Latvijā
Politika

Ja Rietumu sabiedrības nav gatavas mirt par savām vērtībām, armijas spēkam nav nozīmes 16


Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons
Foto LETA

Ja Rietumu sabiedrības neapzinās to patiesās vērtības un nav gatavs par tām mirt, armijas spēkam un lielumam cīņā ar ienaidnieku vairs nav nozīmes, uzskata Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.

Viņš Rīgas konferences diskusijā par demokrātijas vērtībām un to aizsardzību ar militāriem līdzekļiem sacīja, ka šobrīd Rietumu sabiedrības ir ļoti ievainojamas, un ļoti ir izjūtams informatīvais karš, proti, cīņa par Rietumu sabiedrību prātiem, līdz ar to ienaidniekiem nemaz nav nepieciešami militāri līdzekļi. Valsts sekretārs teica, ka šobrīd sabiedrības sevi uztver kā miera laikā, tomēr tā nav. Ir nepieciešams iesaistīt sabiedrību un jāpanāk sabiedrības gatavība aizsargāt vērtības.

“Ja sabiedrība nesaprot, kādas ir tās vērtības, esam zaudējuši. Ja neesam gatavi mirt par šīm vērtībām, tad nav svarīgi, cik liela ir armija – mēs esam zaudējuši. Ja iziesiet Rīgas ielās, ko cilvēki sapratīs kā Eiropas vērtības? Daudzi minēs minoritāšu tiesības un tamlīdzīgas lietas, bet kur paliek miers un brīvība? Diemžēl šīs vērtības jau kļuvušas par pašsaprotamām, tomēr šādi tās nevajadzētu uztvert,” skaidroja Garisons.

Pēc viņa domām, ja vērtības netiek mācītas skolā, tad iesaukums obligātajā militārajā dienestā nepalīdzēs, tomēr ir nepieciešams skaidri definēt precīzas vērtības. Tāpat skolas vecumā bērniem būtu jāmāca domāt kritiski, jo ir bezjēdzīgi pret propagandu cīnīties ar propagandu.

Arī ASV Iekšzemes drošības departamenta vecākā padomniece Katarina Kornela Gorka uzsvēra, ka šobrīd nepietiekami tiek darīts tieši, lai cīnītos “ideju karā”, un par maz tiek saprasts, ka arvien lielāku lomu spēlē digitālās tehnoloģijas, nevis bruņotie spēki.

“Ja nebūtu internets, tad [teroristiskā organizācija] “Daesh” būtu tikai lokāla sacelšanās. Piemēram, ASV raugās uz informācijas operācijām, kā kaut ko sekundāru, bet tas jāpagriež otrādi un daudz vairāk jāiesaistās, lai uzvarētu tieši “ideju karā”, nevis jākoncentrējas uz militāro spēku,” ir pārliecināta Gorka.

Viņa skaidroja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa nostāja ir tāda, ka militāra spēka izmantošana ir nepieciešama demokrātijas veicināšanai. Viņasprāt, lai gan Trampa administrācija ir mazāk tendēta un militārām intervencēm, tā tomēr aizstāv ideju, ka militārs spēks ir svarīgs, aizstāvot demokrātiju.

Savukārt Zviedrijas parlamenta deputāte Karina Enstrēma norādīja, ka militārs spēks ir nepieciešams, lai cīnītos ar organizācijām, kas uzbrūk mūsu dzīves veidam, piemēram, tādām kā “Daesh”, tomēr nevar izmantot tikai spēku, lai panāktu sev vēlamo rezultātu. Viņasprāt, ir nepieciešams skaidri definēt to, kā izmantot likumdošanas spēku un arī militāro un policijas spēku, lai spētu aizsargāt demokrātiju ar demokrātiskiem līdzekļiem.

“Pastāvot demokrātiskai sistēmai, pastāv organizācijas un kustības, kas nav demokrātiskas, taču tām ir tiesības veicināt savu politiku un savas vērtības. Tādēļ būtisks ir jautājums, kurā brīdī ir novelkama sarkanā līnija. Kā nodrošināt pareizos līdzekļus, kad jāierobežo demokrātiskās tiesības, lai saudzētu demokrātiju?” klātesošajiem vaicāja Enstrēma.

Vācijas Maršala fonda ASV izpilddirektora vietnieks Dereks Šalē arī piekrita, ka bruņotajiem spēkiem ir nozīmīga loma, bet uz tiem nevar balstīties. Viņš minēja piemērus Afganistānā, kur norisinājās centieni stiprināt demokrātiju ar militāriem līdzekļiem, tomēr redzams, ka tas nebija pareizi, jo šajā valstī pat nav bijis demokrātijas iedīglis, lai šādā veidā demokrātiju tur veicinātu.

Arī viņš vērsa uzmanību, ka būtisks izaicinājums ir spēja saprast kā un kad novilkt līniju, lai aizsargātu demokrātiju.

“Ir ļoti skaidrs, ka tas, ko vēlas mūsu ienaidnieki, ir dalīšanās, neskaidrība, uzbrukumi mūsu atvērtībai un dažādībai. Demokrātijas līderu pienākums ir censties šos uzbrukums novērst, un nedrīkstam padoties pretinieku sētajām bažām un bailēm,” skaidroja Šalē.

Jau ziņots, ka 29. un 30.septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinās “Rīgas konference 2017”.

LA.lv