Inga Bite
Inga Bite
Foto – LETA

Ja spļauj šķīvī un netīrām kājām kāpj gultā… 23

Vairāki Saeimas deputāti (galvenokārt no nacionāļu spārna) vakar uz sēdi ieradās ar zilām lentītēm pie uzvalka vai kostīma. Ar tām tautas kalpi paužot savu solidaritāti seksuālo uzbrukumu upuriem Eiropā. Savukārt Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcija sagatavojusi Patvēruma likuma grozījumus, kas ļaus Latvijai izraidīt patvēruma meklētājus un bēgļus, kas pārkāpuši likumu.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

“Iedomāsimies situāciju, ka jūs ar labu sirdi esat pieņēmuši savā ģimenē kādu grūtdieni, devuši viņam mājas. Bet šis grūtdienis spļauj uz šķīvja un ar netīrām kājām kāpj jūsu gultā. Droši vien tāda situācija nebūtu pieņemama un noteikumi, kas pastāv jūsu mājās, būtu jāievēro tam cilvēkam, kuru jūs esat ieaicinājuši ciemos. Eiropas notikumi pēdējā laikā mums kaut ko māca, un viena no mācībām ir tāda, ka diemžēl ne visi grūtdieņi, ko mēs uzņemam, ir gatavi ievērot šos noteikumus,” likumprojekta nepieciešamību debatēs pamatoja LRA pārstāve Inga Bite.

Šonedēļ jau rakstīju, ka Latvijas iespējas izraidīt bēgļus ir ierobežotas. Pašreizējā Patvēruma likuma redakcija to ļauj darīt tikai gadījumos, ja persona apdraud valsts drošību vai izdarījusi sevišķi smagu noziegumu. Taču šeit nav ietverti mazāk smagi noziegumi. Piemēram, miesas bojājumu nodarīšana, spīdzināšana, nolaupīšana, seksuāla uzmākšanās, cilvēka audu un orgānu izņemšana, valsts simbolu zaimošana un daudzi citi noziegumi neietilpst to nodarījumu kategorijā, par kuriem personu varētu izraidīt. LRA priekšlikumi paredz papildināt Patvēruma likumu, paredzot, ka personas, kuras ir izdarījušas jebkādu noziedzīgu nodarījumu Latvijas Republikas teritorijā un par to notiesātas, ir izraidāmas no valsts. Sākotnēji likumprojekta autori vēlējušies izraidīšanu piemērot arī administratīvu pārkāpumu gadījumā, bet šādu procedūru būtu juridiski grūtāk realizēt, tādēļ gala versijā palikuši tikai pie Krimināllikuma pārkāpumiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Likuma iniciatori arī lūdza izskatīt šos grozījumus steidzamības kārtā, jo pirmie bēgļi Latvijā varētu ierasties jau februārī. Plenārsēdē nevienam deputātam nebija iebildumu pret likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kas vērtēs steidzamības nepieciešamību un lems par grozījumu tālāko virzību. Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA) informēja, ka par LRA piedāvātajiem grozījumiem varētu lemt jau nākamās nedēļas sēdē. Viņasprāt, prasības steidzamība ir pamatota, bet likumprojekta izskatīšana pirmajā lasījumā būs iespējama ātrākais janvāra beigās, jo vispirms jāsaņem atzinumi no ministrijām un nevalstiskajām organizācijām. Iespējams, komisijai būs jālūdz arī starptautisko tiesību ekspertu palīdzība, jo bēgļu izraidīšanu regulē ne tikai mūsu valsts likumi, bet arī Latvijai saistošas Eiropas direktīvas.