Foto – Zigmārs Rumka

Bieži aizmirstam par nostūriem. Saruna ar ZZS Saeimas deputātu kandidātiem no Krāslavas 3

No vienas puses skatot, Krāslava ir vistālākais bijušais rajoncentrs no Rīgas. No otras puses raugot, tagad tas ir Eiropas Savienības priekšpostenis, no šejienes sākas Eiropas robežas. Tāpēc tālumniekiem svarīgs ir pārstāvības jautājums – Rīgā, arī Briselē. Par to “LA” pārstāvju Voldemāra Krustiņa un Egila Līcīša saruna Krāslavā, kur piedalās vietējais ZZS vēlēšanu kandidāts Latgales sarakstā, novada labiekārtotājs ĒVALDS CAUŅA, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs, bijušais Saeimas deputāts GUNĀRS UPENIEKS (ZZS) un bezpartijisks politisko notikumu vērotājs, kādreizējais 6. Saeimas un PSRS Tautas deputāts ĀDOLFS LOČMELIS.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

V. Krustiņš: – Zināms, ka Rīgā un apkārtnē kungiem, kas grib tikt Saeimā, savs stāstiņš ir gatavs – saskaņā ar partijas līniju. Tāpēc atbraucām uz Krāslavu, lai zinātu, ko domā cilvēki, kas dzīvo labu gabalu no Rīgas. Un arī te ir kandidāti uz Saeimu, no Krāslavas pa dažādām partijām četri pieci, bet Zaļo un zemnieku savienība kā savējo Latgales sarakstā izraudzījusi Ēvaldu Cauņu.


Ā. Ločmelis: – Jā, kā politikā nevainīgu, nesamaitātu tīrradni!

CITI ŠOBRĪD LASA

– Kam jāpārstāv 18 000 novada iedzīvotāji. Cauņas kungs, kāpēc jūs uzņēmāties šo goda pienākumu – kandidēt?


Ē. Cauņa: – Pēc dabas esmu tāds cilvēks, kuram saka – uzņemsies, izdarīsi? – un es iešu un darīšu, ja vajag. Man ir liela praktiskā darba pieredze, iespējams, tāpēc 2005. gadā, kļūdams par pilsētas mēru, Gunārs Upenieks uzaicināja darboties pilsētas labiekārtošanā. Toreiz arī cauri braucējs varēja manīt, ka pilsēta nav visai sakārtota, un Gunārs teica – tev vajag palīdzēt to izdarīt. Parki tai laikā bija aizauguši, Plātera pils sakritusies, var teikt, saimniecībā darba pilnas rokas. Izveidoju labiekārtotāju komandu, dome rada iespējas atvēlēt līdzekļus, strādājām, un ainava pamazām mainījās uz labo pusi. Un tagad ZZS vietējā nodaļa mani aicināja – Ēvald, tev vajadzētu iet uz Saeimu, mēģināt tur pakustināt lietas. Atsaucos un eju uz vēlēšanām ne kā politisks, bet saimniecisks cilvēks. Lai mani netur aizdomās, ka Rīgā sākšu taisīt lielo politiku. Līdz šim uz Saeimā notiekošo arī skatījos praktiķa acīm. It kā tur sēdošie zina, kas ir skrūvgriezis, bet ar to rīkoties neprot. Tāpēc Rīgā vajadzīgi praktiskāki cilvēki. Mani te ar uguņiem, ūdeņiem pārbaudījuši, raksturs man tāds diezgan iecirtīgs, un, ja Latgales cilvēki teiks – Ēvald, vajag! – tad iešu pie visām durvīm, līdz kamēr lietu nokārtošu.