Mobilā versija
-0.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Pirmdiena, 11. decembris, 2017
30. septembris, 2017
Drukāt

Ja Rietumu sabiedrības nav gatavas mirt par savām vērtībām, armijas spēkam nav nozīmes (11)

Foto LETAFoto LETA

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons

Ja Rietumu sabiedrības neapzinās to patiesās vērtības un nav gatavs par tām mirt, armijas spēkam un lielumam cīņā ar ienaidnieku vairs nav nozīmes, uzskata Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.

Viņš Rīgas konferences diskusijā par demokrātijas vērtībām un to aizsardzību ar militāriem līdzekļiem sacīja, ka šobrīd Rietumu sabiedrības ir ļoti ievainojamas, un ļoti ir izjūtams informatīvais karš, proti, cīņa par Rietumu sabiedrību prātiem, līdz ar to ienaidniekiem nemaz nav nepieciešami militāri līdzekļi. Valsts sekretārs teica, ka šobrīd sabiedrības sevi uztver kā miera laikā, tomēr tā nav. Ir nepieciešams iesaistīt sabiedrību un jāpanāk sabiedrības gatavība aizsargāt vērtības.

“Ja sabiedrība nesaprot, kādas ir tās vērtības, esam zaudējuši. Ja neesam gatavi mirt par šīm vērtībām, tad nav svarīgi, cik liela ir armija – mēs esam zaudējuši. Ja iziesiet Rīgas ielās, ko cilvēki sapratīs kā Eiropas vērtības? Daudzi minēs minoritāšu tiesības un tamlīdzīgas lietas, bet kur paliek miers un brīvība? Diemžēl šīs vērtības jau kļuvušas par pašsaprotamām, tomēr šādi tās nevajadzētu uztvert,” skaidroja Garisons.

Pēc viņa domām, ja vērtības netiek mācītas skolā, tad iesaukums obligātajā militārajā dienestā nepalīdzēs, tomēr ir nepieciešams skaidri definēt precīzas vērtības. Tāpat skolas vecumā bērniem būtu jāmāca domāt kritiski, jo ir bezjēdzīgi pret propagandu cīnīties ar propagandu.

Arī ASV Iekšzemes drošības departamenta vecākā padomniece Katarina Kornela Gorka uzsvēra, ka šobrīd nepietiekami tiek darīts tieši, lai cīnītos “ideju karā”, un par maz tiek saprasts, ka arvien lielāku lomu spēlē digitālās tehnoloģijas, nevis bruņotie spēki.

“Ja nebūtu internets, tad [teroristiskā organizācija] “Daesh” būtu tikai lokāla sacelšanās. Piemēram, ASV raugās uz informācijas operācijām, kā kaut ko sekundāru, bet tas jāpagriež otrādi un daudz vairāk jāiesaistās, lai uzvarētu tieši “ideju karā”, nevis jākoncentrējas uz militāro spēku,” ir pārliecināta Gorka.

Viņa skaidroja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa nostāja ir tāda, ka militāra spēka izmantošana ir nepieciešama demokrātijas veicināšanai. Viņasprāt, lai gan Trampa administrācija ir mazāk tendēta un militārām intervencēm, tā tomēr aizstāv ideju, ka militārs spēks ir svarīgs, aizstāvot demokrātiju.

Savukārt Zviedrijas parlamenta deputāte Karina Enstrēma norādīja, ka militārs spēks ir nepieciešams, lai cīnītos ar organizācijām, kas uzbrūk mūsu dzīves veidam, piemēram, tādām kā “Daesh”, tomēr nevar izmantot tikai spēku, lai panāktu sev vēlamo rezultātu. Viņasprāt, ir nepieciešams skaidri definēt to, kā izmantot likumdošanas spēku un arī militāro un policijas spēku, lai spētu aizsargāt demokrātiju ar demokrātiskiem līdzekļiem.

“Pastāvot demokrātiskai sistēmai, pastāv organizācijas un kustības, kas nav demokrātiskas, taču tām ir tiesības veicināt savu politiku un savas vērtības. Tādēļ būtisks ir jautājums, kurā brīdī ir novelkama sarkanā līnija. Kā nodrošināt pareizos līdzekļus, kad jāierobežo demokrātiskās tiesības, lai saudzētu demokrātiju?” klātesošajiem vaicāja Enstrēma.

Vācijas Maršala fonda ASV izpilddirektora vietnieks Dereks Šalē arī piekrita, ka bruņotajiem spēkiem ir nozīmīga loma, bet uz tiem nevar balstīties. Viņš minēja piemērus Afganistānā, kur norisinājās centieni stiprināt demokrātiju ar militāriem līdzekļiem, tomēr redzams, ka tas nebija pareizi, jo šajā valstī pat nav bijis demokrātijas iedīglis, lai šādā veidā demokrātiju tur veicinātu.

Arī viņš vērsa uzmanību, ka būtisks izaicinājums ir spēja saprast kā un kad novilkt līniju, lai aizsargātu demokrātiju.

“Ir ļoti skaidrs, ka tas, ko vēlas mūsu ienaidnieki, ir dalīšanās, neskaidrība, uzbrukumi mūsu atvērtībai un dažādībai. Demokrātijas līderu pienākums ir censties šos uzbrukums novērst, un nedrīkstam padoties pretinieku sētajām bažām un bailēm,” skaidroja Šalē.

Jau ziņots, ka 29. un 30.septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinās “Rīgas konference 2017”.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Miers un brīvība, protams, ir skaisti, bet vai šo vērtību atūdeņošanos visvairāk neveicina tieši tie, kas tās nemitīgi piesauc vietā un nevietā, padarot par izplūdušām abstrakcijām, kuras – tavu brīnumu – vairs nespēj iekvēlināt cilvēku sirdis? “Pašsaprotamas” tās drīzāk ir kļuvušas tiem politiskajiem funkcionāriem, kuri tās lieto kā burvju atslēgvārdus, lai sazinātos ar saviem sugasbrāļiem un iekļautos dažādu politisko konjunktūru un struktūru diskusijās un amatu/labumu pārdalēs, savukārt tā saucamais ierindas cilvēks – kuram, kā izrādās, par to visu būs jāmirst – tikmēr ir ievērojami skeptiskāks un visu izsver reālistiskāk, ikdienas praktiskajai dzīvei pietuvinātāk. Vai mums ir krietni piemēri, cienījami līderi, kuri paši ar saviem darbiem savā dzīvē – uzskatāmi un visiem saprotami – iemiesotu šīs vērtības un paši būtu gatavi pat mirt par tām (ja jau šis jautājums te ir pacelts) nevis tikai atražotu vispārpieņemtas, oficiālas frāzes un abstrakcijas? Nevar gaidīt no citiem to, ko pats neesi ar mieru veikt. Citi nav tikai cipariņi kādā statistikā (kritušo?), arī viņi izvērtē savas prioritātes un vērtības, uz kurām balstīt savu rīcību. Tomēr, paraugoties no otras puses, vērtībām tiešām būtu kaut kādā ziņā jābūt “pašsaprotamām”, proti, kā neapšaubāmajam fundamentam, uz kura gulst visas pārējās lietas. Vērtību svarīga iezīme ir to saistība ar emocijām, tās rada emocionālu noskaņojumu, pat vēlmi mirt par tām – šajā ziņā Garisona kungam taisnība. Bet ja šādā nozīmē izprastas vērtības sāk zaudēt savas pozīcijas dažādiem intelektuāliem “-ismiem” (kas savukārt rada apšaubāmu pieņēmumu, ka vērtības var “iemācīt”, ka atliek tās tikai izskaidrot kā intelektuālu koncepciju), sākas nepatikšanas. Kultūra, kuras vērtības pastāv tikai kā intelektuālas idejas un diplomdarbu tēzes, atrodas tiešām neizdevīgā pozīcijā attiecībā pret kultūru, kurai ir, piemēram, dzīvotspējīga reliģija, kas spēj mobilizēt cilvēku līdz pašiem pamatiem, pašām saknēm, radot tik svarīgo emocionālo attieksmi. Tas, protams, nenozīmē, ka jaupurē prāts un jāmetas fanātisma grāvī. Tomēr laiks, kad visu Eiropu varēja mobilizēt, piemēram, ar kristīgo vēsti kā 12. gadsimtā, diemžēl šķiet pagājis. Neērtais jautājums “Par ko mirsim?” paliek atvērts, un atbilde uz to droši vien būs jāmeklē katram pašam (citādi mūsu vietā uz to atbildēs.. citi).
    Ak, jā, vēl arī “kritiskā domāšana”, pēdējā laikā daudzu tik iemīļotais jājamzirdziņš. Vai tikai ar to, ka esam iemācījušies šo vārdu savienojumu no galvas, jau pietiek, lai varētu sākt sev glaimot, ka domājam kritiski? Spēja izklāstīt savu viedokli vēl negarantē kritisku attieksmi. Aizdomīgums un stūrgalvība nav kritika. Kritika drīzāk nozīmē centienus izprast un saprast. Tā ir empātiska attieksme un tāpēc prasa piepūli. Kritika nav smalks veids, kā, apmierinot savu aizskarto patmīlību un mazvērtības izjūtu, ieskaidrot otram, ka viņam nav taisnība un ka tev nepatīk tas, ko viņš dara. Kritika vērsta uz pārdomām un iedziļināšanos, tāpēc tā reti kad ir bļaustīga un plātīga. Kritika ir visvērtīgākā, vispamācošākā tad, kad cilvēks to risina savas dzīves un sevis pašizpratnes gaismā, proti, ko “brīvība” nozīmē MAN pašam, kā ES dzīvoju brīvībā. Vai starp politiskajiem funkcionāriem ir kāds, kurš spētu reflektēt par Eiropas vērtībām šādā veidā, tādējādi parādot, ka viņš tās nelieto tikai kā abstraktus saukļus vai definīciju citātus no līgumiem un memorandiem? Tas ir pastāvīgs, sistemātisks seklums, kas noved pie vērtību atūdeņošanās, apātijas, manipulējamības un beigu beigās arī pie ļaunuma un posta.

    • Vēl aizvakar garisoni varēja pļāpāt par “gatavošanos”, jo Losandželosā vēl nebija noticis masu slaktiņš.
      Par kādām Rietumu vērtībām iet runa?

      • Tātad,tās ir Rietumu vērtības,ka kāds trakais nošāva nevainīgus cilvēkus?
        Varbūt rietumu vērtību upuris ir arī ,piemēram,jefreitors Abdulahadovs,kurš Belgorodā nošāva virsnieku un savus dienesta biedrus?
        Kāds gan tu kluci,esi izdzimtenis!

  2. Kadel man butu jamirst par savas Valsts un tautas Brivibu un vertibam ? Lai mirst tie kuri sis vertibas apdraud.Vai sis mirsanas padomdevejs mirtu par Latvijas Valsts un pilsonu Neatkaribu ?

  3. Interesanti, par ko tagad būtu jāmirst – par homoseksuālismu, pedofiliju, cilvēku tirdzniecību, masoniem, izvirtību, narkomāniju? Citas Rietumu “vērtības” es neredzu. Bet par šīm “mirt” netaisos – lai deg zilās liesmās!

    • Varbūt tev ,lienīt,arī patiks,ka tevi paņems “uz ripiņas”,kādi pieci “zaļie cilvēciņi”,kas atnāks “atbrīvot”ruskojazičnujus,bet visas latviešu sievietes jau nav krievu potaskuškas,kā tu.

      • Blozgai ļenkai Latvija asociējas ar izvirtību un narkomāniju.
        Kā mēdz sacīt:”Cūka netīrumus visur atradīs”

  4. Mirēji ar Ņila vērtībām varbūt atrastos, bet nosauciet kādu, kas gatavs mirt, piemēram, par Aivara vērtībām!? Varbūt Augusts?

  5. Bezdievīgu, savu kristīgo sakņu noliedzēju, marksistisko liberāļu murgu apstulbinātu ļautiņu liktenis ir bojāeja. EU, kāda tā ir tagad, nav nekādu cerību izdzīvot.

  6. … Ka parasti, liekas ka: Garisons; Gorka; Enstrema; Sale; un to saimnieki ir, vai nu naivi, bez gudribas, piederigi ortodoksai elitei, vai ir bailigi, varbut pat kalpojot slepeni ienaidniekam, lai varetu ieteikt, ka pretoties Kremla propagandai, un, kur, ka un kad novilktu so liniju … un vispirms, ka iztirit savas majas Aigeja stallus no korupcijas graujosa iespaida to sabiedribas, kas tiesam mazina speju pretoties Pasaules agresivajiem un kriminalajiem elementiem!

  7. … Kad naks kads patiesam gudrs cilveks, Eiropa, pat musu Bezabrene, un atklati pateiks iztrukstosa un pedeja sola dzilo un kritisko patiesibu, ‘ ka un kad novilt liniju aizsargat demokratiju’ visas pasaules vietas kur valda pseido demokratija, ka Baltija; kur jau tik sen ir nolaupita un velreiz noliegta sena patiesiba, tautas labad nestrada korumpetas elites izplatita un pienemta ortodoksa iekarta, kas nolaupita un parversta no svesajam ienaceju klikem kalpo to interesem … padarot autohtonas tautas velmju piepildisanos gandriz par neiespejamu … !

Draugiem Facebook Twitter Google+