Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
7. marts, 2016
Drukāt

Harijs Tučs: Ja piecos gados neatmaksājas, siltināt nav vērts (7)

Foto - Gundega SkagaleFoto - Gundega Skagale

Harijs Tučs

Reālā situācija ir bēdīga, jo Latvijā gan privātmāju, gan daudzdzīvokļu ēku siltināšanas kvalitāte ir ļoti zema. Viens no iemesliem – cilvēkiem, kam nepieciešams nosiltināt ēku, nav skaidrības par to, pēc kādiem kritērijiem izvērtēt un izvēlēties būvniekus ēkas siltināšanai.

Latvijā vairumā tiek siltinātas daudzdzīvokļu ēkas, un ir patiess prieks un lepnums par būvniekiem, pēc kuru darba dzīvokļu īpašniekiem ir gan zemāki apkures rēķini, gan mājoklī komforts un dzīves ap­stākļiem piemērots mikroklimats.

Diemžēl ļoti bieži situācija ir pretēja – pēc ēkas siltināšanas problēmu ir vairāk, nekā bijis iepriekš. Tas tādēļ, ka siltinātājiem acīmredzot nav bijusi pilnīga izpratne par ēkas siltināšanu, mikroklimatu, kāds faktors nav ņemts vērā, un ar to pilnīgi pietiek, lai visa siltināšana būtu kaķim zem astes… Piemēram, tipiska situācija – pēc siltināšanas dzīvokļos sāk aizsvīst logi, pēc tam neizbēgami uz griestiem, sienām veidojas pelējums. Savukārt pelējums ir iemītnieku veselībai ļoti kaitīgs faktors, jo jutīgiem cilvēkiem, īpaši bērniem, tas var izraisīt elpošanas ceļu saslimšanas, tajā skaitā alerģiju, astmu u. c. Attīstītajās Eiropas valstīs uzskata, ka ēkās, kur ir pelējums, cilvēki nemaz nedrīkst dzīvot.

Protams, tam visam klāt nāk fakts, ka nosiltinātās ēkas dzīvokļa īpašniekam katru mēnesi komunālo maksājumu rēķinā ir jāapmaksā kredīts – aizdevums, kas ticis ņemts ēkas siltināšanai. Līdz ar to dzīvokļa saimnieks apkures izmaksu samazināšanos neizjūt.

Paši dzīvokļu saimnieki šādās situācijās ir bezspēcīgi – apsaimniekotājs atbild, ka situāciju nevar ietekmēt, savukārt ēkas siltināšanas darbiem un materiāliem garantija ir tikai divi gadi, pēc tam vairs neviens nav atbildīgs. Arī tas ir absurds – būvniecības, tajā skaitā siltināšanas, darbiem garantijai vajadzētu būt vismaz 10 gadi.

Es ieteiktu pirms daudzdzīvokļu ēkas siltināšanas veikt aprēķinu, izvērtēt, vai siltināšanā ieguldītie līdzekļi atmaksāsies piecu gadu laikā. Ja aprēķins uzrāda, ka ieguldītie līdzekļi atmaksāsies tikai ilgākā laika periodā, šādā gadījumā, manuprāt, daudzdzīvokļu ēku nemaz nav lietderīgi siltināt. Mūsdienu siltināšanas sistēmām un tajās izmantotajiem materiāliem apmēram pēc septiņiem gadiem parasti ir nepieciešams lielāks vai mazāks remonts, un tas, protams, atkal prasa līdzekļus. Rezultātā ir riņķa dancis – dzīvokļu īpašnieki maksā par ēkas siltināšanu, pēc tam par remontu utt.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Majas konstrukcijas drīkst siltināt no ārpuses, ar noteikumu, kad telpas iekšpusē tiek modernizēta ventilācias sistēma, jo logu svīšana un palējums nozīmē, kad telpa nepietiekami, dabīgi tiek vēdināta. Plastikāta logi ari ir termosa efektu radoš faktors. Ūdens kvalitātes faktors ir viens no tiem, kas nesilda radiātorus, konvektorus – jauni radiātori aizkaļķojas pēc 3 gadiem. Apkope arī nozīmīgs faktors! Esmu par ēkas fasādes atjaunošanu, jo ja to nedara, tad pec GOST standartiem daža laba ēka jājauc nost, jo eksplutācijas laiks ir jau beidzies!

  2. Kurās attīstītajās eiropas valstīs? Anglijā pelejums ir gandrīz visās mājas un dzīvokļos.

  3. nju ar putoplastu siltinat maju,taa ir ilgtermina investicija veselibas sabojasanai.

  4. Ko te vāvuļo! Rīgā ir daudzas tipveida daudzīvokļu un privātmājas. Būvinženieru savienībai ir jāizstrādā tipveida siltinājuma konstrukcijas ar visiem siltumtehniskem standarta risinājumiem, izcenojumiem un materiālu cenām. Nolaidība noved pie haltūrām un Tuča vāvuļošanas.
    Ulmaņlaikā pie valsts būvēm bija izstrādātas cenu tabulas utt.

  5. Sakarīgi un tas, ko tā grib uztiept siltināšanai – precīzāk EU fondu apguvei atkal kādi, vislabāk gan būtu nojaucams un nevis silināms, kā tie visi vecie “guļamrajon”i Rīgā, kamēr drūp uz galvas vien balkoni un neka pamatīgāks. Gan jau ka citviet arī ir tāpat…Svaigu gaisu ar pirdienu, pardon, aizstāt vēl nevienam izdevies…

  6. Un atcerieties,ka pie mums vel ir spēkā PSRS laika likuma normas[par ikgadējo īpašuma vērtēšanu] nuun tad maksa nekustāmā īpašuma nodoklī būs vismaz 10x lielāka ka pašreiz. Ir pieredze izremontejot kāpņu telpu dzīvokļa vērtību VZD 10x palielināja.Tāda ir skumjā PATIESĪBA.

  7. SILTINĀŠANA 95% gadījumu ir ļautiņu muļķošana ar vienīgo mērķi – nopelnīt. Bet ilgtermiņā pelējuma sēnes un arvien $ūdīgākā medicīna ļaus mūsu pensiju sistēmai pastāvēt bezmaz mūžīgi …

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+