Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
27. novembris, 2013
Drukāt

Monika Zīle: Kas vainīgs, ja notiek nelaime (12)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ir mazliet dīvaina sajūta pēc traģēdijas veikalā “Maxima” no visu rangu amatpersonu, uzņēmēju un ierindas pilsoņu mutēm dzirdēt, ka 54 cilvēki ar savu dzīvību maksājuši, lai sabiedrība secinātu – būvniecības kontrole Latvijā ir stipri pavirša. Tik briesmīga bijusi cena par atskārsmi, ka likumu, noteikumu un prasību ievērošanai jākļūst par ikdienas sastāvdaļu, ja nevēlamies līdzīgu nelaimju atkārtošanos. Nu neviens vairs nesūkstās par birokrātijas slogu, kas sien celtnieku rokas. Gluži otrādi, arī slepkavīgās ēkas galvenais būvnieks firma “Re&Re” gatava stingrākai uzraudzībai no valsts puses. Tomēr šim visnotaļ pareizajam uzstādījumam, kas atbilst sēru laika kopīgajai noskaņai, cauri laužas arī tāda nots, ka gribot negribot jāsāk apšaubīt “Re&Re” mērķu patiesumu. Proti, būvfirmas valdes priekšsēdētāja Aināra Pauniņa tekstos, komentējot traģēdiju, atkārtojas frāze: ja tiks pierādīta “Re&Re” vaina, uzņēmums ir gatavs pilnai atbildībai par notikušo.

Ja tiks pierādīta vaina… Pie šīs vārdkopas domas aizķeras, paklūp un sāk griezties ap savu asi, lai pēc neauglīgās rosmes izpaustos skumjā nopūtā. Nav nekā cerīga. Lielākoties pat ļoti skaļi iesāktas izmeklēšanas, līdz tiesai nonākot, kļūst līdzīgas “Hameleonu rotaļu” parodijai, kam it kā nav iespējams uzņemt nobeiguma sēriju – vienai tēlu grupai ekrānu pametot, vietā uzrodas citi, prāvošanos ievilcinot līdz bezgalībai. Iekšējo ķīviņu ugunīs norūdījies KNAB ik pa laikam aiztur uz mūsu visu rēķina iemanījušos skaisti padzīvot, arī prokuratūra ar zibeņošanas efektiem mēdz atgādināt, ka tās zobi ne tikai rūgušpienu spēj pārkost. Un?… Viss jau kaut kā notiek – tiesas pārslogotas, bet neba tāpēc pierādījumu meklēšanas virtuves pazinēji stipri uztraucas. Kad izmeklēšana vainīgo pieķer, piedurknes uzrotī advokāti, un var sākties kārtējie hameleoni. Vai mēs būtu palaiduši garām ziņu, ka pa nagiem nopietni dabūjuši nekvalitatīvas šosejas uzbūvējuši ceļinieki? Tiesa, dokumentos par asfaltu dēvētais smāķis nav (pagaidām nav) prasījis masveida upurus un uz Zolitūdes asiņu fona tāds nieks vien ir. Bet arī šīm būvēm bija uzraugi, darba pieņēmēji un, brāķim atklājoties, arī eksperti. Ēka un ceļš ir dažāda tipa būves. Tomēr nav jābūt diži vērīgam, lai saskatītu kopīgo – ir noteikumi, likumi un to uzraugi, bet pašā galā neviena atbildīgā, un tad iznāk, ka nav arī vainīgo. Šajos apstākļos A. Pauniņš var droši ekspluatēt savu divdomīgo mantru: ja mūsu vainu pierādīs… (Izcēlums mans. – M. Z.)

Būvnieku leksikā ir termins “slēptie darbi” – galvenokārt nulles ciklā veiktais, ko celtniecības gaitā nosedz betons, smagi paneļi un mūrējumi. Ne man spriest, vai dzīvības nolaupījušajā “Maxima” viss bija kārtībā jau pamatos. Taču kāds dzīves vērojums it kā šķietami ar notikušo traģēdiju nesaistītā jomā liek bažīties par daža ierindas celtnieka spēju atbildīgi pildīt savu pienākumu. Pietiek nepilnu stundu pagrozīties tā dēvēto legālo narkotiku bodes tuvumā Dzirnavu un E. Birznieka-Upīša ielas stūrī, lai secinātu: dienas vidū galvenie tirgotavas klienti ir jauni puiši celtnieku drēbēs. Iespējams, ar kaļķi un cementa putekļiem vamžus un bikses viņi nosmērējuši, remontējot vārt-rūmi vai tikai lāpstojot būvmateriālus. Bet Centrālās stacijas rajonā netrūkst arī nopietnu jaunceltņu, kur šie smadzenes regulāri miglojošie varbūt strādā.

Vēl tikai jāpiebilst, ka bijušais saskaņietis un Eiroparlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis jau seglo traģēdijas zirgu, lai uz tā startētu nākamajās vēlēšanās, – to apstiprina skaļā vēlme darboties paša pieteiktajā izmeklēšanas komisijā. Bet gan jau sarosīsies arī vēl kāds, kuram pierādījumu meklēšana liksies labs PR politiskajā karjerā. Un pierādījumi būs, nav šaubu. Cits jautājums – vai uzzināsim arī traģēdijas vaininieku…

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Atbilde virsrakstam – neviens. Nav tagad pēc divām nedēļām, neatradīs arī pēc diviem gadiem.

  2. Protams, ka pirmā atbildība ir uz Maximu – cilvēkus vērtēt zemāk par peļņu- nu, atvainojiet. Bet Pauniņam nav veicies ar uzvārdu. Kā ir saķimerētas atbildības lietas būvniecībā- to tikai tagad uzzinām, un arī pateicoties traģēdijai. Bet uz papīra tiešām šķiet, ka neko nevarēs pierādīt. Man ļoti pareizs likās viena veca būvnieka atzinums – var būvēt ātri, var būvēt labi un var būvēt lēti, bet nekad nevar būt visas trīs lietas vienlaikus vai arī seko traģēdijas.

  3. No Ušakova atbildību nav iespējams prasīt .., jo reiz jau sen savā intervijā viņš apgalvoja, ka neredz atšķirību Gaismaspils bibliotekai no Maximas. Nelāga pazīme diagnozei.

  4. Vainīgās vienīgi ir trīs skrūves, kuras pašas sevi jau nosodījušas – ar norautu vītni visas trīs jau “atkāpās”, un jumts iebruka secīgi, atbilstoši saīsināto jumta paneļu projektam, un pat trīs reizes!

  5. joprojām tiek meklēts vainīgais, ja katram ir skaidrs, ka tieši Maxima bija tā, kas neizpildīja viselementārākos drošības noteikumus : pēc sirēna evakuēt visus cilvēkus! Ar to sākam, ar to arī beidzam. Bet būvniecības nozari skatīsim PĒC TAM, jo neviens nebūtu gājis bojā, ja ēka būtu bijusi tukša.. AKSIOMA!

  6. Par pauniņveidīgajiem pilnīgi piekrītu, visa viņu pašapmierinātā būtība intervijās pauž viņu nesodāmības absolūto pārliecību – nu piespriedīs naudas sodu – samaksās, nauda ir, ja kāds tiks arestēts, tad kāds mazākais izpildītājs, kurš ir atbildīgais par it kā paša pieņemtu lēmumu kaut ko neizdarīt, vai iepirkt materiālus par stipri zemāku cenu (attiecīga kvalitāte), iepirkt mazāk (un lētāk) nekā tas nepieciešams būvei utt. Pauniņveidīgie pat neuzskata par vajadzīgu izlikties, jo viņi ir pieraduši, ka tā ir dzīves norma – jebkuriem līdzekļiem, bet lai pauniņveidīgajiem ir materiālā ziņā labi, pārējais ir mazsvarīgs. Un trakākais ir tas, ka viņi var atļauties tā dzīvot, jeb precīzāk – viņiem nezin kāpēc Latvijā tiek ļauts tā dzīvot – šausminoši bezatbildīgi un pēc traģēdijas secinot, ka arī lemjot par mūsu dzīvēm. Briesmīgi.

  7. Vispirms, jau jāsaka, ka nav viens vaininieks. To ir vairāki. Pirmkārt, ir vainīgie, kāpēc ēka sabruka, un otrkārt, ir vainīgie, kāpēc bojā aizgāja tik daudz cilvēku. Pirmie vainīgie, kas neparedzēja to, ka mazai ēkai blakus ceļot lielu milzeni, mazā ēka var sākt šķobīties un tālāk – visas kļūdas, kas radās celtniecības gaitā. Otrie vainīgie ir tie, kas pieļāva noteikumus, ka trauksmes gadījumā NAV vispirms jāevakuē cilvēki.
    Tā dzīvojot katastrofas ir ieprogrammētas arī turpmāk.

  8. Tās ir nihilistiskās alkatības un uz liberālajām pseidovērtībām balstītās kroplās sistēmas sekas.

  9. Kas atceras, kad pēdējo reiz kāds nopietns pārkapums tika pierādīts un vainīgais saņēma sodu?

  10. saubos vai isto vaininieku tragedija vispar nosauks!atradis sikakus greciniekus,kuri bija mazaka mera vainigi kedes reakcija!tiem kas ir stradajusi celtnieciba,bez visiem ekspertiem jau apmeram redz sabruksanas iemeslus!to ka ekspertizi veic RTU ari nav pielaujami!vismaz pasreiz Latvija pastav iespeja atpirkties,seit vajadzeja pieaicinat ekspertus no citam valstim,kam ir liela pieredze sai lietas!

  11. Ja uz ielas stāv policists ar zizli – apzināi tun un neapzināti visi ievēro kārtību = zin, kur ir gājēju pāreja un var braukt pie zaļās gaismas, bet pie sarkanās nē. Tas pats pat kādu laiku notiek, ja policista vietā ir lelles mulāža… Klātbūtne nodrošina kārtību, pat pašam policistam neko nedarot – tikai atrašanās.
    Par ko ir stāsts – par valsts būvinspektoru aizvākšanu no būvlaukumiem ar 2009. gadā ar Dombrovska gribu. Laikam lai nemaisās pa vidu un nebiedē ar savu klātbūtni būvniekus ievērot celtniecības normas. Un tad aizmirstās cements, skrūves un vēl un vēl… Lāča pakalpojums… tikai tos 54 vairs neatgriezt un galvenais notikušā vaininieks ir tas kurš organizēja inspektoru aizvākšanu…

  12. Traģēdija notika būvnieku alkatības reziltātā. Ja uzņemums vaic tikai 20% no tāmes vērtības, tad to nekādi nevar nosaukt par būvuzņēmumu, bet par starpnieku kantori “krēuma nosmelšanai.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (5)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+