgst arī sezonālās alerģijas periods. Siena drudzis jeb polinoze izpaužas kā iesnas, šķavas, deguna nieze, apgrūtināta elpošana caur degunu, acu asarošana un apsārtums.

Daļai pacientu var rasties arī klepus un astmas lēkmes. Līdz ar vasaras pilnbrieda iestāšanos alerģijai vajadzētu rimties, tomēr ir ļaudis, kam tā saglabājas cauru gadu. Pie vainas ir augļi un dārzeņi, kuru ķīmiskā struktūra līdzinās ziedputekšņu struktūrai. Tie ir burkāni, jaunie kartupeļi, tomāti, āboli, bumbieri, kivi, seleriju kāti, kvieši, rīsi, auzas, lazdu rieksti u. c. produkti, kas alerģiju var izraisīt visu gadu, – stāsta dakteris Verners Lozovskis. Turklāt jaunākie pētījumi liecina, ka polinoze skar ne tikai augšējos, bet arī dziļos elpceļus un iesnas un šķavas pēc gadiem var progresēt un pārvērsties astmā, īpaši tajos gadījumos, ja ģimenē jau ir kāds astmas slimnieks. Visbiežāk polinoze novērojama no pusaudža līdz 30 gadu vecumam, bet var būt arī jaunākiem bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Lielākajai daļai ļaužu pēc 30 gadu vecuma ziedputekšņu alerģija zaudē aktivitāti un pēc 50 gadu sliekšņa izzūd pavisam. Tomēr mēdz būt arī izņēmumi.

Kā rīkoties pacientiem, kam ir polinozes simptomi:

* Tiklīdz parādās pirmie sezonālās alerģijas simptomi, katru dienu jālieto bezrecepšu antihistamīna preparāti – tavegīls, fenkarols, suprastīns, zirteks, aceterīns, loratidīns, loratīns u. c. Jāņem gan vērā, ka pirmās paaudzes medikamenti tavegīls, fenkarols un suprastīns var izraisīt miegainību un tos nedrīkst lietot, ja jāsēžas pie auto stūres. Lai sasniegtu labāku efektu, šie medikamenti jālieto visu sezonu bez pārtraukuma.

* Ja šīs zāles nepalīdz, jādodas pie alergologa. Viņš izrakstīs spēcīgākus medikamentus – degunā iesmidzināmos hormonpreparātus glikokortikoīdus. Ārsts noteikti jāinformē par to, ja sezonālajai alerģijai pievienojas klepus, apgrūtināta elpošana, sēkšana u. c. pazīmes, kas liecina par astmas draudiem.

Jāseko līdzi, vai produkti, no kā cilvēkam ir alerģija, neizraisa tā saukto orālās alerģijas sindromu – lūpu niezi un tūsku, rīkles niezi, iesnas, šķavas, pat sāpes rijot un elpas trūkumu. Ja rodas šādas pazīmes, produktus, kuri izraisa alerģiju, vajadzētu izslēgt no uztura.

* Vienu vai divus mēnešus pēc ziedputekšņu alerģijas sezonas beigām var sākt vakcīnu terapiju, ievadot augšdelmā bērzu, alkšņu u. c. augu ziedputekšņu ekstraktu. Šī vakcīna jāinjicē vismaz trīs gadus pēc kārtas aptuveni vienu reizi mēnesī. Pirmos divus mēnešus injekcijas jāizdara biežāk, pēdējos mēnešos – retāk. Vakcināciju veic alergologs. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu tā gadā maksā ap 130 latiem.

* Šo vakcināciju var veikt arī pacientiem ar mājas putekļu ērcīšu alerģiju, kukaiņu indes nepanesības un dzīvnieku izraisītu alerģiju.

* Pēdējos gados parādījies jauns vakcinācijas terapijas veids, kas ļauj vakcīnu nevis injicēt, bet iesmidzināt zem mēles, ļaujot pacientam ārstēties mājās un retāk doties uz kontroli pie ārsta.

* Ieguvumi no vakcinācijas: sezonas laikā polinozes simptomu nav vai tie ir ļoti viegli, medikamentozā terapija vajadzīga neliela vai nav vajadzīga vispār. Ja vakcinācija sākta laikus, 50% gadījumu tā novērš vai aizkavē astmas attīstību. Efektivitāte saglabājas piecus līdz septiņus gadus.

* Iestājoties pavasarim, aktivizējas bites un lapsenes. Nelielai daļai ļaužu šo kukaiņu dzēlieni izraisa ne tikai vietēju pietūkumu, bet arī izsitumus un niezi citās ķermeņa daļās, sliktu dūšu, galvas reiboņus un apgrūtinātu elpošanu. Tas liecina, ka cilvēkam noteikti jāvēršas pie alergologa, jo bišu un lapseņu dzēlieni var izraisīt pat dzīvībai bīstamas reakcijas, kas, strauji pazeminoties asinsspiedienam, var novest līdz nāvei. Iestājoties kukaiņu aktivitātes sezonai, šiem ļaudīm ik dienu kabatā jābūt asinsspiedienu pazeminošiem preparātiem. Dzēliena gadījumā noteikti jāizsauc ātrā palīdzība. Ieteicams veikt vakcīnu terapiju ar bišu vai lapseņu indi, kas dzēliena gadījumā pilnībā pasargā no bīstamajiem simptomiem. Vakcīnas efektivitāte ir ļoti augsta.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+